ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Septembris 2018 /Nr.37 (1043)

Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MIFID) otrā atnākšana finanšu tirgos
Dipl. iur.
Tatjana Berdņikova
 

Ieguldījumu nozarē notikušo normatīvo aktu reformu 2018. gada janvārī var salīdzināt ar jaunās pasaules kārtības ieviešanu finanšu un kapitāla tirgos. Diemžēl, ņemot vērā Latvijas privātpersonu un uzņēmēju vairāk nekā piesardzīgo attieksmi pret ieguldījumiem finanšu instrumentos, Latvijas kapitāla tirgus salīdzinošo "seklumu" un vājo dinamiku, šī juridiskā supernova nav saņēmusi tai pienākošos uzmanību.

MIFID I jeb Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kura attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, kuras ievešana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notikusi 2007. gada novembrī, ir normatīvais akts, kas Eiropas finanšu un kapitāla tirgu "mežonīgos Rietumus", kuri, protams, nebija tik mežonīgi kā ASV tirgi (dominējošie uzvedības modeļi ir labi ilustrēti Holivudas dižpārdokļos "Volstrītas vilks", "Volstrīta", "Netīra nauda"), pārveidojusi par sakārtotu vidi, kurā ieguldītāji tiek salīdzinoši efektīvi aizsargāti un tiek pievērsta uzmanība kopējā tirgus efektivitātes un integritātes nodrošināšanai.

Savukārt MIFID II jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES un MIFIR jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 ir pirmā līmeņa tiesību akti, kurus var salīdzināt ar finanšu tirgus jauno testamentu, kas ietekmē ikvienu ieguldītāju, kurš veic darījumus ar finanšu instrumentiem, un ikvienu ieguldījumu (kā arī ieguldījumu blakus pakalpojumu) sniedzēju kā Eiropas Savienībā, tā arī ārpus tās, ja tiem ir paredzēta jebkāda saskarsme ar ES iekšējo tirgu. Tos pieņēma, "reaģējot uz finanšu krīzi, lai palīdzētu veidot pārredzamākus, konkurētspējīgākus un integrētākus ES finanšu tirgus nolūkā samazināt tirdzniecību ārpus regulētiem tirgiem, nodrošināt lielāku aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem un, visbeidzot, palielināt finanšu stabilitāti".

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Intervija
Par Eiropas Savienības un juristu profesijas izaicinājumiem
2018. gada maija beigās Latvijā viesojās Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Savas vizītes laikā viņa uzstājās gan Rīgas Juridiskās ...
Dina Gailīte
Notikums
Latvijā aizritējis nozīmīgs Eiropas Savienības tiesību forums  
Pagājušajā nedēļā, no 5. līdz 7. septembrim, Latvijas Universitātē notika Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute – ELI) biedru ikgadējā tikšanās. ELI ir sabiedriska, neatkarīga, bezpeļņas organizācija – Eiropas ...
Sandra Lielbārde
Skaidrojumi. Viedokļi
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības un lēmums par to pārņemšanu
2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, kura viens no mērķiem ir veicināt Rīgas pašvaldības teritorijā esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaisti dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas ...
5 komentāri
Ainārs Dimants
Skaidrojumi. Viedokļi
Jauns regulējums Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas medijiem
Saeimā pirmajā lasījumā jau 2017. gada 5. oktobrī pieņemtais un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas izstrādātais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts1 noteikti ir pelnījis daudz ...
Juridiskā darba tirgus
Darba devējs: Valsts ieņēmumu dienests
AUTORU KATALOGS