ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Oktobris 2018 /Nr.43 (1049)

Preču zīmju izmantošana komercdarbībā, politikā un reliģijā
Mg. iur.
Andris Tauriņš
Zvērināts advokāts ZAB "Sorainen" 

Kāds ir labums no preču zīmes reģistrācijas? Viens no būtiskākajiem – preču zīmes īpašniekam ir izņēmuma tiesības aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot apzīmējumus, kas ir identiski vai sajaucami līdzīgi ar reģistrēto preču zīmi.1 Šāds likuma "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (turpmāk – LPZ) formulējums var radīt jautājumu: vai tiešām preču zīmju aizsardzību var izmantot tikai pret komersantiem? Mūsdienās preču zīmes reģistrē un izmanto ne tikai komersanti, bet arī citi subjekti – biedrības,2 nodibinājumi,3 advokātu biroji,4 reliģiskas organizācijas,5 šķīrējtiesas,6 politiskās partijas7 un pat pašvaldības.8 Vai pret šādām personām konflikta gadījumā nav iespējams aizsargāties?

Likums pieļauj, ka tiesības uz preču zīmi var iegūt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.9 Tādējādi preču zīmju īpašnieki netiek diskriminēti pēc to juridiskās formas. Par reģistrētu preču zīmju īpašniekiem var būt kā komersanti, tā sabiedriskā labuma organizācijas un politiskās partijas. Tomēr pretrunīga var šķist šādu personu motivācija savā darbībā izmantot reģistrētas preču zīmes.

Saskaņā ar LPZ 1. pantā ietverto definīciju preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm. Pakalpojumu zīmes definīcija ir identiska – to lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem. Vai reliģiska organizācija ir uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus? Vai tāda ir politiskā partija?

Saskaņā ar Komerclikumu "uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai".

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Izdota mācību grāmata mediācijā
Tiesu namu aģentūra ir izdevusi Zīles Gereišas, Līgas Kirstukas un Evijas Kļaves mācību grāmatu "Mediācija. Jēdzieni. Testi. Lomu spēles". 2018. gada 16. oktobrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes konferenču zālē ...
Jānis Sīlis
Skaidrojumi. Viedokļi
Aktuālie mājasdarbi jauno nekustamo īpašumu projektu attīstībai Latvijā
Šī raksta mērķis ir atgādināt aizejošajai un jaunajai Saeimai1 par dažām aktuālām normatīvo aktu iniciatīvām, kuras gaida savu apstiprinājumu Saeimā vai Ministru kabinetā, un ieskicēt pastāvošās tirgus tendences jaunu mājokļu ...
1 komentāri
Mārtiņš Drēģeris
Juristu likteņi
Kārlis Ducmanis: intelektuālis, diplomāts un Latvijas Senāta Spriedumu biroja vadītājs  
Viens no Latvijas diplomātijas spožākajiem prātiem, publicists, Latvijas Senāta senators un Spriedumu biroja vadītājs Kārlis Ducmanis ir sniedzis būtisku devumu Latvijas diplomātiskā dienesta un tiesiskās sistēmas nostiprināšanā un ...
Domu mantojums
K. Ducmaņa priekšlikums Latvijas valdības paziņojumam sakarā ar lielgruntnieku sūdzības noraidīšanu Tautu Savienībā
Latvijas pastāvīgā pārstāvja Tautu Savienībā Kārļa Ducmaņa vēstule ārlietu ministram Kārlim Ulmanim ar ieteikumu sagatavot oficiālu valdības paziņojumu, kurā tiktu izklāstīts Tautu Savienības izveidotās "triju vīru ...
Gabriela Šantare
Skaidrojumi. Viedokļi
Piesardzības principa pieļaujamība galējās nepieciešamības kritērija – nenovēršamība – izvērtējumā
Viens no izaicinošākajiem jautājumiem saistībā ar Pantiem par valsts atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību1 (turpmāk – Panti par valsts atbildību) ir to 25. pants, kas noteic, ka valsts prettiesiskā rīcība ...
AUTORU KATALOGS