Pēdējo gadu laikā īpaši aktuāla ir kļuvusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana. Nenoliedzami, nesenie notikumi banku sektorā, kā arī Latvijas 5. kārtas novērtējums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas tehnisko atbilstību FATF (Financial Action Task Force, turpmāk – FATF) rekomendācijām, kā arī minētās sistēmas efektivitāti, ko veic Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu ekspertu komiteja (turpmāk – Moneyval), ir aktualizējis jautājumu par Latvijas cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (naudas atmazgāšanu) un tās efektivitāti.
Jāatgādina, ka jau 2015. gada rudenī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Devolepment, turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Working Group on Bribery in International Business Transactions, turpmāk – WGB) Latvijas 2. fāzes novērtēšanas ziņojumā uzsvēra, ka Latvija nav atbilstoši risinājusi būtiskus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītus riskus. Tika norādīts, ka esošie pasākumi, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanu, nav bijuši pietiekami efektīvi un nav spējuši atklāt liela apjoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Tieslietu ministrija, izpildot OECD WGB 2. fāzes rekomendācijas attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas efektivizēšanu un gatavojoties Moneyval 5. kārtas novērtēšanai, kopā ar pārējām iesaistītajām institūcijām analizēja normatīvo regulējumu un tā piemērošanas praksi, lai konstatētu un novērstu šķēršļus efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai.
Šis raksts ir turpinājums autores iepriekšējai publikācijai žurnālā "Jurista Vārds",1 kurā tika apskatīta Tieslietu ministrijas likumdošanas iniciatīva attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveidošanu, kā arī analizēti vairāki problēmjautājumi, kas saistās ar tiesību normu piemērošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā.
Raksta mērķis ir sniegt skaidrojumu par grozījumiem Krimināllikumā (turpmāk – KL) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTFNL), kurus Saeima pieņēma 2017. gada 22. jūnijā un kas stājās spēkā 2017. gada 1. augustā. Iniciatore šiem grozījumiem likumos bija Tieslietu ministrija.
Grozījumu izstrādes mērķis bija veicināt Latvijas spējas apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tādējādi uzlabojot šādu noziegumu izmeklēšanu, pierādīšanu un personu saukšanu pie atbildības.
Apskatot svarīgākos tiesību aktu grozījumus, kas veikti, lai būtiski uzlabotu Latvijas cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, noteikti ir jāatzīmē 2017. gada 1. augusta grozījumi NILLTFNL 5.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes