ŽURNĀLS Redaktora sleja

3. Jūlijs 2018 /Nr.27 (1033)

Sūce likvidēta?
11 komentāri

Nekad agrāk maksātnespējas jomai nav pievērsta tik liela uzmanība kā aizvadītajā mēnesī, kad Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas ierosinātos divus demisijas pieprasījumus tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Viņš uzskata, ka Saeimā notika atsevišķu maksātnespējas procesa administratoru iniciēta un ar viņiem saistītu deputātu ierosināta balsošana par neuzticības izteikšanu.

Tieši pirms diviem gadiem Saeima rīkoja augsta līmeņa diskusiju par tiesiskumu maksātnespējas procesā,1 kurā piedalījās likumdevēja, izpildvaras, tiesu varas pārstāvji, uzņēmēji, uzņēmēju organizāciju eksperti un ārvalstu vēstnieki. Toreiz, diskutējot par tiesiskumu maksātnespējas jomā, izskanēja šāds secinājums: kuģim ir sūce, un tas grimst!

Diskusijā tika minēti Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Deloitte sniegtie dati, ka maksātnespējas procesu ļaunprātīgas izmantošanas dēļ Latvijas ekonomika sešu gadu laikā ir cietusi vismaz 665 miljonus eiro lielus zaudējumus. Viens no šīs situācijas galvenajiem iemesliem ir valsts institūciju nespēja adekvāti reaģēt uz maksātnespējas procesā iesaistīto personu prettiesisku rīcību.

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs pirms diviem gadiem Saeimas rīkotajā diskusijā prezentēja, kas tuvākajā laikā jādara un ko viņš apņemas paveikt, lai sakārtotu situāciju maksātnespējas jomā. Viņš minēja statistiku par maksātnespējas administratoru skaitu dažādās Eiropas Savienības valstīs un secināja, ka Latvijā administratoru skaits ir trīs reizes lielāks, nekā nepieciešams. Ministrs toreiz paziņoja, ka notiks "tīrīšana" un no 324 maksātnespējas procesa administratoriem paliks tikai 100. Solītais divu gadu laikā daļēji ir izpildīts ‒ vairāk nekā simt administratoriem licence ir anulēta.

Vēl tika izvirzīts nozīmīgs mērķis ‒ maksātnespējas procesa administratori būs ne tikai juristi, bet arī finansisti un ekonomisti; Latvijā maksātnespējas procesos jāpiesaista Eiropas Savienībā praktizējoši administratori.

Tagad, pēc diviem gadiem, tieslietu ministra veiktās reformas maksātnespējas jomā un to turpināšanu atbalsta valsts augstākās amatpersonas, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes, Starptautiskā valūtas fonda, Ārvalstu investoru padomes un Latvijas uzņēmēju lielāko organizāciju eksperti. Maksātnespējas procesa administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, administratoru līdzšinējā sertifikācija aizstāta ar eksamināciju, kas paredzēta reizi divos gados, ieviesta maksātnespējas procesa administratoru disciplināratbildība, tiek nodrošināta un tiks pastiprināta valsts uzraudzība.

Ja minētajā diskusijā Saeimā pirms diviem gadiem maksātnespējas jomu salīdzināja ar kuģi, kuram ir sūce un kurš grimst, tad pašlaik kuģim sūce ir novērsta un tas virzās uz priekšu. Vai kurss uzņemts pareizajā virzienā, būs redzams pēc laika. Tiesiskuma nodrošināšana maksātnespējas nozarē un ekonomiskajā apritē kopumā ir iespējama tikai tad, ja likuma pārkāpumam seko neizbēgams sods. Sekmīgi funkcionējoša sistēma rada drošu uzņēmējdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Piebilde. Nacionālās apvienības, kuru pārstāv tieslietu ministrs, prioritātēs saistībā ar vēlēšanām rudenī dominē atbalsts ģimenēm, valodai, kultūrai, aizsardzībai un drošībai.2 Prioritātēs nav atrodama tieslietu saistība ar ekonomisko attīstību. Tomēr starp valdības galvenajiem uzdevumiem noteikti vajadzētu būt uzņēmējdarbības veicināšanai, kas var nodrošināt naudu aizsardzībai, medicīnai, tieslietām, izglītībai, sociālajai sfērai, kultūrai un drošībai.


RAKSTA ATSAUCES /

1. Pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/268787-trauksmes-zvani-maksatnespejas-procesa-administratoriem./

2. Pieejams: http://nra.lv/politika/248560-roberts-zile-partiju-plosisanas-klust-kriminala.htm.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Sūce likvidēta?. Jurista Vārds, 03.07.2018., Nr. 27 (1033), 2.lpp.
komentāri (11)
11 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nav sūce likvidēta, nav
4. Jūlijs 2018 / 12:21
2
ATBILDĒT
Darīts ir gana daudz un situācija ir tāda, ka:
1) TM ļoti lepojas ar paveikto,
2) uzraugošā iestāde izmisīgi mēģina attaisnot savu esamību (publiski sniegtā informācija tiek pasniegta tendenciozi, lai gan realitāte ir tāda, ka absolūtā vairumā gadījumu iestāde konstatē ļoti formālus pārkāpumus, tērējot tam iespaidīgus valsts piešķirtos līdzekļus).
Līdz ar to ieguvums tautsaimniecībai no veiktajām darbībām ir stipri apšaubāms. Ja vietējie "eksperti" šat tad arī uzliela TM un MNA, tad ārvalstu ekspertu vērtējums ir pilnīgi pretējs. OECD vērtējums ir negatīvs, Doing Bussines reitingā jau otro gadu kritums, turklāt 2017.gadā kritums jau par 9 vietām. Eiropas komisijas ziņojumā vērsta kritika uz to, ka visa maksātnespējas nozares reforma centrēta tikai uz administratoriem, nereformējot sistēmu kopumā (atšķirībā no vietējiem ekspertiem ārvalstu eksperti laikam labāk saprot, ka administratori vieni paši nozarē neko nedz labu, nedz sliktu fiziski nevar paveikt).
Man personīgi vēl nav konkretizējusies atbilde, vai šāda "reforma" tiek veikta tīšuprāt (radot iespaidu, ka daudz tiek darīts, taču faktiski vedot nozari uz pilnīgu bezdibeni), aiz zināšanu trūkuma vai vēl kādu citu apsvērumu dēļ.
Jurčiks > Nav sūce likvidēta, nav
4. Jūlijs 2018 / 14:48
0
ATBILDĒT
Būšu palaidis garām: ko tieši OECD eksperti novērtējuši negatīvu pēdējos divos gados, pēc tā FICIL/Deloitte ziņojuma?
Lūk arī OECD ziņojums > Jurčiks
5. Jūlijs 2018 / 10:07
0
ATBILDĒT
OECD kritizē to, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem parādu atgūšanas rādītājiem maksātnespējas procesa ietvaros. Vietējo "ekspertu" līmenī tas tiek skaidrots ar to, ka administratori negodprātīgi vai slikti strādā. Jaunākais modes kliedziens ir to attaisnot ar augstajām maksātnespējas procesa izmaksām. Taču, ja ar reālu aci paskatīsimiem uz kopējām maksātnespējas izmaksām - pat tad, ja administratoriem izdotos procesus novadīt, neiztērojot tam nevienu centu, atgūto līdzekļu apmērs palielinātos vien pavisam nebūtiski. Un, atsakoties no tendenciozes informācijas pasniegšanā - šobrīd maksātnespējas procesa izmaksu kopējā katlā ietilpst kā saimnieciskās darbības turpināšanas, tā arī kārtējo nodokļu maksājumi. Līdz ar to tiek radīts nepareizs priekšstats - acīmredzot apzināti, lai noveltu atbildību uz administratoriem, nevis saskatītu trūkumus sistēmā kopumā. Rezumē - kamēr nebūsim gatavi atzīt to, ka patiesā problēmas sakne ir novēloti uzsākti maksātnespējas procesi (un tas pamatā ir iespējams dēļ trūkumiem likumā, nevis tā piemērošanā), tikmēr maksātnespējas nozares reforma ir un paliek kosmētisks remonts ar augstu demagoģijas piešprici.
Ar OECD ziņojumu var iepazīties šeit - konkrēti par maksātnespēju ir 43.-44.lpp. Un OECD starp citu vērš uzmanību uz akūto nepieciešamību pēc tiesnešu specializācijas - https://read.oecd-ilibrary.org/economics/oecd-economic-surveys-latvia-2017_eco_surveys-lva-2017-en#page45.
Jurčiks > Lūk arī OECD ziņojums
7. Jūlijs 2018 / 12:14
0
ATBILDĒT
Paldies par atsauci!

Bet nesaprotu - par ko tu vaino MNA, ja reiz pats atzīsti, ka problēma ir novēloti uzsāktos maksātnespējas procesos? Kā MNA var ietekmēt atgūto līdzekļu apjoma pieaugumu? Tas vienkārši ir Latvijas biznesa nabadzības apliecinājums...
Magone
3. Jūlijs 2018 / 22:44
0
ATBILDĒT
Runājot par aktuālo tēmu, kā samazināt maksātnespējas procesa izdevumus pret atgūtajiem līdzekļiem kreditoriem, tā sakot, kā uzlabot maksātnespējas rādītājus, jo uz citu valstu fona šis rādītājs ir zems.
Šai sakarā vēlos atzīmēt tiesas spriedumā apstiprinātos tiesas izdevumus, kuri maksātnespējas procesā jau ir radušies pirms administrators procesam vēl klāt ķēries, bet atskaitēs parādās un rada iespaidu, ka, redz, tukšais process, bet administrators jau šitādus izdevumus sastrādājis (lasīt sashēmojis).
Proti, citēju tiesas spriedumu (un tādi ir vairums): "Civilprocesa likuma 363.13 panta desmitā daļa noteic, ka atzinusi maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja tiesāšanās izdevumus. Pārējos gadījumos šie izdevumi norādāmi tiesas spriedumā un iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos. Ievērojot minēto, tiesas izdevumi - valsts nodeva EUR 355,72 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, ir iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 363.13 pantu, tiesa nosprieda: iekļaut maksātnespējas procesa izdevumos tiesas izdevumus – valsts nodevu 355,72 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR."
Vai citās valstīs šādi izdevumi arī ietilpst maksātnespējas procesa izdevumos? Varbūt atšķiras uzskaite/metodika, kādi izdevumi tiek iekļauti maksātnesp.procesa izdevumos starp valstīm un mēs mēģinām salīdzināt nesalīdzināmas lietas?
Magone
3. Jūlijs 2018 / 15:51
0
ATBILDĒT
Vēl par to, kādēļ tik maz saņem administratori. Jo milzīgs vairums ir tukšie uzņēmumi un "tukšās" fiziskās personas. Nauda nav ne kreditoriem, ne administratoram. To, kāds ir mantiskais stāvoklis, juridiskajai vai fiziskajai personai, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu tiesā, administrators nu nekādi ietekmēt nevar. Tas nav stāsts kā daži vai visi administratori ar savu darbību ir sačakarējuši sistēmu un tāpēc viņiem tā arī vajag. Tas ir stāsts par to, kas likumdošanā ir pieņemts šķērsām, ka šādi tukšie uzņēmumi ienāk tādā vairumā. Jo agrāk tā nebija. Tas sākās pēc 2010.gada grozījumiem Maksātnespējas likumā. Administratori jau šādu iznākumu toreiz prognozēja, bet kurš tad klausījās.
Magone
3. Jūlijs 2018 / 09:56
2
ATBILDĒT
Tad kāpēc mēs, administratori, joprojām neesam 100? Turklāt tiek pieņemti arvien jauni administratori katru gadu. Salīdzinot ar Francijas administratoru skaitu, mums Latvijā vajadzētu būt 50. Pieņemiet likumu, ka administratoru skaits nedrīkst pārsniegt 100 (50 būtu ideāli)! Kur problēma? NEPIETIEK DARBA UN VIDĒJAIS IENĀKUMU LĪMENIS MĒNESĪ IR TĀDS, KĀ NORĀDĪTS ŠĀ NUMURA TIESU PRAKSĒ, LAI ATBRĪVOTU PERSONU NO VALSTS NODEVAS, VIDĒJI 350 EUR MĒNESĪ. Paskatieties amatpersonu deklarācijas, tās ir pubiski pieejamas!
Ir jāstrādā papildus citur, lai savilktu galus. Bet, tajā pašā laikā jārēķinās, ka tā nedrīkst būt darba vieta ar 8 stundu darba dienu, tad ir par daudz un par smagu.
Mūs pašlaik šajā profesijā notur tikai cerība, ka kaut kas mainīsies uz labu. Bet cik ilgi var dzīvot ar cerību?!
Dzintars Rabarbers > Magone
3. Jūlijs 2018 / 12:49
3
ATBILDĒT
Jūs, Cienītā, notur, kā sacīt, sacīsim O.Cera vārdiem: "Cerība, ka izkritīs kāds pilnais uzņēmums".
Otra lieta, ko varētu minēt ir tāda, ka valstij nav jānodrošina kādam cilvēkam viņam tīkams arods un peļņa. Ja reiz maksātnespējas procesa administratori tik maz nopelna, lūdzu, izvēlamies citu profesiju vai citu juridisko virzienu.
Trešā lieta ir tāda, ka paši jau Jūs kundziņi visu šo profesiju sačakarējāt. Pilnīgi un galīgi. Gan klusu ciešot uz kolēģu nelikumībām, gan administrācijas un pašu dibinātās asociācijas impotenci. Tā ka tagad Jūsu ciešanas ir kā, vismaz neliels, mierinājums un gandarījums tiem uzņēmumiem un uzņēmumu pārstāvjiem, tiem kreditoriem, kas no Jūsu kolēģu puses tika piesmieti kā pēdējā netikle. :)
Šeit, pilnu sirdi varu teikt, man prieks.
P.S. gatavojieties jaunam sirds satricinājumam, domājams, ka tuvākajā laikā maksātnespējīgos uzņēmumus administrēs zvērināti advokāti.
Magone > Dzintars Rabarbers
3. Jūlijs 2018 / 13:50
1
ATBILDĒT
Nē, neceru uz nekādiem pilnajiem uzņēmumiem. Pietiktu, ja maksātnespējas administratoru darbs būtu normāli noregulēts. Ja reiz esam valsts ierēdņi, tad valstij IR jānodrošina atbilstoši darba apstākļi un atalgojums, ar kuru iespējams iztikt un nodrošināt ģimeni, strādājot tikai šo darbu.
Es neko neesmu sačakarējusi. Lai atsevišķi administratori varētu izdarīt nelikumības, ir nepieciešams atbalsts gan no tiesnešu puses, gan no valdības puses, pieņemot attiecīgus likumus, gan no tiesībsargājošo iestāžu puses, neko nedarot, gan no uzraugošās iestādes puses, to atbalstot. Administrators viens bez "aizmugures" gribēdams neko nevar pretlikumīgu izdarīt. Tā ir sistēma kopumā, kurai bija izdevīgi to atbalstīt. Es par to nejūtos vainīga, ka nenostājos pret visu šo sistēmu, iespēju robežās darīju, ko varēju. Jau par to pašu esmu saņēmusi draudus.
No jūsu rakstītā noprotams, ka esat smagi cietis no administratoriem. Kādēļ tad pats nenostājāties pret mafiju? Rokas bija par īsām?
Magone > Magone
3. Jūlijs 2018 / 14:21
0
ATBILDĒT
Par tiem zvērinātajiem advokātiem, kuri turpmāk administrēšot maksātnespējīgos uzņēmumus.
Jūs laikam neesat pamanījis, ka vairums maksātnespējas administratoru ir zvērināti advokāti. Tātad, ja tas tā arī būtu, tad administrēs gandrīz tie paši, kas tagad. Ha, ha. Tikai tad uzraudzīs viņus nevis Maksātnespējas kontroles dienests un KNAB, bet tikai Advokātu padome (vēl lielāks ha, ha, zinot, ka padome jau pašlaik netiek galā ar advokātiem). Tad nu gan visi procesi noritēs kārtīgi un likumīgi (ha, ha).
Jurčiks > Magone
4. Jūlijs 2018 / 07:52
0
ATBILDĒT
Nodot administratorus zvērinātiem advokātiem būs pēdējā nagla maksātnespējas zārkā. Tikko bija AT lēmums Bunkus lietā, kur skaidri pateikts, ka administratoram ir pavisam citas funkcijas nekā advokātam...
visi numura raksti
Sanita Osipova
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas Republikas konstitucionālā identitāte Satversmes tiesas spriedumos
Kur ir meklējama valsts konstitucionālā identitāte? Kas nosaka robežas pašas valsts un arī Eiropas Savienības brīvībai tiesību jaunradē un rīcībā, ieviešot jaunu kārtību? Kas ir valsts tiesību sistēmas vienotības pamatā un ...
Dina Gailīte, Inese Helmane
Diskusija
Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos
Šī gada 12. jūnijā "Jurista Vārda" redakcijā tika apspriesti iespējamie grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kā arī likumā "Par tiesu varu", kuru mērķis būtu nodrošināt žurnālistu piekļuvi daļai no pabeigto ...
Rasma Zvejniece
Domu mantojums
Digitalizēti Latvijas Senāta materiāli
Āris Kakstāns
Notikums
Juridiskās izglītības tradīcijas Latvijā vēl tikai veidojas
"Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Trešā pasaules latviešu juristu kongresa norisi Rīgā šī gada 19. un 20. jūnijā, kad vietējie un ārvalstīs dzīvojošie tiesībnieki sprieda par tiesisku valsti kā ...
Jeļena Puzirevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Bez vecāku gādības palikuša bērna nodrošinājuma ar dzīvojamo telpu duālā izpratne
Ar 2014. gada 22. jūlija grozījumiem likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta ceturtajā daļā noteikts ierobežojums bērniem bāreņiem vai bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības ...
AUTORU KATALOGS