ŽURNĀLS Viedoklis

18. Septembris 2018 /Nr.38 (1044)

Vēlreiz par maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu
36 komentāri

"Jurista Vārds" jau ir informējis, ka 27. augustā tika publiskots pēc Tieslietu padomes pilnvarojuma Augstākās tiesas izveidotās ekspertu komisijas ziņojums par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietām, kas bija piesaistījušas plašu mediju un sabiedrības uzmanību ar aizdomām par nelikumīgām darbībām. 85 lappuses garais ziņojums ir pieejams AT mājaslapā. Šajā žurnāla laidienā piedāvājam vairākus viedokļus par šo ziņojumu. AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane sniedz ieskatu ziņojuma tapšanas organizatoriskajā procesā, savukārt par ziņojuma saturu savas domas pauž divi komisijas locekļi – AT tiesnesis Aigars Strupišs un LU profesors Dr. iur. habil. Kalvis Torgāns. Savu redzējumu par ziņojumu pauž arī Tieslietu padomes loceklis un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Anita Zikmane
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja

Ziņojuma izstrādes process

Tieslietu padomei, reaģējot uz tiesu reputācijai mesto ēnu maksātnespējas lietu izskatīšanā tiesās, bija jāpārbauda izskanējušie pārmetumi, lai atbilstoši izdarītajiem sākotnējiem secinājumiem lemtu par jautājuma nodošanu izlemšanai kompetentajām institūcijām.

Izskanējušie atšķirīgie pārmetumi pēc to struktūras un intensitātes apgrūtināja precīza un konkrēta uzdevuma formulēšanu – ko tieši Augstākajai tiesai lūgt pārbaudīt un vērtēt. Tāpēc arī aicināto ekspertu un tiesnešu secinājumi ir gan par konkrētiem nolēmumiem, gan sistēmā saskatāmajām problēmām.

Ziņojumā respektēts Tieslietu padomes lēmumā dotais darba uzdevums: piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, un nepieciešamības gadījumā izlases veidā veikt arī to lietu izpēti, kurās protests nav iesniegts.

Pēc Tiesu informācijas sistēmas datiem, analizējamajā laika posmā Latvijas tiesās tika izskatītas aptuveni 15 000 ar maksātnespēju saistītu lietu, katrā lietā Tiesu informācijas sistēmas datubāzē vidēji pievienojot 10 nolēmumus.

Atbilstoši uzdevumā iezīmētajam virzienam sākotnēji ekspertu rīcībā tika nodots pārskats par 118 nolēmumiem, kurus, izskatot protestus, Augstākās tiesas Civillietu departaments atcēlis, kā arī konkrētie nolēmumi. Padziļinātai analīzei tika atlasītas pēc žurnāla "Ir" publikāciju teksta atpazīstamās lietas. Strādājot ar šiem nolēmumiem, ekspertu ieskatā bija lietderīgi iepazīties arī ar nolēmumiem vēl citās saistītās lietās. Tās tika izvēlētas nolūkā gūt apstiprinājumu vai noliegumu sākotnējiem secinājumiem.

Nobeiguma ziņojumā detalizēti analizētas 44 lietas.

Secinājumi pie atsevišķām lietām lasāmi kā papildinājums un komentāri par Augstākās tiesas nolēmumos paustajiem secinājumiem. Savukārt lietās, kurās nebija iesniegti protesti, ekspertu secinājumi ietver pirmās instances tiesas tiesnešu nolēmumu vērtējumu – gan pozitīvu, gan arī negatīvu. Ziņojums nedrīkst iespaidot tiesnešu vispārējo neatkarības izjūtu, jo nekas no apspriestā tieši nevar ietekmēt tiesnešu neatkarību. Šī analīzes un secinājumu procesa mērķis ir tikai un vienīgi tiesnešu objektivitātes un neatkarības stiprināšana.

Jāizsaka pateicība prof. Kalvim Torgānam un Helmutam Jaujam, kuri atsaucās aicinājumam un faktiski izturēja papildu pienākumu slodzi. Tāpat paldies Mārtiņam Paparinskim, kuram gan tiešie akadēmiskie pienākumi neļāva pilnvērtīgi iesaistīties ekspertu apspriedēs, tomēr viņa viedoklis, kas arī ietverts ziņojumā, dod būtisku ieguldījumu sistēmas izpratnē.

Gan Augstākās tiesas tiesneši Rudīte Vīduša, Edīte Vernuša un Aigars Strupišs, gan Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stivriņa un Tieslietu ministrijas pārstāvji – ministra padomnieks Edgars Stafeckis un Tiesu uzraudzības departamenta direktore Egita Gintere – dalījās savā pieredzē un zināšanās, lai pēc iespējas aptvertu visus aspektus, kas ir būtiski secinājumu izdarīšanā.

Nenovērtējamas šajā gadījumā bija tieši katra pieaicinātā zināšanas par procesiem kopumā un līdzšinējā iesaiste lietu izskatīšanā.

komentāri (36)
36 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
25. Septembris 2018 / 18:12
0
ATBILDĒT
Diez vai es sagrozu Jūsu rakstīto. Es viekārši bez konkrētiem piemēriem un faktu analīzes tiešām nesaprotu, kur jūs novelkat robežu starp saviem pretrunīgiem hipotētiskiem apgalvojumiem (piemēram "tiesnesim jāvērtē/tiesnesim nav jāvērtē") . Tieši tāpēc es negribu iesaistīties hipotētiskās diskusijās, ka vispārinot var "pierādīt" jebko. Runājam par konkrētām lietām, konkrētiem apstākļiem, konkrētiem pierādījumiem, vai nerunājam vispār. Tieši tāpēc ekspertu grupa kā darba metodi izvēlējās konkrētu lietu un tajās esošo materiālu analīzi nevis vispārinātus pārmetumus.

Es savā pirmajā komentārā uzdevu konkrētus jautājumus, uz kuriem nav atbildēts. Tai skaitā uz jautājumu "Ko Tieslietu padomes ekspertu grupa vēl varēja likumīgi izdarīt papildus tam, kas tika izdarīts?". Ja ir vilšanās par 12 pārkāpumiem, no kuriem 3 atzīti par sevišķi nopietniem, tad kādas galu galā ir bijušas tās ekspektācijas, kuras šobrīd kritiķi izvairās nosaukt? Jā, jūs tiešām rakstījāt "Mani apbēdina nevis tas, ka neviens tiesnesis nav sodīts, bet tas kā komisija ir interpretējusi faktus". Bet - kurus faktus, konkrēti, kā tos vajadzēja intepretēt, pamatojoties uz kādām normām, kādiem argumentiem. Atkal atgriežamies pie tā, ka nav konkrētības.

Jūsu problēma ir vispārināšana un konkrētības trūkums. Nezinu kā Jūs, bet es, piemēram, negribētu, lai mani tiesātu ar šādām metodēm. Piemēram, Jūs rakstāt "Vērtēja, pieprasot informāciju no ieinteresētajām personām, administratora, tajā skaitā no informācijas masu medijos, kur parādnieks stāsta par savu veiksmīgo dzīvi, par uzņēmumu, kurš tam pieder, par dārgajiem sporta veidiem, ar kuriem aizraujas brīvajā laikā, par raidījumiem, ko vada. Bet tajā pašā laikā ir iesniedzis tiesā maksātnespējas pieteikumu, kurā norāda, ka ir pliks un nabadzīgs". Uz kuru no ekspertu grupas skatītajām 44 lietām Jūs šo savu viedokli attiecināt? Kurā no 44 lietām tiesnesis atpazina parādnieku pēc šādām publikācijām masu medijos? Kurā no šīm lietām tiesnesim būtu jāpieprasa informācija papildus tām, kuras norādītas atzinumā? Jā, atzinumā starp citu ir norādīts, kurās lietās tiesnesim bija jāpieprasa informācija.

Bet par šo Jūs rakstīto: "Tieši tādēļ bija "ceļojošās firmas", jo lietai bija jānonāk pie attiecīgajiem tiesnešiem, kuri īpaši uzticējās administratoriem (kaut gan citās lietās tie paši tiesneši citiem administratoriem galīgi neuzticējās. Tikai nesakiet, ka tie ir vispārīgi apgalvojumi, tas tā nav, tikai šeit nav veļas mazgātuve)" - VĒLREIZ ATKĀRTOJU: JA JUMS IR PIERĀDĪJUMI KORUPTĪVĀM SAIKNĒM STARP TIESNEŠIEM UN ADMINISTRATORIEM VAI PARĀDNIEKIEM, LŪDZU SNIEDZIET TOS KNAB VAI ĢENERĀLPROKURATŪRĀ.

Jebkurā gadījumā izskatās, ka mēs šajos vispārinājumos un nekonkrētībā ejam uz riņķi. Atbildot uz Jūsu jautājumu " vienkārši pasakiet savu viedokli - vai maksātnespējas procesā tiesnesim ir jāpieprasa informācija pēc savas iniciatīvas no ieinteresētajām personām, no administratora, ja tiesnesis saskata kaut ko aizdomīgu vai nozīmīgu" ...
A.Strupišs > A.Strupišs
25. Septembris 2018 / 18:23
0
ATBILDĒT
...es atbildu: nezinu. Jo es šobrīd nevaru pateikt, kā es hipotētiski rīkotos hipotētiskā situācijā. Man kā tiesnesim nav šādas luksusa iespējas mētāties ar abstraktiem vērtējumiem. Es, piemēram, neskatos TV un nelasu dzelteno presi, tāpēc, iespējams, man ir paslīdējusi garām kāda informācija, kur kāds pašreizējais parādnieks kādreiz ir lielījies ar saviem ienākumiem un mantu. Vai man var to pārmest kā tiesnesim, ka man nav šādas informācijas?

Bet, analizējot tās konkrētās 44 lietas, mēs norādījām, kurās, mūsuprāt, tiesnesim bija jāpievērš uzmanība, to norādīju arī šajā rakstā. Piemēram, bija lieta, kur parādnieks ar man neko neizsakošu uzvārdu bija pārdevis vairākus nekustamos īpašumus īsi pirms pieteikuma iesniegšanas', un tas bija redzams no lietas. Par šo konkrēto gadījumu varu teikt - jā, konkrētajos apstākļos es būtu prasījis "kur palika par pārdošanu ieņemtā nauda?". Jurisprudence nav teorētiskā fizika, kur var modelēt hipotētiskas situācijas un meklēt tām teorētiskus risinājumus. Jurisprudencē katram kāzusam, tāpat kā lietai un prasībai ir robežas, kuras cita starpā definē būtiskos apstākļus. Ja mēs nevaram pieturēties pie konkrētiem apstākļiem diskusija ir ideoloģiska nevis juridiska.

Ņemot vērā, ka mēs jau kādu laiku ejam pa riņķi, acīmredzot, šoreiz pienācis laiks pārtraukt. Atļaujiet novēlēt Jums veiksmi turpmākajā administratora darbā!
A.Strupišs > A.Strupišs
25. Septembris 2018 / 19:03
0
ATBILDĒT
Precizēšu domu, kas iepriekš, ātrumā, iespējams, neizdevās: mums nav būtisku domstarpību par to, ka tiesnesim teorētiski ir iespējas un tiesības prasīt papildus ziņas, ja viņam ir pamatotas aizdomas. Mums ir būtiskas domstarpības par to, kuros konkrētajos gadījumos var uzskatīt, ka tiesnesim bija pietiekams pamats to darīt. Un šo domstarpību mēs hipotētiski neatrisināsim nekad. Tikai analizējot konkrētos apstākļus.
Magone > A.Strupišs
25. Septembris 2018 / 20:31
0
ATBILDĒT
Tam es piekrītu.
Jebkurā gadījumā vēlējos pateikt, ka esat, manuprāt, viens no zinošākajiem tiesnešiem. Īpaši vēlējos uzteikt par 25.04.2018.spriedumu lietā Nr. SKC-404 (vēršanās tiesā pēc Darba likuma 122. pantā noteiktā viena mēneša termiņa, kuru prasītājs nav lūdzis atjaunot, ietveras Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 2. punkta sastāvā un apliecina subjektīvās prasības tiesības zudumu, kas ir pamats atteikumam pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedības izbeigšanai, ja lieta ir bijusi ierosināta (Civilprocesa likuma 223. panta 2. punkts)). Tas ir solis pareizajā virzienā! Lai veicas darbā!
A.Strupišs > Magone
25. Septembris 2018 / 22:08
0
ATBILDĒT
Paldies! Jums arī veiksmi!
Magone
25. Septembris 2018 / 15:58
2
ATBILDĒT
Strupiša kungs!
Jūs jau sākat sagrozīt manis rakstīto. Un runājam tikai par maksātnespējas lietām, jo mani komentāri bija par konkrētu komisijas ziņojumu, nevis par situāciju vispār.
Man nevajag, lai Jūs komentētu, vienkārši pasakiet savu viedokli - vai maksātnespējas procesā tiesnesim ir jāpieprasa informācija pēc savas iniciatīvas no ieinteresētajām personām, no administratora, ja tiesnesis saskata kaut ko aizdomīgu vai nozīmīgu, kas var ietekmēt maksātnespējas procesa gaitu, jeb vai tiesnesim ir jāvērtē tikai tie fakti, pierādījumi, kas viņam nolikti priekšā un, ja neviens neceļ iebildumus, tad viss jāapstiprina? Kā rīkotos Jūs?
Es tā gluži nerakstīju, ka DAŽI tiesneši vērtēja. Es pat sliektos teikt, ka visi, vai gandrīz visi, tiesneši vērtēja tajās lietās, kur, manuprāt, būtu jāvērtē. Vērtēja, pieprasot informāciju no ieinteresētajām personām, administratora, tajā skaitā no informācijas masu medijos, kur parādnieks stāsta par savu veiksmīgo dzīvi, par uzņēmumu, kurš tam pieder, par dārgajiem sporta veidiem, ar kuriem aizraujas brīvajā laikā, par raidījumiem, ko vada. Bet tajā pašā laikā ir iesniedzis tiesā maksātnespējas pieteikumu, kurā norāda, ka ir pliks un nabadzīgs, nekas viņam nepieder, labi, ja minimālo algu nopelna. Retorisks jautājums –ko darīt tiesnesim? Ņemt par labu iesniegto UR izziņu, ka parādniekam nepieder kapitāldaļas?! Kad pats parādnieks publiski apgalvo, ka pieder (un pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas arī piederēja)?! Pieiet formāli, vai pēc būtības?! Administrators konkrēto raidījumu nebija dzirdējis. Kā būtu rīkojies Jūs tiesneša vietā?
Jūs sakāt kā atsauci uz manis teikto: "Ja jau tiesnešiem vienmēr viss jāpārbauda objektīvās izmeklēšanas procesā..." Strupiša kungs, es tā nekad neesmu rakstījusi un domājusi. Tieši otrādi, komentārā pie šī raksta es norādīju, ka : "Tiesnesim ir jāizvēlas, ko vērtēt, kaut vai tādēļ, ka maksātnespējas process ir uz ātrumu orientēts un termiņi ir īsi" (21.septembra komentārs 12.08).
Tālāk citēju Jūsu rakstīto: "Vai likums uzliek tiesnesim pienākumu neuzticēties administratora godaprātam vai profesionalitātei, ja reiz tas pats likums uzliek administratoram augstas profesionālās un morālās prasības?" Strupiša kungs, nu bet, protams, ka neuzliek tiešā tekstā. Bet mēs taču esam juristi un saprotam, ka nedrīkst ieslīgt tiesību pozitīvismā. Tiesnesim ir jāuzticas administratoram, bet ir jāpārbauda. Ja tiesnesis ir gala lēmuma pieņēmējs un strīdu izšķīrējs maksātnespējas procesā, no tā izriet, ka tiesnesim ir jābūt vēl augstākām profesionālajām un morālajām prasībām, nekā administratoram. Pārfrāzējot to varētu teikt tā –ja kriminālromānos ir populārs sauklis "meklējiet sievieti!", tad maksātnespējas procesos problemātiskās situācijās -"meklējiet tiesnesi!". Tieši tādēļ bija "ceļojošās firmas", jo lietai bija jānonāk pie attiecīgajiem tiesnešiem, kuri īpaši uzticējās administratoriem (kaut gan citās lietās tie paši tiesneši citiem administratoriem galīgi neuzticējās. Tikai nesakiet, ka tie ir vispārīgi apgalvojumi, tas tā nav, tikai šeit nav veļas mazgātuve).
Turpinot par par to pašu tiesību pozitīvismu un lietu, kur no administratora piedzina pāri par miljonu eiro. Rakstāt: "No likuma sistēmiskās un teleoloģiskās iztulkošanas izrietēja, ka šāds aizliegums IR noteikts likumā". Nu bet es jau par to pašu! No tiesību normu iztulkošanas izriet, ka šāds aizliegums noteikti bija, bet no gramatiskās tulkošanas metodes tas neizriet (pašlaik likumā šāds aizliegums ir iestrādāts arī gramatiski, bet toreiz nebija). Es šo piemēru rakstīju tieši tādēļ, lai ilustrētu, ka atsauce "kur tas likumā ir noteikts, ka tiesnesim....." izklausās, teiksim tā, diezgan muļķīgi, un tiesnesis uz to, ka likumā tas nebija tieši noteikts, atsaukties nevar. Pašas tiesību normas jau reti kad kādu nepamatoti aizskar, tie ir tiesību piemērotāji, tur es pilnīgi Jums piekrītu!
Bet par tiesnešu sodīšanu un amatu zaudēšanu es nerakstīju, uzsvēru, ka, citēju: "Mani apbēdina nevis tas, ka neviens tiesnesis nav sodīts, bet tas kā komisija ir interpretējusi faktus" (19.septembra komentārs 21.27).
Vairsnevarstāvētmalā
21. Septembris 2018 / 19:35
9
ATBILDĒT
Cik nožēlojami, bet esmu spiests atzīt, ka AT tiesnešu kvalifikācija krītas. Gan Laviņa atsevišķās domas labticīga ieguvēja sakarā, gan tad vēl senatoru ārprātīgais pagrieziens, ka VID pārmaksa neietilpst komercķīlā, tagad vēl Strupiša nihilisms.... Varbūt tiešām jānospļaujas un jābalso par KPV.LV... Vai tad var būt vēl sliktāk?
cilvēksparastais > Vairsnevarstāvētmalā
22. Septembris 2018 / 18:29
1
ATBILDĒT
A.S. atbildes ir normālas, argumentētas atbildes. Juristu vidū parasti, ja kaut kam nepiekrīt, tad ceļ priekšā savus argumentus. Jūsu komentārs izskatās pēc apsaukāšanās.
Gobzems > Vairsnevarstāvētmalā
21. Septembris 2018 / 21:17
0
ATBILDĒT
piedodiet sajaucu nikus
Magone
21. Septembris 2018 / 12:36
0
ATBILDĒT
Kļūdas labojums. Bija domāts nevis saistību dzēšanas plāns, bet TAP plāns.
Magone
21. Septembris 2018 / 12:08
4
ATBILDĒT
Strupiša kungs!
Pēc Jūsu rakstītā man ir vēl daudz vairāk jautājumu un neskaidrību!
Jūs apgalvojat, ka tiesnesim visas lietas jāskata vienādi rūpīgi, neatkarīgi no summas, tādēļ nepiekrītat, ka tiesnesim bija īpaši jāpārbauda kreditors saistību dzēšanas plānā, kura prasījums bija 8 miljoni. Piekrītu. Ja lieta tiek skatīta prasības kārtībā. Bet ne maksātnespējas gadījumā! Jo maksātnespējas gadījumā tiesnesis, pārbaudot kāda kreditora prasījuma pamatotību, pēc būtības nepārbauda kreditora prasījumu, bet gan procesa likumību, saistību dzēšanas plāna tiesiskumu, pamatotību, jo kreditors, kura prasījums ir par lielu summu, neapšaubāmi ietekmēs maksātnespējas procesu, jo summa nodrošina arī attiecīgu balsu skaitu un toņa noteikšanu. Arī nodrošinājuma apmērs (auto "Pobeda") ir svarīgs, jo prasījuma nenodrošinātajā daļā, kreditors skaitās nenodrošinātais kreditors. Tātad, balsis plāna saskaņošanai skaita pie nenodrošināto kreditoru grupas, nevis pie nodrošināto. Ja maksātnespējas procesā piesakās kreditori ar prasījuma summām par miljoniem, tad secināms, ka maksātnespējīgais uzņēmums ir/ir bijis ar zināmu nozīmi tautsaimniecībā, savā nozarē. Pavirša attieksme šeit nav pieļaujama. Tiesnesis ir galvenais noteicējs un gala lēmuma pieņēmējs maksātnespējas procesā. Nevis administrators.
Sākot no kādas summas informācija būtu jāpieprasa? Sākot no tādas summas, no kuras tiesnesim šķiet nepieciešams šādu informāciju pieprasīt. Vai jāvērtē citi faktori? Jā! Tiesnesim neviens instrukcijas neiesniegs par konkrētām summām, nodrošinājumu, konkrētu rīcību. Ja tas tā būtu, tad mēs varētu nolikt robotu tiesneša vietā, līdzīgu kā Uzņēmumu reģistrā. Tiesneša darbs ir īpaši intelektuāls darbs, tas nozīmē, ka ir jāsaprot, ko, cik un kad papildus pieprasīt.
Jūs sakāt, ka tiesnesim visas lietas jāvērtē pēc viena standarta. Piekrītu. Visas maksātnespējas lietas. Bet nevis vienādi nav jāvērtē neviens prasījums saistību dzēšanas plānā, vai vienādi jāvērtē visi iesniegtie kreditoru prasījumi saistību dzēšanas plānā. Tiesnesim ir jāizvēlas, ko vērtēt, kaut vai tādēļ, ka maksātnespējas process ir uz ātrumu orientēts un termiņi ir īsi. Izskatās, ka tiek jauktas divas lietas –prasījums prasības kārtībā un maksātnespējas procesa lieta. Tās ir divas dažādas kategorijas pēc savas būtības.
Jūs norādāt, kamēr tas likumā nav noteikts nav pamata tiesnesim pārmest, ka viņš pieteikumā nenorādītus apstākļus nepārbauda. Te man nāk prātā –likumā arī nebija noteikts, ka maksātnespējas procesu nevarētu pabeigt, kamēr kāds no kreditoriem tiesājas par sava prasījuma atzīšanu, arī tiesnesis (Buls, ja nemaldos) pieņēma lēmumu pabeigt maksātnespējas procesu, kaut arī kāds kreditors vēl tiesājās. Tikai fakts, ka likumā tā nebija noteikts, netraucēja pēcāk piedzīt no administratora pāri miljonam eiro. Formāli viss bija likumīgi, bija pat tiesas akcepts un likumā tā nebija noteikts. Kādēļ administratoru šis "likumā nebija noteikts" nepasargāja, bet tiesnesis uz to var atsaukties?!
(sk.turpinājumu).
A.Strupišs > Magone
25. Septembris 2018 / 14:05
1
ATBILDĒT
Magone, es tiešām nespēju komentēt vispārinātus apgalvojumus, ka tiesnešiem kaut kas būtu jāvērtē papildus. Jurisprudencē viss atkarīgs no detaļām. Kurā lietā, kāds lēmums, kādi argumenti, kādi pierādījumi, kurš likuma pants.

Jūs sakāt - daži tiesneši vērtēja. Labi, bet ko viņi vērtēja, kādos apstākļos, balstoties uz ko? Uz publiskajiem reģistriem? Uz presē pieejamo informāciju? Uz kreditora iebildumu? Uz draugu ieteikumu?

Ja jau tiesnešiem vienmēr viss jāpārbauda objektīvās izmeklēšanas procesā, tad kāpēc likums uzliek administratoram pienākumu nodrošināt likumīgu procesa gaitu? Vai likums uzliek tiesnesim pienākumu neuzticēties administratora godaprātam vai profesionalitātei, ja reiz tas pats likums uzliek administratoram augstas profesionālās un morālās prasības?

Piedodiet, ka mani argumenti ir tik vispārīgi, bet uz vispārīgiem argumentiem es neko citu nevaru atbildēt.

Un šim es galīgi nevaru piekrist: Jūs rakstījāt "likumā arī nebija noteikts, ka maksātnespējas procesu nevarētu pabeigt, kamēr kāds no kreditoriem tiesājas par sava prasījuma atzīšanu. [..] Tikai fakts, ka likumā tā nebija noteikts, netraucēja pēcāk piedzīt no administratora pāri miljonam eiro. Formāli viss bija likumīgi, bija pat tiesas akcepts un likumā tā nebija noteikts."

Ja pareizi atceros, tad tas tā gluži nebija. No likuma sistēmiskās un teleoloģiskās iztulkošanas izrietēja, ka šāds aizliegums IR noteikts likumā, un ST to atzina, pasakot, ka "kreditoru lokam jābūt noskaidrotam līdz bankrota procedūras pabeigšanai" un ka "Noskaidrojot apstrīdētās normas patieso
saturu un mērķi, Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējas
pamattiesības aizskārusi nevis apstrīdētā norma per se, bet gan tās
interpretācija un piemērošana ". Apmēram tādu atzinumu es arī biju sniedzis ST minētajā lietā.

Par literatūru: es rakstīju par plašāku skatījumu uz valsti un tiesu vietu tajā, par tiesību attīstības loģiku un dialektiku nevis šauri par atšķirībām starp procesu veidiem un maksātnespēju. Mana tēze šajā sakarā bija - vai no tiesneša var tikt vaļā par 6 atceltiem nolēmumiem 5000 lietās 6 gadu garumā? Vai tomēr, lai no viņa tiktu vaļā, viņš jāpieķer noziegumā? Es varu arī pārformulēt šo jautājumu Jums saprotamākā valodā, saglabājot tiesību attīstības dialektikas kontekstu: pēc cik zaudētām lietām tiesā advokātam (vai administratoram) būtu jāatstāj amats?
Magonei > Magone
23. Septembris 2018 / 07:59
0
ATBILDĒT
Labi rūkts, administratore Ivanda Avotiņa. Kā parasti, izcēlies.
Magone > Magone
21. Septembris 2018 / 12:09
0
ATBILDĒT
Tālāk norādāt, ka "tiesnesis nemaz nevar piesavināties objektīvās izmeklēšanas funkciju, ja likums viņam to nepiešķir. Otrkārt, pat ja viņš to darīs, tas būs pretrunā TAP/MN procesa principiem. Treškārt, par šādu tiesneša rīcību pilnīgi noteikti būs vēl vairāk sūdzību, jo viņš uzņemas funkciju, kuras viņam saskaņā ar likumu nav."
Te man nāk prātā tie daudzie maksātnespējas procesi (savi un kolēģu), kur tiesneši ir iedziļinājušies lietās, prasījuši pamatojošos dokumentus, kaut likums to neparedz. Dazkārt man ir licies, ka par daudz, kam tas? Bet saprotu, ka tiesnesis vēlas pārliecināties un tajā nav nekā nosodāma. Jo īpaši šeit izceļas viena tiesnese, kura veic izmeklēšanas funkciju un aizrokas līdz tādiem dziļumiem, līdz kādiem administrators nav aizdomājies rakt. Kā ar kolēģiem spriedām, ka vajadzēja izvēlēties nevis tiesneša, bet izmeklētāja profesiju. Atceros tās maksātnespējas lietas, kur tiesneši PAŠI bija savākuši pierādījumus, kādi administratoram nebija pieejami vai arī nebija iedomājies par tādiem. Administrators saka vienu, bet tiesnesis –nekā nebija, man te ir savi pierādījumi un to savā nolēmumā arī norāda un pamato. Nelikumīgi? Varbūt, tomēr tika sasniegts taisnīgs rezultāts –negodīgajiem netika dota zaļā gaisma.
Rakstāt, ka par šādiem tiesnešiem būtu sūdzības. Domāju, kur gan tādas varētu iesniegt, ja tiesas nolēmums (ar dažiem izņēmumiem) ir nepārsūdzams. Varbūt varētu iesniegt sūdzību Disciplinārlietu komisijā, vai Ētikas komisijā vai labāk protesta kārtībā? Norādīt, ka tiesas lēmums ir nepareizs, tiesnesis rīkojās nepareizi, jo pieprasīja par daudz dokumentus, ko likums neparedz, par daudz pierādījumu bija savākts.
Šeit arī nonākam pie pēdējā jautājuma par tiesu varas kompetenci un literatūru. Ko nu es, es neesmu tiesnesis, bet vai tiešām šie daudzie tiesneši, kas aktīvi iesaistījās maksātnespējas procesos, nevis tikai apstiprināja, kas priekšā nolikts, nebija pietiekami izglītoti, nebija lasījuši pietiekami daudz literatūras, nepietiekami pārzināja atsķīrības starp dispozivitātes principu, sacīkstes principu, prasības (kādas prasības maksātnespējas procesā?!) robežām?! Arī profesors Torgāns nebija pietiekami daudz lasījis?! Tātad, no tā secinu, ka starp pašiem tiesnešiem pastāv atšķirīga izpratne par tiesnešu tiesībām un pienākumiem maksātnespējas procesā. Vai varbūt atšķirību nav, ir tikai atrunas, kad negribas redzēt lietu patieso seju. To lai katrs izlemj pats.
Ainārs
20. Septembris 2018 / 10:13
2
ATBILDĒT
A. Strupiša kungs.
Piekrītu zemāk redzamajam viedoklim par šī portāla un tā piedāvātās formas neatbilstību konkrētības publiskam izklāstam, jo mūsu darbības ierobežo gan mūsu statusi, gan datu aizsardzība un konfidencialitāte.
Bet ........... nākošnedēļ Jums kā Tieslietu Padomes un AT priekšsēdētāja uzdevumā esošajai amatperonai (ar šiem statusiem 13.09.2018 Jūs esat parakstījis man sūtīto un no manas puses saņemto 14.09.2018 dokumentu) savu viedokli Jums nosūtīšu tieši un nepastarpināti rakstveidā.
Lai Jums jauka un mierīga diena
A.Strupišs > Ainārs
20. Septembris 2018 / 11:21
1
ATBILDĒT
Paldies, gaidīšu. Vai Jūs piekristu, ja es publiskošu šo materiālu saturu raksta veidā JV, protams, anonimizējot to? Pretējā gadījumā zūd saprātīgas diskusijas iespējamība, ja tiesa nevar publiski izteikt pretargumentus pret tiesu publiski vērstajai kritikai.
mazgudrais > A.Strupišs
20. Septembris 2018 / 20:34
3
ATBILDĒT
Godaatais, ja jau esat pieejams diskusijjaam, tad luudzu uzrakstiet, ko domaajat par teemu briivajaa mikrofonaa "Pilnvarojuma pēctecība uzvārda maiņas gadījumā - vai Augstākās tiesas 17.08.2018 lēmumu lietā Nr SKC 1400/2018 var uzskatīt par likumīgu?"
Ainārs > A.Strupišs
20. Septembris 2018 / 12:17
1
ATBILDĒT
Paldies par korekto attieksmi, kuru no savas puses esmu jau iepazinis Jūsu LU vadīto lekciju laikā 2002-2003 gadā! Tās tiešām bija interesantas un vērtīgas manā kā jurista izaugsmē.
Iebildumu man nav un piekrītu šī materiāla satura publiskošanai JV.
Paldies
Magone
19. Septembris 2018 / 21:27
9
ATBILDĒT
Strupiša kungs!
Es arī esmu ziņojusi par Bulu -nevienam tas nav interesējis, neviens pat tajā neiedziļinājās. Es varētu te izvērsti rakstīt un pamatot lietas apstākļus, visu sīki un smalki pierādīt (neļāvu apiet nodrošināto kreditoru), bet uzskatu, ka šī nav īstā vieta kur mazgāt veļu un izpaust informāciju. Negribas dabūt lietu sev uz kakla. To visu es jau esmu darījusi oficiāli, bet dzirdīgas ausis nav atradušās, nekāda disciplinārlieta netika ierosināta. Labi, ka AT protesta kārtībā Bula lēmumu atcēla. Tādēļ, lai kaut kas mainītos, iniciatīvai ir jānāk no pašiem tiesnešiem, pietiktu, ja sāktu ar to, ka būtu vēlme iedziļināties tajā, ko ziņo par tiesnešiem, nevis tikai visu noliegtu vai meklētu attaisnojumus. Kā Ilma Čepāne pirms vairākiem gadiem TV raidījumā teica, ka par Bulu tiekot saņemtas blāķiem sūdzību. Vienalga, rezultāta un intereses iedziļināties lietā nebija. Turklāt, viņš jau nav vienīgais tiesnesis, par kuru es varētu rakstīt.
Nevajag atsaukties uz nepamatotiem lūgumiem pārskatīt spēkā stājušos spriedumus pēc atteikuma rosināt kasācijas tiesvedību. Mēs runājam par maksātnespējas lietām, tur nav kasācijas tiesvedības.
Mani apbēdina nevis tas, ka neviens tiesnesis nav sodīts, bet tas kā komisija ir interpretējusi faktus. Tajā es neredzu vēlmi apzināties patiesību un ko mainīt. Ja maksātnespējas lietās ir tikai viena instance, tad tiesnesim ir jāizrāda īpaša rūpība, izskatot lietu.
Kā tiesnesis varēja zināt, ka ķīlas priekšmeta vērtība neatbilst saistības apmēram ("Pobedas" lieta), ja šī informācija neparādās (un tai nav jāparādās) lietā uz tās izskatīšanas brīdi? Pavisam vienkārši -pieprasot papildus informāciju un pierādījumus. Ja jau prasījums ir par 8 miljoniem latu, es to noteikti būtu darījusi.
A.Strupišs > Magone
20. Septembris 2018 / 11:09
3
ATBILDĒT
Nav iespējama juridiska diskusija bez juridiskiem argumentiem. Jūs rakstāt: "esmu ziņojusi, neviens nav iedziļinājies". Uz šādiem apgalvojumiem nevaru neko racionālu atbildēt, vispirms nepaprasot "kam ziņojāt", "kā Jūs zināt, ka neviens neiedziļinājās" (sūdzības noraidīšana nenozīmē neiedziļināšanos). Lai diskusija attīstītos, ir nepieciešams zināt, kā tiesnesis Buls bija motivējis savu nolēmumu, kā Jūs to apstrīdējāt, ar kādiem argumentiem, uz kāda pamata, utt.

Ko nozīmē "blāķiem sūdzību"? Cik sūdzības jāiesniedz par tiesnesi, lai dabūtu viņu nost no skatuves? Cik, lai piespiestu atstatīties no lietas? Cik, lai iebiedētu? Vai visas sūdzības par tiesnesi automātiski jāatzīst par pamatotām? Par laimi mums visiem, tai skaitā Jums, tā tās lietas nestrādā. Katrai, katrai, katrai sūdzībai ir (a) faktoloģiskais pamats, (b) juridiskais pamats, (c) argumenti. Apgalvojums “blāķiem sūdzību” nepieder ne pie viena no trim minētajiem. Es neiesaistīšos emocionālā diskusijā bez faktoloģiskiem un juridiskiem argumentiem. Kā jau teicu, vismaz par to laiku, kamēr es esmu tiesā, katra sūdzība tiek vērtēta pēc viesiem trim kritērijiem. Kā jau rakstīju JV rakstā, tiesnešu darba vērtēšana nav tāda pati kā studentu "nepareizā" viedokļa vērtēšana. Tā tas ir visā civilizētajā pasaulē, un citādi nevar būt. Ja vien, protams, neaizejam atpakaļ uz padomju ideoloģiju par tiesu sistēmu.

Par tām nepamatotajām sūdzībām, ko es minēju, tas bija tikai kā piemērs. Sūdzības maksātnespējas lietās arī mēdz būt tikpat nepamatotas.

Par Jūsu tēzi, ka tiesnesis varēja pieprasīt papildu ziņas, jo tik liela summa. Uz kāda pamata? Sākot no kādas summas šāda informācija būtu jāpieprasa? Ekspertu grupas sēdēs šis arguments arī izskanēja, ka lietas ar šādām summām bija jāpārbauda īpaši rūpīgi. Es tam nevaru piekrist principiāli. Tiesnesim visas lietas jāvērtē pēc viena standarta. Viņš nedrīkst pievērst lielu uzmanību 10 miljonu lietai un mazu uzmanību 10 tūkstošu lietai. Jūsu apsvērumam, ka tiesnesim kaut kas papildus jāpārbauda, es piekrītu tikai gadījumos, ja no lietas ir redzams vismaz viens fakts, kurš var norādīt uz fiktīvu saistību, piem., vai nu saistība, kurai bijusi noteicoša loma TAP plāna apstiprināšanā, ir nodibināta relatīvi īsi pirms pieteikuma; vai arī (“Pobedas” gadījums) kreditora iebildumos norādīts, ka ķīlas vērtība neatbilst saistības apmēram, u.tml. Tādā gadījumā, iespējams, likumā jāparedz, ka pieteikumā jānorāda un jāapliecina minētie apstākļi. Tad un tikai tad, kad šie apstākļi nonāks arī tiesas acīs, tie dos pamatu pārbaudei. Kamēr tas likumā nav noteikts nav pamata tiesnesim pārmest, ka viņš pieteikumā nenorādītus apstākļus nepārbauda. Ja tie ir norādīti, tad, bez šaubām, tie jāpārbauda. Citiem vārdiem, tiesai jāpārbauda lietā esošie fakti nevis jāvērtē lieta pēc summas lieluma vai attiecībām ar administratoru, parādnieku vai kādu no kreditoriem.

turpinājums nākamajā komentārā
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 16
visi numura raksti
Artūrs Caics
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību aizsardzības līdzekļi pret aizskarošiem anonīmiem komentāriem internetā
Informācijas tehnoloģijas attīstās, un to ietekme uz sabiedriskajām attiecībām pieaug. Šīs tehnoloģijas ir kļuvušas par līdzekli un platformu, kas tiek plaši izmantota ziņu, uzskatu un viedokļu paušanai, kas nereti arī aizskar ...
3 komentāri
Āris Kakstāns
Intervija
Apelācijas padomju prezidents: juristam jāorientējas visos strīdu risinājumos
Latvijas Republikas Patentu valde regulāri rīko seminārus ar pieredzējušu un kompetentu ārvalstu lektoru piedalīšanos. Vienā no šādiem pasākumiem "Jurista Vārds" intervēja Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma ...
Jūlija Valpētere
Skaidrojumi. Viedokļi
Interneta starpnieku atbildība par trešo personu publicēto saturu
Interneta laikmetā lietotāju veidotās informatīvās platformas ļauj personām izveidot, izplatīt un piekļūt saturam dažādos formātos visā pasaulē. Lai arī tas padara informācijas iegūšanu vēl nebijuši vieglu, tas rada arī ...
Dina Gailīte
Notikums
Kāda būs tiesu sistēmas nākotne
2018. gada 7. septembrī notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference, kas šoreiz tika veltīta Latvijas valsts dibināšanas un Latvijas tieslietu sistēmas izveides simtgadei. Tiesiskums bija viena no jaundibinātās Latvijas Republikas ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesuālā pierādīšanas standarta tiesiskie, terminoloģiskie, psiholoģiskie un filozofiskie aspekti
Meklējot krimināltiesiskās atbildības nedalāmo, vismazāko un neatņemamo substanci jeb kvantu, autors monogrāfijā "No krimināltiesību normu interpretācijas līdz kvantu kriminoloģijai" secināja, ka kriminālatbildības institūts ...
AUTORU KATALOGS