ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Novembris 2018 /Nr.46 (1052)

Cik daudz ministru nepieciešams demokrātiskā valstī
Linards Muciņš
Zvērināts advokāts, RSU Juridiskās fakultātes un Eiropas studiju fakultātes Politoloģijas katedras pasniedzējs 

Atkārtoti solījumi ieviest Latvijā Šveices tipa valdību1 ar astoņiem vai mazāk ministriem, kuri pēdējā desmitgadē vairākas reizes aktualizēti (Godmaņa plāns 2008, Šķēles un Zalāna plāns 2009, Šlesera paziņojumi 2011) izplēnējuši, bet joprojām dzirdami nomaļus stāvošo padomi, kuri gatavi pamācīt, kā pārkārtojama valsts. Jāsaprot, ka "valsts vara ir tiesiski strukturēta politiskā vara".2 Šobrīd ir aktuāli vispusīgi, vēsturiski un galvenokārt tiesiski aplūkot nozīmīgākā valsts pārvaldes orgāna – Ministru kabineta (valdības) – izveidošanas un darbības praktiskos un zinātniskos principus, lai viens no valsts pārvaldes svarīgākajiem elementiem netiktu debatēts vai pat pārkārtots zem anarhisma vai subjektīvisma karogiem. Valsts pārvaldes prakse un teorija gadsimtu gaitā izstrādājusi pamatprincipus, kuri ir ne tikai zinātniski pamatoti, bet arī pārbaudīti ilgstošā laika periodā. Kļūdas valsts pārvaldē kļūst ne tikai par zinātnieku izpētes objektu, bet maksājušas cilvēcei tūkstošu un miljonu cilvēku dzīvības.

Valdību tipu iedalījums

Valdības pēc tās iekšējās organizācijas doktrīna iedala vairākās nosacītās grupās – monokrātiskās, koleģiālās, resoriskās un jaukta tipa valdībās. Monokrātiskās valdības eksistēja monarhijās un eksistē prezidentālās valstīs, kur valsts prezidents saņem savu leģitimāciju tieši no tautas un reizē ir arī valdības vadītājs. Tādai valdībai ir svešs Ministru kabineta kopdarbības princips, visu nosaka un par visu atbild valdības vadītājs (monarhs reālā monarhijā, tautas vēlēts valsts prezidents), bet ministri ir tikai padomdevēji (sekretāri) attiecīgajā nozarē (ASV, Francijā, šodienas Krievijā). Koleģiāla valdība savukārt ir valdība, kurā katram ministram, ieskaitot premjerministru, ir viena balss; tā visu lemj kolektīvi. Šāda maza valdība – Federālā padome (Der Bundesrat) septiņu locekļu sastāvā eksistē Šveicē. Tomēr, Šveices modeli apspriežot, tiek aizmirsts vai parasti nezina, ka tur milzīga nozīme ir tiešajai demokrātijai, kā arī kantonu izpildvarai, kuru katrā no 26 kantoniem realizē sava atsevišķa kantona valdība (Der Regierungsrat).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Dita Plepa
Juristu likteņi
Jānis Čakste: Latvijas valstiskuma simbols cauri laikiem  
Jānis Čakste (1859–1927) bija viens no Latvijas spilgtākajiem līderiem, kurš ar savu dzīvi un darbu iedvesmojis katru nākamo paaudzi rūpēties par valstiskuma pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.1 Latvijas valsts ...
Notikums
Visi aicināti kopīgi svinēt Latvijas valsts un tiesību sistēmas simtgadi
Augstākajam punktam tuvojas Latvijas valsts simtgades svinības – jau pēc pāris dienām būs klāt 18. novembris. Un tūlīt pēc tam savu simtgadi svinēt varēs arī valsts tieslietu sistēma, un šajā laikā uz kopīgiem pasākumiem tiek ...
Ineta Ziemele
Skaidrojumi. Viedokļi
Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē
Konstitucionālo tiesu loma līdzsvara noturēšanā konstitucionālo un starptautisko tiesību kā globālās tiesiskās kārtības divu pamata komponenšu vidū arvien pieaug. Autores pieeja balstās prezumpcijā, ka līdz ar starptautiskās ...
Elita Krūmiņa
Viedoklis
Pirmstiesas izmeklēšanas jomas sakārtošana joprojām ir aktuāla
Neraugoties uz Valsts kontroles 2017. gada rudenī pabeigtās lietderības revīzijas "Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" secinājumiem un ieteikumiem turpmākai rīcībai, Valsts kontroles vērtējumā, valstī šobrīd ...
Ēriks Kalnmeiers, Rihards Kozlovskis
Viedoklis
Komentāri par Valsts kontroles secinājumiem un priekšlikumiem pirmstiesas izmeklēšanas jomā
AUTORU KATALOGS