Esmu novērojis neticības un pārsteiguma parādīšanos savu kolēģu acīs ik reizi, kad pastāstu par savu nodarbošanos ar padomju federālisma vēstures pētīšanu.1 Vai tiešām var pētīt ko tādu, kas acīmredzami nav samērojams ar tiem standartiem, kurus parasti izvirza federālismam? Kā var nopietni apsvērt pat domu aplūkot federālas valsts pazīmes šādā autoritārā un centralizētā valstī? Vai tā nebūtu padošanās padomju režīma politiskajai propagandai? Šie jautājumi ir pavisam nopietni, un nekad tos nevīžīgi nenoraidu. Tomēr uzskatu, ka var droši pārvarēt "Potjomkina ciematu" attieksmi attiecībā uz padomju federālismu.2
Nav šaubu, ka padomju federālisms nebija tāds federālas valsts modelis kā Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai vai Austrālijai: liberāla demokrātija, skaidra kompetenču sadale, tiesas kontrole PSRS neeksistēja. Tiesību vēsturniekam šeit rodas jautājums: vai būtu jāsāk ar federālisma normatīvo definīciju, kuru stipri ietekmējis anglosakšu tiesību modelis, lai attiecīgi arī vērtētu padomju modeli? Galu galā Padomju Savienība nebija tā vienotā valsts, kas apvienoja gan autoritāras, gan federālas valsts elementus. Piemēram, deviņpadsmitā gadsimta beigu Vācijas federālisms un autokrātija savstarpēji stiprinājās pēc Bismarka ģenerālplāna un satrauca tiesību zinātņu pētniekus 20. gadsimta sākumā.3
Manu pētījumu pamattēze balstās uz to, ka jāatturas no federālisma un liberālisma sasaistes, jo federālisms var tikt saistīts arī ar neliberāliem režīmiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes