ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Septembris 2018 /Nr.38 (1044)

Interneta starpnieku atbildība par trešo personu publicēto saturu
Bac. iur.
Jūlija Valpētere
ZAB "Sorainen" jurista palīdze, LU JF maģistrantūras studente 

Interneta laikmetā lietotāju veidotās informatīvās platformas ļauj personām izveidot, izplatīt un piekļūt saturam dažādos formātos visā pasaulē. Lai arī tas padara informācijas iegūšanu vēl nebijuši vieglu, tas rada arī zināmas problēmas atbildības noteikšanā gadījumos, kad publicētais saturs ir aizsargāts ar autortiesībām.

Arī Vācijas Federālajai tiesai (Bundesgerichtshof), kas ir augstākā vispārējās piekritības tiesa valstī, nāksies atbildēt uz vienu no šiem jautājumiem, proti, vai interneta starpnieku var saukt pie atbildības par lietotāju augšupielādētā satura pieejamību tā platformā. Nozīmīgais lēmums lietā ar atbildētāju – pasaulē lielāko video koplietošanas tīmekļa vietni YouTube – taps publiski pieejams šī gada rudenī un, iespējams, mainīs radušos priekšstatu par atbildības noteikšanas kritērijiem tiešsaites vidē.

 

Kas ir interneta starpnieks

Interneta starpnieka jēdziens ir tikpat plašs un strauji mainīgs kā paša interneta jēdziens. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā1 par starpnieku ekonomisko un sociālo lomu par interneta starpnieku tiek uzskatīta sistēma, kas apvieno vai atvieglo trešo personu darījumus internetā. Starpnieki nodrošina pieeju, vada, uztur, pārraida un indeksē trešo personu radītu saturu, produktus un pakalpojumus vai sniedz interneta pakalpojumus trešajām personām.

Turpat arī izdalīti seši galvenie starpnieku veidi: interneta pakalpojumu sniedzēji (Internet service providers); internetа serveru uzturēšаnаs pаkаlpojumu sniedzēji (web hosting providers); plаtformаs, kurаs pаšаs neveido savu sаturu (pаrticipаtive networking plаtforms); meklētājprogrammas (search engines); elektroniskās tirdzniecībаs internetа stаrpnieki (E-commerce intermediaries) un interneta maksāšanas sistēmas (Internet payment systems).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību aizsardzības līdzekļi pret aizskarošiem anonīmiem komentāriem internetā
Informācijas tehnoloģijas attīstās, un to ietekme uz sabiedriskajām attiecībām pieaug. Šīs tehnoloģijas ir kļuvušas par līdzekli un platformu, kas tiek plaši izmantota ziņu, uzskatu un viedokļu paušanai, kas nereti arī aizskar ...
3 komentāri
Āris Kakstāns
Intervija
Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos
Latvijas Republikas Patentu valde regulāri rīko seminārus ar pieredzējušu un kompetentu ārvalstu lektoru piedalīšanos. Vienā no šādiem pasākumiem "Jurista Vārds" intervēja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma ...
Dina Gailīte
Notikums
Kāda būs tiesu sistēmas nākotne
2018. gada 7. septembrī notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta Latvijas valsts dibināšanas un Latvijas tieslietu sistēmas izveides simtgadei. Tiesiskums bija viena no jaundibinātās Latvijas Republikas ...
Viedoklis
Vēlreiz par maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu
"Jurista Vārds" jau ir informējis, ka 27. augustā tika publiskots pēc Tieslietu padomes pilnvarojuma Augstākās tiesas izveidotās ekspertu komisijas ziņojums par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietām, kas bija ...
36 komentāri
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesuālā pierādīšanas standarta tiesiskie, terminoloģiskie, psiholoģiskie un filozofiskie aspekti
Meklējot krimināltiesiskās atbildības nedalāmo, vismazāko un neatņemamo substanci jeb kvantu, autors monogrāfijā "No krimināltiesību normu interpretācijas līdz kvantu kriminoloģijai" secināja, ka kriminālatbildības institūts ...
AUTORU KATALOGS