ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Iesniegums par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu

Saeimas kārtības ruļļa (turpmāk ‒ SKR) 179. panta trešā daļa noteic, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (turpmāk ‒ Komisija) ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums. Komisija nevar paplašināt to subjektu loku, kuriem ir tiesības iesniegt iesniegumu par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu, jo to ir noteikusi Saeima kā deputātu kopums un Saeimas nostāja šajā jautājumā ir konsekventa.¹

Komisija samērā bieži saskaras ar privātpersonu, valsts iestāžu un pat Saeimā pārstāvētu politisko partiju iesniegumiem, kuros izteikts lūgums pārbaudīt kāda deputāta rīcības atbilstību ētikas kodeksam.² Šādos gadījumos Komisijai nav tiesību lietu ierosināt, bet tas neliedz deputātiem,³ tostarp Komisijas locekļiem,⁴ vērsties Komisijā ar iesniegumu par lietas ierosināšanu, balstoties uz trešās personas iesniegumu. Visbiežāk šādu iespēju izmanto Komisijas priekšsēdētājs.

Par spīti tam, ka obligāts priekšnoteikums ētikas kodeksa pārkāpuma lietas ierosināšanai ir SKR 179. panta trešās daļas subjekta iesniegums un pati Komisija to atzīst,⁵ Komisijas praksē ir bijuši trīs gadījumi, kad lieta netiek ierosināta uz 179. panta trešās daļas subjekta iesnieguma pamata, un viens gadījums, kad ir noticis nesekmīgs balsojums par lietas ierosināšanu, pamatojoties uz valsts iestādes iesniegumu:

1) Komisija 2007. gada 5. jūnijā ierosināja un uzreiz izskatīja ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret deputātu J. Lagzdiņu. Sēdes protokols⁶ un citi Saeimas arhīvā pieejamie materiāli, kā arī plašsaziņas līdzekļos pieejamā informācija⁷ liecina, ka lieta tika ierosināta pēc Komisijas priekšsēdētāja S. Dolgopolova mutiska priekšlikuma saistībā ar plašsaziņas līdzekļos publicēto fotogrāfiju, kurā redzams, ka J. Lagzdiņš cilvēkiem pie Saeimas ēkas rāda nepieklājīgu žestu;

2) Komisija 2014. gada 18. decembrī ierosināja ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret deputātu A. Kaimiņu. Lieta netika ierosināta uz SKR 179. panta trešās daļas subjekta iesnieguma pamata, bet pēc Komisijas priekšsēdētāja V. Orlova mutiska priekšlikuma;⁸

3) Komisija 2015. gada 14. janvārī ierosināja vēl vienu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret Saeimas deputātu A. Kaimiņu. Šī lieta tika ierosināta pēc Komisijas priekšsēdētāja V. Orlova mutiska priekšlikuma, reaģējot uz privātpersonas K. Ūdra iesniegumu;⁹

4) Komisija 2015. gada 27. maijā izskatīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegumu¹⁰ par Saeimas deputāta A. Kaimiņa rīcību Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas 2015. gada 27. aprīļa sēdē. Iesniegumā tika norādīts, ka A. Kaimiņš pārkāpis Saeimas deputāta ētikas kodeksa 7., 16. un 18. punktu. Iesniedzējs Komisiju lūdza izskatīt deputāta rīcības atbilstību ētikas kodeksam. Sēdes protokols liecina, ka Komisijas priekšsēdētājs izteica priekšlikumu balsot par pārkāpuma lietas ierosināšanu, bet šis priekšlikums balsojot tika noraidīts.¹¹ Arī plašsaziņas līdzekļos pieejamā informācija neliecina, ka jautājums tika izskatīts uz deputāta, deputātu grupas vai frakcijas iesnieguma pamata.¹²

Iepriekš minētajos gadījumos Komisija nedrīk­stēja ierosināt lietu vai vispār skatīt jautājumu, jo nebija SKR 179.