ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. CL 1635. pants kā prasījuma pamats

CL 1635. pants ir klasisks zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats par deliktu, bet ne saistības pārkāpumu.² Pirmkārt, tas atrodas attiecīgajā CL nodaļā (neatļauta darbība = delikts³). Otrkārt, CL 1635. pants izvirza divus atbildības priekšnoteikumus, kurus nevar izvirzīt zaudējumu atlīdzības prasībai par saistības pārkāpumu: tiesību aizskārumu un pozitīvu vainu, tas ir, vaina saskaņā ar CL 1635. pantu pēc vispārējā principa tiek nevis prezumēta, bet jāpierāda prasītājam.⁴ Jāatzīmē gan, ka neviens tā nopietni arī neapgalvo, ka CL 1635. pants nav zaudējumu atlīdzības prasījuma pamats delikta gadījumā.

CL 1635. panta teksts burtiski nosaka trīs atbildības priekšnoteikumus:

1) tiesību aizskārums;

2) no tiesību aizskāruma izrietošs kaitējums (parasti tie ir zaudējumi, un šajā rakstā zaudējumu jēdziens tiks lietots plaši, aptverot jebkādu kaitējumu);

3) vaina.

Protams, arī cēloniskais sakars ir atbildības priekšnoteikums. Tas ir pašsaprotami, un uz to kā priekšnoteikumu norāda arī CL 1635. panta vārdi "kuras rezultātā".

Bieži ir dzirdams, ka viens no atbildības priekšnoteikumiem esot arī prettiesiskums. Šis turklāt varētu būt arī populārākais juridiskais jēdziens Latvijā. Bet CL 1635. pantā tāds neparādās.

2. Tiesību aizskārums

Kaitējums pats par sevi parasti arī tad nevar būt pietiekams atbildības pamats, ja tas ir izraisīts tīši. Pirmajā brīdī tas var šķist savādi. Bet cilvēki zaudējumus cits citam izraisa ik uz soļa, nereti ar savu eksistenci vien. Un šie zaudējumi bieži mums šķiet tik nenozīmīgi, ka mēs tos nemaz vairs neuzskatām par "zaudējumiem", proti, tie ir juridiski nenozīmīgi zaudējumi. Kaimiņš uzceļ māju un sabojā skatu vai aizsedz sauli, autobusā kāds blakus skaļi krāc, tiek bojāts gaiss ar degvielas izmešiem, blakus advokātu birojs "noceļ" klientus ar labākām cenām utt. Konkurence ir piemērs, kur ar likumu tiek pat veicināta tīša zaudējumu izraisīšana citiem konkurentiem.⁵

Tātad zaudējumus mēs cits citam izraisām ik uz soļa. Tāpēc tiesnešu rīcībā ir jābūt instrumentam, ar kura palīdzību "filtrēt" juridiski nozīmīgus zaudējumus no nenozīmīgiem. Tā dēvētajā Eiropas Civillikuma projektā (Draft Common Frame of Reference, turpmāk – DCFR) šo filtru tā arī sauc: juridiski nozīmīgi zaudējumi. Bet Latvijā šo filtra funkciju pildīt var vienīgi CL 1635. pantā lietotais tiesību aizskāruma jēdziens līdzīgi kā Vācijā. Ja tāda filtra nebūtu, tad teorētiski viens lielveikals varētu prasīt no cita lielveikala konkurenta zaudējumu atlīdzību par konkurences rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.⁶ Tāpēc arī negatīvās sekas kā tādas CL 1635. pants neaizliedz, un tās pašas par sevi nevar būt atbildības pamats, ja vien tās nav tiesību aizskāruma rezultāts. Izņēmums varētu būt vienīgi tāda tīša zaudējumu nodarīšana, kas vienlaikus veidotu labai ticībai pretēju rīcību, jo tādu tiesību izlietošanu jau pašu par sevi aizliedz CL 1. pants.⁷

Bet ko saprast ar jēdzienu "tiesības" CL 1635. panta izpratnē? Proti, kā nošķirt, vai zaudējumi ir juridiski nozīmīgi vai nav?

Tiesības CL 1635. panta izpratnē ir visas tā dēvētās absolūtās tiesības, tas ir, tiesības, kas pastāv pret ikvienu līdzīgi kā lietu tiesības, erga omnes tiesības.⁸ Piemēram, īpašuma tiesības, tiesības uz dzīvību, brīvību (pārvietošanās), autortiesības utt.

Vācijas BGB 823. pantā šīs tiesības ir konkrēti uzskaitītas ar piebildi, ka arī citas "īpašas" tiesības tiek aizsargātas, ar ko jāsaprot absolūtām tiesībām pielīdzināmas tiesības.⁹ Taču praksē BGB uzskaitījums ir izrādījies pārāk šaurs, tāpēc tiesas ir veikušas attiecīgas korekcijas.¹⁰ Francijā, kur tiesību aizskārums kā atbildības priekšnoteikums vispār netiek prasīts, tiesu iejaukšanās ir bijusi tik liela, ka Francijas deliktu tiesības tiek dēvētas par tīrām tiesnešu tiesībām, un likumdevējs jau sen plāno situāciju labot.