Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

4. Septembris 2018 /Nr.36 (1042)

Latvijas Centrālās padomes 8. septembra deklarācijas valststiesiskā nozīme
1 komentāri
Dr. iur.
Jānis Pleps
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents 

Latvijas nacionālās pretošanās kustības vēsturē līdz šim salīdzinoši mazu uzmanību ir izpelnījusies Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu1 (turpmāk – Deklarācija).2 Pirmajos pētījumos par Latvijas Centrālās padomes (turpmāk – Padome) nozīmi Deklarācija citēta, īpaši neanalizējot tās tapšanas kontekstu un nozīmi.3 Savukārt Padomes dalībnieku atmiņās Padomes 1944. gada 8. septembra sēde un tajā pieņemtā Deklarācija ir atspoguļota ārkārtīgi skopi.4

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
13
2
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Egils Levits
4. Septembris 2018 / 17:44
2
ATBILDĒT
Latvijas valsts konstitucionālā bāze ir plašāka kā tikai Satversme. Tur, cita starpā, pieder arī (atsevisķi noteikumi) no TP 17.11.2018 platformas, 4.5.1990 Deklarācijas par Neatkarības atjaunošanu, 21.8.1991 konstitucionālā likuma, akti par pievienošanas ES, 18.2.2012 tautas nobalsošanas lēmums par valsts valodu, iespējams, vēl daži akti un dokumenti. Šie valsts pamati plašākā izpratne (kas ir juridisks jēdziens) ir vēl jāanalizē tuvāk. Tur noteikti pieder arī pēdējos gados izkristalizējusies pamatnormas teorija (Latvija ir demokrātiska, tiesiska un nacionāla valsts). Latvijas valststiesību zinātne un valstsmācība ir vēl jaunas zinātnes apakšnozares, un kuras tikai laika gaitā atpazīst un izzina mūsu valsts pamatus. Šī raksta autors pārliecinoši pierāda, ka tur pieder arī šī LCP 8.9.1944 Deklarācija.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Piesakies žurnāla "Jurista Vārds" pētniecisko darbu konkursam!
Erlends Baļķens
Skaidrojumi. Viedokļi
Judikatūra pievienotās vērtības nodokļa jautājumos zemes likumiskās nomas attiecībās
2018. gada 27. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments lietā Nr. SKC-5/2018 (C39102313) paplašinātā tiesnešu sastāvā nosprieda, ka daudzdzīvokļu māju likumiskās nomas apmērā 6 % ir iekļauti visi ...
9 komentāri
Mārtiņš Drēģeris
Juristu likteņi
Fridrihs Vesmanis: Saeimas pirmais priekšsēdētājs, diplomāts un senators  
Zemnieka dēls, ģimnāzists, students, jaunstrāvnieks, politiskais emigrants, cietumnieks, trimdinieks, advokāta palīgs, zvērināts advokāts, Jelgavas apgabaltiesas loceklis, Jelgavas pilsētas galva, Latviešu bēgļu apgādāšanas ...
Dina Gailīte
Redaktora sleja
Zinību sezonu sākot
Jurista Vārds
Tiesību politika
Maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojums: pretrunīgi secinājumi un jautājumi par nepieciešamo tālāko rīcību
27. augustā tika publiskots ekspertu komisijas ziņojums par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietām, kas tika izskatītas no 2008. līdz 2014. gadam un kurām plašu sabiedrības uzmanību, raisot aizdomas par ...
AUTORU KATALOGS