ŽURNĀLS Akadēmiskā dzīve

14. Augusts 2018 /Nr.33 (1039)

Vai PSRS pastāvēja federālisms, un kāds tas bija
Par jaunu pētījumu padomju tiesību vēstures laukā
Etjēns Forstjē-Peirā
Asociētais profesors Lilles Universitātes Politikas zinātņu augstskolā (Sciences Po Lille

Esmu novērojis neticības un pārsteiguma parādīšanos savu kolēģu acīs ik reizi, kad pastāstu par savu nodarbošanos ar padomju federālisma vēstures pētīšanu.1 Vai tiešām var pētīt ko tādu, kas acīmredzami nav samērojams ar tiem standartiem, kurus parasti izvirza federālismam? Kā var nopietni apsvērt pat domu aplūkot federālas valsts pazīmes šādā autoritārā un centralizētā valstī? Vai tā nebūtu padošanās padomju režīma politiskajai propagandai? Šie jautājumi ir pavisam nopietni, un nekad tos nevīžīgi nenoraidu. Tomēr uzskatu, ka var droši pārvarēt "Potjomkina ciematu" attieksmi attiecībā uz padomju federālismu.2

Nav šaubu, ka padomju federālisms nebija tāds federālas valsts modelis kā Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai vai Austrālijai: liberāla demokrātija, skaidra kompetenču sadale, tiesas kontrole PSRS neeksistēja. Tiesību vēsturniekam šeit rodas jautājums: vai būtu jāsāk ar federālisma normatīvo definīciju, kuru stipri ietekmējis anglosakšu tiesību modelis, lai attiecīgi arī vērtētu padomju modeli? Galu galā Padomju Savienība nebija tā vienotā valsts, kas apvienoja gan autoritāras, gan federālas valsts elementus. Piemēram, deviņpadsmitā gadsimta beigu Vācijas federālisms un autokrātija savstarpēji stiprinājās pēc Bismarka ģenerālplāna un satrauca tiesību zinātņu pētniekus 20. gadsimta sākumā.3

Manu pētījumu pamattēze balstās uz to, ka jāatturas no federālisma un liberālisma sasaistes, jo federālisms var tikt saistīts arī ar neliberāliem režīmiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2018. gada 20. jūnija grozījumi Kriminālprocesa likumā
2018. gada 20. jūnijā Saeima pieņēma kārtējos, nu jau 34. grozījumus Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – 20.06.2018. KPL grozījumi), kuri izsludināti 2018. gada 4. jūlijā un stāsies spēkā 2018. gada 1. septembrī. Rakstā ...
Āris Kakstāns
Juridiskā literatūra
Papildināti Krimināllikuma vispārīgās daļas komentāri
Tiesu namu aģentūra izdevusi otro, papildināto izdevumu grāmatai "Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII2 nodaļa)", ko sagatavojuši Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docētāji, ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Deputāta tiesību aizsardzība
Edgars Grīvnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
No kauzālā darījuma izrietošā prasījuma neesamība kā pamats vekseļa apstrīdēšanai
Latvijas tiesu praksē vekseļa saistības spēkā esamība tiek pilnībā atdalīta no pamatdarījuma, norādot, ka vekseļa devējam ir jāmaksā tikai tādēļ, ka viņš to izdevis un neatkarīgi no materiālajām saistībām, kas rodas no ...
Tiesību politika
Latvijas kredītņēmēju asociācija vēršas Tieslietu ministrijā
Latvijas kredītņēmēju asociācijas 2018. gada 8. augusta vēstule Tieslietu ministrijai saistībā ar maksātnespējas procesu administratoru uzraudzību.
1 komentāri
AUTORU KATALOGS