Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

11. Decembris 2018 /Nr.50 (1056)

Atvērtie juristi
1 komentāri

Lasot Oskara Vailda "Doriana Greja ģīmetnes" ievadu, katru reizi ieraugu ko citu. Arī dažādos tulkojumos šis šķietami īsais un vienkāršais teksts tulkots dažādi. Gan katram atsevišķam cilvēkam, gan arī vienam un tam pašam cilvēkam dažādos laikos izpratne par vienu un to pašu ir atšķirīga. Atvērtie dati ir tikpat mainīgs un dažādi saprasts jēdziens. Kas ir māksla? Kas ir atvērtie dati? Ko tie atspoguļo?

Vieni statistikas dati liecina, ka Latvija dažu pēdējo gadu laikā ir strauji progresējusi atvērto datu reitingos, ļaujot iekārtoties vidusslānī.1 Citos datos Latvijas rādītāji nav tik iepriecinoši.2 Juridiskā nozare ir gan daudz devusi, gan daudz kaitējusi saistībā ar juridisko zinātni nestudējušu iedzīvotāju dzīves uzlabošanu. Atvērtie dati varētu būt viena no jomām, kur ar normatīvo regulējumu un tā pareizu piemērošanu varētu būtiski izmainīt situāciju valstī.

Vispārīgā datu aizsardzības regula tiek uzskatīta par vienu no šobrīd karstākajiem normatīvajiem aktiem, kas izskaidro un precizē tiesību uz privātumu piemērošanu. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants jau kopš pagājušās simtgades piecdesmitajiem gadiem paredz vārda brīvību, bet tikai salīdzinoši nesen tika secināts, ka šī norma sevī var ietvert arī aizliegumu valsts iestādēm nepārspīlēt ar privātuma izpratnes uzspiešanu.

Nav noslēpums, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vairogs Latvijā nereti tiek izmantots, lai sabiedrībai neatklātu informāciju par publisko līdzekļu izlietojumu, par apšaubāmām investīcijām. Aiz tā var slēpties gan politisko partiju, gan vienkārši atsevišķu indivīdu mantkārība. Atkarībā no konteksta mantkārība var būt laba (ja var ticēt Gordonam Geko) vai slikta (piemērs ar Japānas prokuratūras apsūdzībām Nissan bijušajiem vadītājiem).

No šobrīd sabiedrībai aktuālākajiem atvērto datu jautājumiem vislielāko uzmanību pelna Eiropas Savienības ietekmē notikušās "datu atvēršanas", sākot no komercreģistra un zemes datiem, beidzot ar šauru un nozares specifisku datu padarīšanu pieejamu. Tāpat aktuāls ir PSD2 (direktīva 2015/2366) jeb atkal Eiropas Savienības virzītais jautājums par maksājumu pakalpojumu atvēršanu, kas vēsturiski bijis banku monopols.

Viens no šobrīd labākajiem atvērto datu aprakstiem atrodams juristu aprindās labi zināmā Uzņēmumu reģistra vietnē: "Atvērtie dati ir valsts pārvaldē esošie pamata dati, kas ir gan tiesiski, gan arī tehnoloģiski brīvi pieejami ikvienam, kā arī tie ir ērti atkalizmantojami, jo tiek piedāvāti mašīnlasāmā formātā."3

Tāpat arī VARAM sniedz labu skaidrojumu: "Atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām (Informācijas atklātības likums). Atvērto datu pieeju var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestāde publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām, pētījumiem, statistiku, tabulām utt. Pieejas pamatā ir ideja, ka informācija sabiedrībai ir jānodod tādā formā, lai to varētu apstrādāt.4 Iespējams, jaunākās ECT atziņas varētu likt pārskatīt VARAM aprakstu par atvērto datu izpratni.

Juristiem un arī sabiedrībai kopumā aktīvi jāiestājas kopējā viedokļa veidošanā, lai "pamata dati" visur un vienmēr pēc iespējas plaši aptvertu valsts demokrātiskajai iekārtai svarīgo informāciju, lai valsts iestādes un to vadītājiem pietuvināti uzņēmumi nepelnītu uz nepareizas izpratnes rēķina.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kakstāns Ā. Atvērtie juristi. Jurista Vārds, 11.12.2018., Nr. 50 (1056), 2.lpp.
4
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
:)
14. Decembris 2018 / 16:59
0
ATBILDĒT
Kāpēc patiesā labuma guvēju reģistrs ir par maksu? Tie nav atvērtie vai atveramie dati?
visi numura raksti
Intervija
ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī
Novembra beigās "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Āris Kakstāns un informācijas un judikatūras redaktors Leonards Pāvils apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT) Strasbūrā. "Jurista Vārda" pārstāvji tikās ar ECT ...
Vija Kalniņa
Informācija
Gadskārtējā Cilvēktiesību konferencē iztirzā datu aizsardzības un tiesību iegūt informāciju aktualitātes
23. novembrī Pullman Riga Hotel notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rīkotā ikgadējā Cilvēktiesību konference, kas pulcēja Latvijas cilvēktiesību speciālistu un interesentu saimi. Tāpat kā iepriekšējos gados, konferences ...
Dina Gailīte
Informācija
Vai Krievija izstāsies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas
Krievijas Federācija ir iedzīvotāju skaita ziņā (140 miljoni) lielākā no 47 Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīm. Tomēr jau 2019. gada vidū Krievija varētu izstāties no šī pasaulē efektīvākā ...
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantas aresta termiņa sākuma brīža noteikšana
Mūsdienās kriminālprocesu nav iespējams iedomāties bez aresta uzlikšanas mantai. Aresta uzlikšana mantai var skart gandrīz katru kriminālprocesu un tajā iesaistītās personas. Tas ir kā ikdienas jautājums, bez kura šobrīd ...
Dita Dzērviniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas vēstījums par publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem
Līdz ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Rīgas brīvostas pārvaldes kasācijas sūdzību un AS "PKL Flote" pretsūdzību spēkā ir stājies Rīgas apgabaltiesas 2017. gada ...
AUTORU KATALOGS