ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts meža dienests kā cietušā pārstāvis

Atbilstoši Meža likuma 50. panta trešajai daļai VMD piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij, ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot Meža likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus. Kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi, kad apdraudētas ne tikai personu mantiskās un saimnieciskās intereses, bet arī mežsaimniecības intereses mežu apsaimniekošanas un izmantošanas jomā (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 96., 102., 107., 108., 109. pants), atbilstoši Kriminālpro­cesa likuma (turpmāk – KPL) 95. panta pirmajai daļai par cietušo ir atzīstama Latvijas Republika VMD personā.

KPL 97. panta pirmajā daļā noteikts, ka cietušais izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai. KPL 351. panta pirmā daļa nosaka, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā.

Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda. KPL 126. panta otrajā daļā ir noteikts, ka pierādīšanas pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir procesa virzītājam, bet tiesā – apsūdzības uzturētājam. Šim principam tomēr ir izņēmumi. Viens no izņēmumiem ir attiecībā uz cietušo. Saskaņā ar KPL 351. panta pirmo daļu kompensācijas apmērs daļā par zaudējumiem ir jāpamato. Juridiskajā literatūrā¹ un tiesu nolēmumos² norādīts, ka cietušajam jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina pieprasīto kompensācijas apmēru daļā par zaudējumiem (mantisko kaitējumu).

Tā kā VMD kā cietušā pārstāvis izmanto savas tiesības kompensācijas gūšanai, tai skaitā, iesniedzot kompensāciju pamatojošus pierādījumus, VMD ir ieinteresēts personas vainas konstatēšanā,³ jo uzlikt pienākumu samaksāt kompensāciju var tikai vainīgajam. Šāda VMD kā cietušā pārstāvja tieša ieinteresētība⁴ procesa iznākumā nav savienojama ar citām VMD funkcijām kriminālprocesā, par ko turpmāk.

Valsts meža dienests kā atzinuma sniedzējs

Ar KL 96. pantu (Mežu apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumu pārkāpšana), 107. pantu (Meža dedzināšana), 108. pantu (Meža iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības) un 109. pantu (Patvaļīga koku ciršana un bojāšana) tiek aizsargātas mežsaimniecības intereses mežu apsaimniekošanas un izmantošanas jomā. KL 96. pantā un 108. panta pirmajā daļā kā noziedzīga nodarījuma pamatsastāva pazīme, bet KL 107. panta otrajā daļā un 109. panta trešajā daļā kā sastāva ar pastiprinošiem (kvalificējošiem) apstākļiem pazīme – ir paredzēts "būtisks kaitējums". Lai personu atzītu par vainīgu, šī [tāpat kā jebkura cita] sastāva pazīme ir obligāti jāpierāda. Šajā brīdī izšķiroša nozīme ir VMD sagatavotajiem atzinumiem.⁵

Būtiska kaitējuma kritēriji noteikti likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 23. panta pirmajā daļā, kur norādīts uz trīs būtiska kaitējuma veidiem:

1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (2018. gadā 2150 eiro), un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;

2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit (2018. gadā 4300 eiro) tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Turpmāk tiks analizēti divi vērtējuma jēdzieni, ko izmanto būtiska kaitējuma pamatošanai – "apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses" un "ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses", tā kā atbilstoši likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 1. pielikuma 4. punktam atzinumu par apdraudējumu vai ievērojamu apdraudējumu ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā sagatavo VMD teritoriālā struktūrvienība.

Apdraudējuma / ievērojama apdraudējuma ar likumu aizsargātām interesēm meža vides saglabāšanā kritēriji ir noteikti likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 1.