Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Jūnijs 2018 /Nr.23 (1029)

Satversmes tiesas konsekventā cīņa ar Saeimas populismu
Jeb atgriežoties pie jautājuma par zemes piespiedu nomas maksu
1 komentāri
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB "Amicus Curiae" vadītāja

2018. gada 12. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2017-17-01, ar kuru atzina 2017. gada 1. jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" 1. pantu un 2017. gada 22. jūnija likumu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un par spēkā neesošu no 2019. gada 1. maija. Šajā rakstā autore analīzē konsekvences un aktuālos jautājumus, kas izriet no konkrētā Satversmes tiesas sprieduma.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
2
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kritiķis
5. Jūnijs 2018 / 11:13
3
ATBILDĒT
1. Rakstā pausts nepareizs secinājums, ka ST nevar atkāpties no savas judikatūras. ST var atkāpties. Tā nebūtu judikatūra, ja nevarētu atkāpties. Tāpat Satversmes tiesa, mainoties apstākļiem, var atzīt reiz kādu normu par atbilstošu Satversmei pat, ja kāda norma ir prettiesiska. Piemēram: krīzes apstākļos norma tiesiska, nekrīzes apstākļos norma ir tiesiska. Normu var pieņemt atkārtoti, ja ir krīze utt.

2. Rakstā norādītās iespējas, kā piemērot normas, kuras ir atzītas par neatbilstošām Satversmei, nav pareizas, jo īpaši iespēja tiesām nepiemērot šīs normas vai vēl vairāk – pateikt, ka tiesas var piemērot vecās normas redakcijas. Neatbilstība Satversmei un spēkā neesamība ir divas dažādas lietas. Norma var būt neatbilstoša Satversmei, bet no tiesiskās drošības perspektīvas, normai var būt nepieciešams palikt spēkā. Konkrētajā gadījumā Satversmes tiesa atzina, ka normas zaudē savu spēku 2019.gada 1.maija. Tāpēc tiesas nevar nepiemērot tiesību normas, kuras atzītas par neatbilstošām Satversmei. Tiesām tās ir jāpiemēro. Var interpretēt normas Satversmes gaismā un Satversmes tiesas sprieduma gaismā, bet no normām atkāpties nevar. Papildus, ja kāds iesniegs konstitucionālo sūdzību par šīm normām, tad visticamāk, ka ST atsacīsies ierosināt lietu, pasakot, ka lieta ir izlemta, un vajadzēja būt aktīvākam agrāk.

3. Rakstā norādītais par iespēju pieprasīt atlīdzināt zaudējumus no valsts nav pareizs. Normas ir atzītas par neatbilstošām Satversmei, tomēr tās ir spēkā esošas, un līdz 2019.gada 1.maijam ir pienākums piemērot. Ja normas tiktu atceltas ar atpakaļejošu spēku, varētu domāt par zaudējumu atlīdzinājumu, bet nekādā gadījumā situācijā, kad spriedumam ir piemērots uz nākotni vērsts spēks.

4. Rakstā norādītais, ka ir tieši piemērojams Satversmes 105.pants, ņemot vērā, ka ST ir atzinusi normas par neatbilstošām, nav pareizs. Kā minēju, ir jānošķir neatbilstība no spēkā neesamības. Ir neatbilstība, bet normas ir spēkā esošas. Ja pateiktu, ka ir tieši piemērojams Satversmes 105.pants, tas būtu pilnīgi neloģisks secinājums, jo tad būtu jautājums: kāpēc ST vispār lēma par laiku, kad normas zaudēs spēku? Arī ST spriedums daļā par laiku, kad norma zaudē spēku, ir vispārsaistošs.

5. Atsauce uz spriedumu lietā Nr. SKA-281/2016 nav pareiza, neņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļos, kāpēc AT taisīja tādu spriedumu. Proti, pēc būtības tas bija ST kļūdas dēļ, jo neatcēla tiesību normu pret ieinteresēto privātpersonu ar atpakaļejošu spēku, un ST teica AT, ka nelems šo jautājumu atkārtoti. Tā rezultātā, ja AT neko nebūtu darījusi, ciestu persona. Tas nebija pieļaujams. Jānorāda, ka šis spriedums vispār nav labais piemērs, jo tas, kad norma zaudē spēku, ir ekskluzīvi noteikt ST kompetencē. Tiesas nevar labot Satversmes tiesas spriedumu daļā par to, kad norma zaudē spēku. Ja Satversmes tiesa ir pateikusi, ka norma zaudē spēku laikā “A”, tad tā arī zaudē spēku laikā “A”, un neviens cits – pat AT – nevar pateikt, ka norma zaudē spēku laikā “B”.
visi numura raksti
Skaidrīte Lasmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Daži apsvērumi par tiesu varas ētisko kontekstu
10 komentāri
Vija Kalniņa
Eiropas telpā
Kā tiesāties Eiropas Savienības Tiesā: ģenerāladvokātes Eleonoras Šarpstones padomi
Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubilejas konferencē "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā", kas norisinājās 2018. gada 23. maijā, ar prezentāciju uzstājās arī Eiropas ...
1 komentāri
Tiesību politika
Par tiesneša izturēšanos un izteikumiem tiesas sēdē
Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi prasītājas civillietā sūdzību par tiesneses necienīgu rīcību tiesas sēdē, kurā tika izskatīta prasītājas prasība par uzturlīdzekļu piedziņu un atbildētāja pretprasība par ...
4 komentāri
Vija Kalniņa
Notikums
Ar konferenci atzīmē Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubileju
2018. gada 23. maijā notika Rīgas Juridiskās augstskolas rīkotā konference "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā". Šī konference bija viens no Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu ...
Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likums sekmēs īres tirgus attīstību
2018. gada 3. maijā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos likumprojektus "Dzīvojamo telpu īres likums", "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", "Grozījumi Notariāta likumā" un ...
AUTORU KATALOGS