Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz to, kāda ir bijusi likumdevēja griba attiecībā uz Krimināllikuma1 262. pantā paredzētajiem noziegumiem, un veicināt vienveidīgas tiesu prakses veidošanos. Raksts ir aktuāls, jo šobrīd ir izveidojusies nevienveidīga tiesu prakse par Krimināllikuma 262. pantā paredzētajiem noziegumiem, kā rezultātā vairākām personām ir piemērots nepareizs un nelikumīgs sods. Ir tiesas, kuras starp Krimināllikuma 262. panta pirmo daļu un 262. panta otro līdz piekto daļu nesaskata normu konkurenci un tāpēc nodarījumu kļūdaini kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumu. Tādējādi tiek pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips un nepareizi noteikti sodi. Rakstā ir analizēti publiski pieejami anonimizēti tiesu nolēmumi, kuros tiesas ir piemērojušas nosauktās normas.
