ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Oktobris 2018 /Nr.42 (1048)

Sabiedrības vērtības Latvijā caur pagasttiesu darbības prizmu
Dr. iur. cand., Mg. hist., Mg. soc.
Modrīte Mazure-Vucāne
LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras lektore 

Latvija 20. gs. 20.–30. gados. Šī perioda Latvijas – paradīzes un ideālas sabiedrības – tēls ticis glabāts un iznests cauri padomju okupācijas gadiem, un tas palīdzējis atjaunot neatkarību un turpināt Latvijas valstiskumu. Katras nācijas izdzīvošanai vajadzīgi gan mīti, gan ideāli, kas veido sabiedrības tiesisko apziņu un virza sabiedrības attīstību. Tomēr sabiedrības attīstībai nepieciešams arī racionāls vēstures izvērtējums, kas ļauj salīdzināt un domāt par iepriekšējo vērtību noderīgumu mūsdienās. 20. gs. 20.–30. gadu sabiedrības vērtības atklājas arī pagasttiesu – vēsturiski seno, tiesu sistēmai piederīgo tiesu – darbībā. Raksta mērķis ir noskaidrot, kā sabiedrības vērtības atspoguļojas pagasttiesu funkcijās, kas nesaistās ar pagasttiesu kā aizbildnības iestādi un turklāt līdz šim nav pētītas. Šā mērķa sasniegšanai izvirzīts uzdevums izpētīt atsevišķas pagasttiesu funkcijas: aktu apliecināšanu; vispārējo tiesu un miertiesu spriedumu izpildīšanu; palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsargāšanu uz attiecīgā miertiesneša rīkojuma pamata.

Pētījums ir aktuāls arī tādā aspektā, ka mūsdienu bāriņtiesas pamatā turpina veikt seno pagasttiesu funkcijas.1 Bāriņtiesu likuma2 VII un VIII nodaļa liecina, ka šīs funkcijas ir pārņemtas no Pagasttiesu likuma3 normām par mantojamās mantas apsardzību, palīdzību mantojumu lietu kārtošanā, aktu apliecināšanu un testamentu pieņemšanu glabāšanā. Rakstā aplūkots, kāds bija šo funkciju saturs, izpratne un kā tās pildītas 20. gs. 20.–30. gados.

 

Aktu apliecināšana

Pagasttiesās sastādītie vai apliecinātie nomas līgumi, pirkšanas un pārdošanas līgumi, testamentu projekti un aktu noraksti atspoguļo 20. gs. 20.–30. gadu Latvijas lauku sabiedrības materiālo stāvokli un liecina par ģimenes un ētiskajām vērtībām.

Pagasttiesu apliecināšanas tiesības bija ierobežotas, jo pēc 1933. gada aktu summa nedrīkstēja pārsniegt 1000 latus (pirms tam – 300 latus).4 1937. gadā tika noteikts, ka pagasttiesa var izgatavot un apliecināt pilnvarojumus, ko izdod pagasttiesai pazīstamas personas; apliecināt pazīstamas personas rīcībspēju vai parakstu uz akta; izgatavot un apstiprināt pagasttiesas apliecināta akta norakstu, bet mantojumu lietās – pat cita akta norakstu, ja tas nepieciešams iesniegšanai zemesgrāmatā.5

Tā kā pagasttiesa nebija notārs, nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatu nodaļai,6 universālpilnvaras, apliecinājumi ķīlas tiesību dzēšanai no zemesgrāmatas tika apliecināti atklātā pagasttiesas sēdē (Pagasttiesu likums, 113.–116.1 pants).7 Visi pagasttiesas locekļi apliecināja, ka darījuma slēdzēji ir pagasttiesai personīgi pazīstami un nav aprobežoti tiesībspējā un rīcībspējā.8 Apliecinājumu parakstīja ne tikai pagasttiesas priekšsēdētājs, bet arī sekretārs, tādējādi ļoti skaidri iezīmējas atšķirība starp notāra darbību un apliecināšanas procedūru pagasttiesās.9 Atjaunojot pagasttiesu darbību, tika saglabāta apliecinājumu izdarīšana pagasttiesās, vienlaikus atmetot vēsturisko to izdarīšanas procedūru. Bāriņtiesu likuma 61. panta otrajā daļā ierakstīts: bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam. Savulaik likumdevējs definējumos ir bijis piesardzīgāks. Pagasttiesu likumā tikai vienā (112.) pantā bija ierakstīts, ka pagasttiesas sastādītajam un apliecinātajam mantojuma sadalījuma projektam ir tāds pats spēks kā notariāli apliecinātajam. Tādējādi – lai arī gan notārs, gan pagasttiesa izdod juridiskus dokumentus, pagasttiesas apliecinājumi tika nošķirti no notariāliem apliecinājumiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Jāapzinās tehnoloģiju uzņēmumu vara – nav obligāti jāiejaucas
Digitālā vide un pieejamie tehnoloģiju risinājumi ir šķietami atvieglojuši mūsu dzīves un padarījuši tas daudz ērtākas, efektīvākas un ekonomiskākas. Vienā no Latvijas tiesību institūta rīkotajām vieslekcijām Rīgā bija ...
Dina Gailīte
Informācija
Latviešu valoda uz valsts otrās simtgades sliekšņa
Viens no Latvijas valsts mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, latviešu valoda ir gan Latvijas identitātes daļa, gan vienīgā valsts valoda – tāds ir Satversmē nostiprinātais ...
Liene Zariņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunais regulējums likumā "Par valsts noslēpumu"
2018. gada 1. februārī tika pieņemti un 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu",1 kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas valsts drošības iestāžu īstenotajā personu pārbaudē ...
Edgars Puriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kapitāla zaudēšana rada ienākumu no kapitāla pieauguma
Visticamāk, uz virsrakstā izteikto jautājumu ikviens pirmšķietami atbildētu noliedzoši, jo kapitāla zaudēšanas rezultātā kapitāla vairs nav, kur nu vēl tas pieaug, turklāt kapitāla zaudēšanas rezultātā acīmredzami rodas ...
3 komentāri
Akadēmiskā dzīve
Piedalies profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas jubilejas izspēlē!
Neapšaubāmi, katru gadu gaidītākā nacionālā mēroga tiesu izspēle ir klāt un šogad – īpašās jubilejas noskaņās! Prof. Kārļa Dišlera fonds sadarbībā ar ELSA Latvia organizē jau XX konstitucionālo tiesību izspēles, šajā ...
AUTORU KATALOGS