Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, pašreiz Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) puse no uzņēmumiem izdzīvo mazāk par pieciem gadiem. Kopš ekonomikas krīzes kulminācijas 2009. gadā ir pieaudzis komercsabiedrību maksātnespējas gadījumu skaits, un tas joprojām ir liels, lai gan šķiet, ka pašlaik šī tendence ir mainījusies. Vairākās dalībvalstīs ir vērojama arī tendence pastāvētspējīgus uzņēmumus, kas nonākuši finansiālās grūtībās, virzīt uz likvidāciju, nevis agrīnu pārstrukturēšanu. Tiek lēsts, ka ES ik gadu 200 000 (jeb ik dienu 600) uzņēmumu tiek likvidēti bankrota dēļ un tas izraisa 1,7 miljonu darba vietu zaudēšanu. Katrs ceturtais no tiem ir pārrobežu maksātnespējas gadījums, proti, gadījums, kad ir iesaistīti kreditori un parādnieki no vairākām ES dalībvalstīm. Šī tendence īpaši ir novērojama nelielās valstīs, tādējādi tiešā veidā attiecas arī uz mums.
Dalībvalstu pārstrukturēšanas un maksātnespējas regulējumu kvalitāte tieši ietekmē kreditoru naudas līdzekļu atgūšanas rādītājus. Pasaules Bankas dati liecina, ka ES naudas līdzekļu atgūšanas rādītāju diapazons sniedzas no 30 % Horvātijā un Rumānijā līdz 90 % Beļģijā un Somijā. Naudas līdzekļu atgūšanas rādītāji augstāki ir to valstu ekonomikās, kurās pārstrukturēšana ir visplašāk izplatītais maksātnespējas process. Šādos gadījumos ir sagaidāms, ka kreditori atgūst vidēji 83 % no saviem prasījumiem, savukārt likvidācijas procedūrās vidējais rādītājs ir 57 %.
Jāatzīmē, ka laika gaitā Eiropā ir ievērojami mainījusies arī filozofija uzņēmumu maksātnespējas gadījumos. No sodīšanas esam nonākuši līdz aktīvu saglabāšanai. Ļoti ilgu laiku tika uzskatīts, ka bankrotējošs uzņēmējs ir vai nu krāpnieks, vai muļķis, kuru ir jāsoda. Pats būtiskākais bija atmaksāt parādu, līdz ar to uzņēmumu likvidācija bija visierastākais risinājums. Īpaši tas bija novērojams katoļticīgajā Dienvideiropā, kur pats svarīgākais bija nosargāt kapitālu un turēt doto vārdu.
Turpretī ASV ietekmē protestantu valstīs augstāk vērtēja sabiedrības intereses un tiesības kļūdīties. No ekonomiskā skatpunkta viena uzņēmuma bankrots var izraisīt ķēdes reakciju. Lai no tā izvairītos, likumdevējs ieviesa jaunas procedūras, kas vērstas uz uzņēmuma darbības saglabāšanu. Šīs atšķirības starp dažādām procedūrām nav tikai terminoloģiska rakstura vien.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes