ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Augusts 2018 /Nr.35 (1041)

Cēloņsakarība Latvijas krimināltiesību teorijā un praksē
6 komentāri
Mg. iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Cēloņsakarība ir materiāla sastāva noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses pazīme.1 Krimināllikumā (turpmāk – KL) nav definēts, kas ir cēloņsakarība. Savukārt Latvijas krimināltiesību teorijā jaunākajos darbos cēloņsakarība skaidrota šādi: tā ir tāda objektīva saikne starp prettiesisko darbību vai bezdarbību un to radītajām laika ziņā sekojošām kaitīgajām sekām, kurā darbība vai bezdarbība sagatavo un nosaka seku iestāšanās reālu iespēju un darbība vai bezdarbība ir galvenais noteicošais faktors, kas neizbēgami radījis sekas.2

Saskaņā ar šo skaidrojumu cēloņsakarību raksturo šādas pazīmes: darbībai vai bezdarbībai laika ziņā jābūt pirms kaitīgajām sekām; darbība vai bezdarbība nedrīkst būt iemesls, kas tikai sekmējis seku iestāšanos, tai jābūt galvenajam faktoram, kas tās izraisījis; sekām jābūt neizbēgamam darbības vai bezdarbības rezultātam.3

Analogs cēloņsakarības skaidrojums sniegts juridiskajā literatūrā.4 Raksta mērķis ir pamatot šī cēloņsakarības skaidrojuma nepilnības, kā arī to, ka tiesu prakse pamatoti lielā vairumā gadījumu šo skaidrojumu atstāj bez ievērības, un sniegt viedokli par piemērotāku cēloņsakarības skaidrojumu.

 

Seku neizbēgamība kā cēloņsakarības pazīme

Seku neizbēgamība kā cēloņsakarības pazīme daudzos gadījumos ir nederīga, jo konkrēta rīcība reti neizbēgami rada sekas. Lai pamatotu šo tēzi, turpinājumā dots seku neizbēgamības raksturojums Latvijas krimināltiesību teorijā, kā arī šīs pazīmes vērtējums.

Skaidrojot seku neizbēgamību, teorijā parasti tā tiek pretstatīta "gadījuma cēloņsakarībai", kas krimināltiesībās atstājama bez ievērības. Piemēram, minēta šāda situācija: izpalīdzīgs cilvēks palīdzējis uz ietves piecelties iereibušai personai, kura pēc nedaudz soļiem izstreipuļojusi uz ielas braucamās daļas automašīnas priekšā. Šoferis automašīnu nav paspējis apstādināt un uzbraucis viņai, bet viņa no gūtajām traumām mirusi. Analizējot šo piemēru, norādīts, ka pastāv zināma sakarība starp to, ka bojāgājušo piecēlis garāmgājējs un tāpēc viņš izstreipuļojis uz ielas, kur tam uzbraukusi automašīna. Taču starp šīm parādībām ir tikai gadījuma cēloņsakarība. Tā nav bijusi neizbēgama, jo iereibušais varēja vēlreiz nokrist uz ietves, kur briesmas viņa dzīvībai nedraudēja. Arī pēc viņa nokrišanas uz ielas braucamās daļas varēja sagadīties, ka tajā brīdī automašīna netuvojas vai to varēja paspēt nobremzēt, lai neuzbrauktu virsū. Abos gadījumos nāve nebūtu iestājusies. Tātad ap­stākļiem, kas izraisījuši nāvi, ir gadījuma raksturs.5

Komentējot šo viedokli, norādāms: ja arī šajā gadījumā gribētu atzīt, ka personai nav jāatbild par cietušā nāvi, to nevar pamatot, apgalvojot, ka nav cēloņsakarības, bet gan tikai ar to, ka pietrūkst kādas citas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Tas skaidrojams ar to, ka patiesībā šāda "gadījuma cēloņsakarība" pastāv daudzos gadījumos, turklāt arī tādos, kad nav šaubu, ka persona izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu. Piemēram, lielākoties neuzmanīga darbība kā tāda parasti rada vienīgi risku, ka var iestāties kaitīgās sekas, taču daudzos gadījumos tās neiestājas. Piemēram, ja persona, vadot transportlīdzekli, šķērso krustojumu pie sarkanās gaismas, to nepamanot, kaitīgās sekas laimīgas apstākļu sakritības dēļ var neiestāties. Taču, ja šādas sekas iestājas, vai persona nebūs atbildīga pēc KL 260. panta? Arī E. Vīnkalna pamatoti izteikusi bažas, ka seku neizbēgamība kā cēloņsakarības pazīme sašaurina cēloņsakarības robežas.6 Var teikt vēl kategoriskāk – ja to atzītu par obligātu pazīmi, cēloņsakarība būtu atzīstama tikai izņēmuma gadījumos. Tāpēc, ja piemērā ar iereibušā piecelšanu gribētu atzīt, ka šāda rīcība nav krimināli sodāma, to var pamatot vienīgi ar kādas citas noziedzīga nodarījuma pazīmes neesamību, piemēram, nav nedz nodoma, nedz neuzmanības.

Arī Krievijas juridiskajā literatūrā seku neizbēgamības pazīme ir kritizēta, jo sekas iespējamas vienīgi ar lielāku vai mazāku varbūtības pakāpi. Termina "gadījuma cēloņsakarība" izmantošana ir kļūdaina. Ne nejauša, ne nepieciešama tā nevar būt. Gadījuma raksturs pastāv nevis attiecībās starp cēloni un sekām, bet gan cēloņu veidošanās sfērā.7 Piemēram, ja šaujamierocis glabāts, pārkāpjot glabāšanas noteikumus, šāds nodarījums var radīt un var neradīt kaitīgās sekas. Ja šaujamierocim piekļūst trešā persona un izdara ar to slepkavību, nevar teikt, ka sekas bija neizbēgamas. Šaujamieroča nolaupītājs parādījās nejauši, tas varēja arī nenotikt. Turklāt ieroci varēja izmantot ne vien slepkavībai, bet arī citiem mērķiem. Tātad nonāvēšana notika ar zināmu varbūtības pakāpi, nevis neizbēgami. Taču nav pamata noliegt tās personas atbildību, kura nevērīgi glabājusi šaujamieroci.8

Latvijas krimināltiesību teorijā seku neizbēgamība kā obligāta cēloņsakarības pazīme raksturota arī ar piemēru, kurā nozīmīga loma piešķirta subjektīviem elementiem – kaitīgo seku paredzēšanas iespējai. Šis piemērs ir šāds: klases audzēkņi sāka grūstīties. Viens no viņiem iesita otram ar somu pa galvu. Sitiena saņēmējs nokrita un necēlās augšā. Uztvēruši to kā joku, jaunieši mēģināja nokritušo piecelt, līdz sapratuši, ka ar klases biedru noticis kas ļauns. Cietušais nogādāts slimnīcā, kur miris. Ārsti konstatēja, ka cietušajam bijis iedzimts galvaskausa defekts – galvaskausa virsējā daļa virs smadzeņu apvalka nav bijusi vis­caur segta ar kaulu. Sagadīšanās dēļ tieši pa šo vietu trāpīja ne pārāk stiprais sitiens, kā rezultātā radies asinsizplūdums smadzeņu apvalkā un smadzeņu sasitums, kas bija par iemeslu cietušā nāvei. Starp sitienu ar somu un nāvi ir gadījuma cēloņsakarība, jo līdzīgā situācijā ar citu jaunieti nāves sekas nebūtu iestājušās. Kaut arī cēloņsakarība starp darbību un sekām pastāv, tā ir gadījuma cēloņsakarība nejaušības formā. Tā kā sitiena izdarītājs nav zinājis un nav varējis zināt par cietušā galvaskausa īpatnībām, viņa darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.9

Šādi motīvi liecina, ka cēloņsakarības neesamība skaidrota ar zināšanu trūkumu par cietušā organisma īpatnībām, t.i., subjektīvu kritēriju. Tomēr tas ir pretrunā ar tajā pašā cēloņsakarības skaidrojumā norādīto, ka cēloņsakarība ir objektīva saikne starp darbību un sekām.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Krimināllikums  
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
29. Augusts 2018 / 19:44
5
ATBILDĒT
var jau šitā spiedelēt un teoretizēt, bet ja spriedelēšanas un teoretizēšanas rezulāts ir trīs instancēs zaudēta tiesa un kompensācija no nodokļu maksātāju kabatas par labu personai, kura neapstiprināja amatā citu, neidentificējamu personu, tad jautājums - vai vajag?
LDTP
28. Augusts 2018 / 17:36
2
ATBILDĒT
Vai autors speciāli neapskatīja normas aizsardzības mērķa teoriju, kas daudz lietas atrisina? Jaunākajā zinātnes literatūrā tā tiek atzīta.
Autors > LDTP
28. Augusts 2018 / 21:28
0
ATBILDĒT
Nākamajā rakstā ir plānots detalizētāk apskatīt ekvivalences teorijas principus. Pirms nav aplūkoti sīkāk šie principi, manā skatījumā, nav lietderīgi apskatīt nedz mācību par objektīvo pieskaitīšanu (Lehre von der objektiven Zurechnung – vācu val.), kas tiek pielietota noziedzīga nodarījuma sastāva ietvaros kā papildinājums pie cēloņsakarības pārbaudes, nedz jautājumu par normas aizsardzības mērķi (Schutzzweck der Norm - vācu val.), kas tiek uzskatīta par daļu no mācības par objektīvo pieskaitīšanu. Šie jautājumi tiks aplūkoti topošajā grāmatā.
Jautājums M.Lejam > Autors
31. Augusts 2018 / 09:28
0
ATBILDĒT
Sakiet lūdzu, kad plānota topošās grāmatas izdošana?
Autors > Jautājums M.Lejam
31. Augusts 2018 / 21:10
0
ATBILDĒT
Provizoriski tas varētu būt šī gada pašās beigās vai nākamā gada sākumā.
Gokk
28. Augusts 2018 / 17:13
0
ATBILDĒT
Interesants raksts, paldies, ka tādi top.
Tomēr diskusijas vērta ir autora tēze - "apšaubāms, vai adekvātuma teoriju lietderīgi piemērot arī noziedzīgos nodarījumos aiz neuzmanības, jo saskaņā ar šīs teorijas atziņām cēloņsakarības galējā robeža sakrīt ar seku paredzēšanas robežu. Līdz ar to cēloņsakarība un neuzmanība saplūst, cēloņsakarībai zaudējot patstāvīgas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes funkciju". Šai tēzei var pilnībā piekrist tiktāl, ka cēloņsakarība un neuzmanība saplūst, taču jautājums ir, vai tas tāpēc ir nepareizi? Varbūt tieši tāpēc, ka dogmatiski ir pieņemts atrauti skatīt vainu un cēloņsakarību, arī nav iespējams izstrādāt pilnīgi pareizu teoriju? Iespējams risinājums ir meklējams, atmetot iesīkstējošo uzskatu, ka vaina un cēloņsakarība jurisprudencē ir patstāvīgi elementi? Nav šaubu, ka dabaszinātnē cēloņsakarība ir patstāvīgs elements, bet jurisprudencē tomēr tā nav, un tik tiešām, modernās teorijās cēloņsakarība saplūst ar vainu, t.sk., seku paredzēšanu. Tāpēc, iespējams, nodarījuma sastāvs ir jāveido pilnīgi citādi - ne tik saskaldīti.
visi numura raksti
Denniss Geislers, Ģirts Strazdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Volkswagen dīzeļgeitas privāttiesiskie aspekti
2015. gada septembrī kļuva zināms, ka vairākās Volkswagen AG un tās koncerna meitasuzņēmumu Porsche un Audi automašīnās ar dīzeļdzinējiem ir iebūvētas aizliegtas pārveidošanas ierīces. Kopš tā laika Vācijas tiesās ir ...
Saeimas Preses dienests
Informācija
Izstādē apskatāmas unikālas vēstures liecības  
Saeimas namā atklāta izstāde par godu Saeimas priekšsēdētāja vietas izpildītājam trimdā Jāzepam Rancānam (1886–1969), kas vēsta par sabiedriskā darbinieka, parlamentārieša, garīdznieka dzīvi un ieguldījumu Latvijas valsts ...
Agnese Boboviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad vēlamais secinājums nav taisnīgākais rezultāts datu subjektam
Vispārīgā datu aizsardzības regula (ES) 2016/6791 (turpmāk – Regula) tiek piesaukta gan vietā, gan nevietā, tāpat tās dažādās interpretācijas un izpratnes "pērles" birst kā no pārpilnības raga, kur atsevišķos gadījumos biznesa ...
5 komentāri
Eleonora Plētiena
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, turot smagi slimu personu apcietinājumā
Piemērojot personām drošības līdzekli – apcietinājumu vai piespriežot sodu, saistītu ar brīvības atņemšanu, tiesām ir principiāli svarīgi, pieņemot lēmumus, ņemt vērā personas veselības stāvokli, it īpaši personām, kam ...
5 komentāri
Finanšu ministrija
Tiesību politika
Valdība vērtē virtuālo valūtu tehnoloģiskos, juridiskos un drošības aspektus
Ministru kabinetā 14. augustā tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem, riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku ...
AUTORU KATALOGS