ŽURNĀLS Diskusija

3. Jūlijs 2018 /Nr.27 (1033)

Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos
Foto: Boriss Koļesņikovs

Šī gada 12. jūnijā "Jurista Vārda" redakcijā tika apspriesti iespējamie grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kā arī likumā "Par tiesu varu", kuru mērķis būtu nodrošināt žurnālistu piekļuvi daļai no pabeigto krimināllietu materiāliem (papildināt KPL ar jaunu 375.1 pantu "Žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem") un saistībā ar to noteikt arī atbildību par situācijām, kad žurnālists, kam būtu nodrošināta šāda piekļuve, pārkāptu krimināllietu materiālu satura izpaušanas aizliegumu (papildināt KL ar jaunu 307.1 pantu "Krimināllietas materiālu satura izpaušanas aizlieguma nepildīšana").

Projekti paredz iespēju ļaut žurnālistiem ar motivētu lūgumu vērsties iestādē (izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā), kas pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, lai iepazītos ar tādu krimināllietu materiāliem, kas pabeigtas uz personu nereabilitējoša pamata un kurās stājies spēkā galīgais nolēmums (Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātos un tieslietu ministra Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtos projektus skat. 21. lpp.). Līdz šim žurnālistiem faktiski nav bijis iespēju piekļūt krimināllietu materiāliem.

Šie KL un KPL grozījumu projekti ir tapuši pēc tam, kad Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu neguva saturiski līdzīgas iniciatīvas, ar kurām 2018. gada sākumā klajā nāca vairāki Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu pēc kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto materiālu nopludināšanas presei.

Jāatgādina, ka šī kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros vairākus gadus (2009‒2011) tika ierakstītas Latvijas politikā un ekonomikā ietekmīgu personu sarunas, kas risinājās viesnīcā "Rīdzene". Presē publicētajos sarunu fragmentos iezīmējās valsts sagrābšanas pazīmes, kā arī iespējas, ka tikuši apspriesti koruptīvi darījumi, tomēr konkrētais kriminālprocess jau bija izbeigts pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros. Tas savukārt bija pamats bažām par iespējamu pirmstiesas iestāžu ietekmēšanu vai nekvalitatīvu darbu. Pēc tam, kad presē (žurnālā "Ir") 2017. gadā tika publiskoti šīs krimināllietas materiāli ‒ sarunu ieraksti, Saeima 2017. gada 21. jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kura savu gala ziņojumu apstiprināja 2018. gada 18. janvārī.1

Lai radītu iespēju plašai sabiedrībai nepastarpināti uzzināt izbeigtā kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto informāciju, vairāki Saeimas deputāti 2018. gada sākumā iesniedza Saeimas Prezidijam trīs dažādus likumprojektus. Divi no tiem paredzēja pieņemt likumu, kas noteiktu publiskot konkrēti šī viena pirmstiesas izmeklēšanā izbeigtā kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiālus,2 savukārt trešais, ko bija sagatavojis Saeimas deputāts Andrejs Judins, paredzēja ieviest Krimināllikumā jaunu normu (371.1 pants "Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem un to publiskošana sabiedrības interesēs"), kas būtiski paplašinātu līdzšinējās iespējas un personu loku, kuras var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un tos publiskot, un tātad attiektos arī uz citām krimināllietām.3

Visi trīs likumprojekti tika nodoti izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā, kas par tiem kopā ar uzaicinātajiem ekspertiem un izskatot vairāku institūciju atzinumus, debatēja 2018. gada 14. martā un 25. aprīlī.4 Divi projekti, kas paredzēja konkrētā kriminālprocesa Nr.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sanita Osipova
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas Republikas konstitucionālā identitāte Satversmes tiesas spriedumos
Kur ir meklējama valsts konstitucionālā identitāte? Kas nosaka robežas pašas valsts un arī Eiropas Savienības brīvībai tiesību jaunradē un rīcībā, ieviešot jaunu kārtību? Kas ir valsts tiesību sistēmas vienotības pamatā un ...
Rasma Zvejniece
Domu mantojums
Digitalizēti Latvijas Senāta materiāli
Āris Kakstāns
Notikums
Juridiskās izglītības tradīcijas Latvijā vēl tikai veidojas
"Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Trešā pasaules latviešu juristu kongresa norisi Rīgā šī gada 19. un 20. jūnijā, kad vietējie un ārvalstīs dzīvojošie tiesībnieki sprieda par tiesisku valsti kā ...
Jeļena Puzirevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Bez vecāku gādības palikuša bērna nodrošinājuma ar dzīvojamo telpu duālā izpratne
Ar 2014. gada 22. jūlija grozījumiem likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta ceturtajā daļā noteikts ierobežojums bērniem bāreņiem vai bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības ...
Redaktora sleja
Sūce likvidēta?
11 komentāri
AUTORU KATALOGS