Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

11. Decembris 2018 /Nr.50 (1056)

Militārās darbības radīto trokšņu piesārņojuma problemātika
1 komentāri
Mg. oec.
Aija Mazitāne
Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes studente

2017. gada 19. decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 saistībā ar trokšņu regulējumu, kur atzīts, ka nacionālais normatīvais regulējums par autosporta un motosporta bāzu trokšņu robežlielumiem nav atbilstošs Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) noteiktajām cilvēka pamattiesībām – tiesībām uz veselību (Satversmes 111. pants) un uz dzīvi labvēlīgā vidē (Satversmes 115. pants).1 Minētais Satversmes tiesas spriedums atver vaļā Pandoras lādi – rodas vairāki jautājumi par to, vai arī pārējās trokšņu regulējuma normas ir Satversmei atbilstošas un vai nevar rasties jauni tiesvedības procesi.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Toms Dreika
13. Decembris 2018 / 16:18
0
ATBILDĒT
Nedomāju, ka regulējuma trūkums pats par sevi ir neatbilstošs Satversmei, jo tad mēs nonākam normatīvo aktu plūdu situācijā. Regulējums ir jāizstrādā tikai tad, ja citādi jautājumu nav iespējams risināt, t.i., ir lielas problēmas praksē. Citādi tas vnk. paliek katra gadījuma ietvaros, kur tiesību piemērotājam ir jāapzinās, ka, piemēram, militāro mācību trokšņi rada aizskārumu, un jāorganizē process likumīgi, leģitīmi un samērīgi. Divi lielie jautājumu bloki šeit ir par militārajām teritorijām un militārajām mācībām.

Par militārajām teritorijām, es jau teiktu, ka šeit vnk. ir jāplāno, kā tās veido. Ja mācību šautuve haubicēm, kur mācību šaušana notiek sistēmiski/regulāri, atrodas tik tuvu apdzīvotām vietām, ka rada nozīmīgu trokšņu piesārņojumu, tās vnk. ir jāpārbūvē vai jāpārvieto. Ja to nevar, ir jāatsavina sabiedrības vajadzībām tuvākās teritorijas.

Ja runājam par mācībām ārpus poligoniem, vai tiešām ir problēma, ka, piemēram, reizi gadā notiek mācības, kuras iepriekš ir izziņotas, cilvēki ir informēti, tās ir limitētas laikā? Protams, ja tiktu organizētas mēnesi ilgas mācības vienā ciemā, kur diendienā lidotu pāri smagā aviācija un notiktu artilērijas, tanku un raķešu šaušanas, mēs runātu par kaut ko nesamērīgu. Bet tas jau ir konkrētais piemērošanas gadījums. Ir jābūt likumīgam pamatam mācības organizēt, ir jābūt leģitīmam mērķim (konkrēto iemaņu apgūšana dabā pietuvinātiem apstākļiem) un tad ir samērīgums, kas mācību organizatoriem ir jāvērtē, organizējot mācību norisi - kā armijai apgūt to, ko vajag, vismazāk traucējot cilvēku ikdienas dzīvi. Vai mums ir fundamentālas problēmas ar praksi? Ja ir, vai regulējums ir vienīgais veids, kā to mainīt?

Militāro tehniku nekad neražos tā, lai to būtu patīkami dzirdēt, funkcija tur ir galvenais. Savukārt armijai ir jābūt gatavai apdraudējumiem arī tad, ja šobrīd tieša apdraudējuma nav. Un spējas izveido ne tikai iepērkot lietas, bet arī apmācot cilvēkus.

Vēl viena problēma ar pārlieku regulējumu, būtu lielie sammiti. Kad notika NATO sammits, uz manas ielas patrulēja militārie helipoteri no rīta līdz vakaram. Un, ja nozīmīgas personas devās uz lidostu naktī, tad arī uz to brīdi kamēr tās bija kaut kur tuvumā. Bijām informēti, visu nakti tas helikopters netirinājās virs mājas bez vajadzības. Viss kārtībā. Ja mēs ASV prezidenta vizītes organizatoriem pateiktu, ka nevaram nodrošināt aviācijas klātesamību, viņam šeit esot, jo mums trokšņi, mēs, visticamāk, nevienu šeit vienkārši neuzņemtu, jo viņi pateiktu, ka jātiekas citā valstī.
visi numura raksti
Intervija
ECT vēlas veicināt cilvēktiesības nacionālā līmenī
Novembra beigās "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Āris Kakstāns un informācijas un judikatūras redaktors Leonards Pāvils apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu (turpmāk – ECT) Strasbūrā. "Jurista Vārda" pārstāvji tikās ar ECT ...
Vija Kalniņa
Informācija
Gadskārtējā Cilvēktiesību konferencē iztirzā datu aizsardzības un tiesību iegūt informāciju aktualitātes
23. novembrī Pullman Riga Hotel notika Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rīkotā ikgadējā Cilvēktiesību konference, kas pulcēja Latvijas cilvēktiesību speciālistu un interesentu saimi. Tāpat kā iepriekšējos gados, konferences ...
Dina Gailīte
Informācija
Vai Krievija izstāsies no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas
Krievijas Federācija ir iedzīvotāju skaita ziņā (140 miljoni) lielākā no 47 Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas dalībvalstīm. Tomēr jau 2019. gada vidū Krievija varētu izstāties no šī pasaulē efektīvākā ...
Oskars Kulmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Mantas aresta termiņa sākuma brīža noteikšana
Mūsdienās kriminālprocesu nav iespējams iedomāties bez aresta uzlikšanas mantai. Aresta uzlikšana mantai var skart gandrīz katru kriminālprocesu un tajā iesaistītās personas. Tas ir kā ikdienas jautājums, bez kura šobrīd ...
Dita Dzērviniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas vēstījums par publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem
Līdz ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas lēmumu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Rīgas brīvostas pārvaldes kasācijas sūdzību un AS "PKL Flote" pretsūdzību spēkā ir stājies Rīgas apgabaltiesas 2017. gada ...
AUTORU KATALOGS