Latvija 20. gs. 20.–30. gados. Šī perioda Latvijas – paradīzes un ideālas sabiedrības – tēls ticis glabāts un iznests cauri padomju okupācijas gadiem, un tas palīdzējis atjaunot neatkarību un turpināt Latvijas valstiskumu. Katras nācijas izdzīvošanai vajadzīgi gan mīti, gan ideāli, kas veido sabiedrības tiesisko apziņu un virza sabiedrības attīstību. Tomēr sabiedrības attīstībai nepieciešams arī racionāls vēstures izvērtējums, kas ļauj salīdzināt un domāt par iepriekšējo vērtību noderīgumu mūsdienās. 20. gs. 20.–30. gadu sabiedrības vērtības atklājas arī pagasttiesu – vēsturiski seno, tiesu sistēmai piederīgo tiesu – darbībā. Raksta mērķis ir noskaidrot, kā sabiedrības vērtības atspoguļojas pagasttiesu funkcijās, kas nesaistās ar pagasttiesu kā aizbildnības iestādi un turklāt līdz šim nav pētītas. Šā mērķa sasniegšanai izvirzīts uzdevums izpētīt atsevišķas pagasttiesu funkcijas: aktu apliecināšanu; vispārējo tiesu un miertiesu spriedumu izpildīšanu; palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsargāšanu uz attiecīgā miertiesneša rīkojuma pamata.
Pētījums ir aktuāls arī tādā aspektā, ka mūsdienu bāriņtiesas pamatā turpina veikt seno pagasttiesu funkcijas.1 Bāriņtiesu likuma2 VII un VIII nodaļa liecina, ka šīs funkcijas ir pārņemtas no Pagasttiesu likuma3 normām par mantojamās mantas apsardzību, palīdzību mantojumu lietu kārtošanā, aktu apliecināšanu un testamentu pieņemšanu glabāšanā. Rakstā aplūkots, kāds bija šo funkciju saturs, izpratne un kā tās pildītas 20. gs. 20.–30. gados.
Aktu apliecināšana
Pagasttiesās sastādītie vai apliecinātie nomas līgumi, pirkšanas un pārdošanas līgumi, testamentu projekti un aktu noraksti atspoguļo 20. gs. 20.–30. gadu Latvijas lauku sabiedrības materiālo stāvokli un liecina par ģimenes un ētiskajām vērtībām.
Pagasttiesu apliecināšanas tiesības bija ierobežotas, jo pēc 1933. gada aktu summa nedrīkstēja pārsniegt 1000 latus (pirms tam – 300 latus).4 1937. gadā tika noteikts, ka pagasttiesa var izgatavot un apliecināt pilnvarojumus, ko izdod pagasttiesai pazīstamas personas; apliecināt pazīstamas personas rīcībspēju vai parakstu uz akta; izgatavot un apstiprināt pagasttiesas apliecināta akta norakstu, bet mantojumu lietās – pat cita akta norakstu, ja tas nepieciešams iesniegšanai zemesgrāmatā.5
Tā kā pagasttiesa nebija notārs, nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatu nodaļai,6 universālpilnvaras, apliecinājumi ķīlas tiesību dzēšanai no zemesgrāmatas tika apliecināti atklātā pagasttiesas sēdē (Pagasttiesu likums, 113.–116.1 pants).7 Visi pagasttiesas locekļi apliecināja, ka darījuma slēdzēji ir pagasttiesai personīgi pazīstami un nav aprobežoti tiesībspējā un rīcībspējā.8 Apliecinājumu parakstīja ne tikai pagasttiesas priekšsēdētājs, bet arī sekretārs, tādējādi ļoti skaidri iezīmējas atšķirība starp notāra darbību un apliecināšanas procedūru pagasttiesās.9 Atjaunojot pagasttiesu darbību, tika saglabāta apliecinājumu izdarīšana pagasttiesās, vienlaikus atmetot vēsturisko to izdarīšanas procedūru. Bāriņtiesu likuma 61. panta otrajā daļā ierakstīts: bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. Savulaik likumdevējs definējumos ir bijis piesardzīgāks. Pagasttiesu likumā tikai vienā (112.) pantā bija ierakstīts, ka pagasttiesas sastādītajam un apliecinātajam mantojuma sadalījuma projektam ir tāds pats spēks kā notariāli apliecinātajam. Tādējādi – lai arī gan notārs, gan pagasttiesa izdod juridiskus dokumentus, pagasttiesas apliecinājumi tika nošķirti no notariāliem apliecinājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes