ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Decembris 2018 /Nr.51/52 (1057/1058)

Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā
2 komentāri
LL.M.
Valts Nerets
ZAB "Sorainen" zvērināts advokāts 

Kolīziju normas norāda, kuras valsts tiesības ir piemērojamas konkrētajām tiesiskajām attiecībām. Kolīziju normas tiesām ir jāpiemēro civillietās ar ārvalsts elementu, un tikai šādās civillietās kolīziju normas pilda trīs galvenās funkcijas. Šīs funkcijas ir, pirmkārt, noteikt priekšnoteikumus, saskaņā ar kuriem tiesa ir kompetenta izskatīt lietu; otrkārt, noteikt piemērojamās tiesību normas strīda izšķiršanai; treškārt, noteikt apstākļus ārvalsts tiesu nolēmumu atzīšanai un izpildīšanai.1

Kad Latvijas tiesa izskata civillietu ar ārvalsts elementu, kolīziju normas var norādīt, ka lietā ir jāpiemēro nevis Latvijas, bet gan svešas tiesību sistēmas normatīvie tiesību akti. Likuma "Par tiesu varu" 18. pants un Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 5. panta ceturtā daļa paredz, ka likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas. Ar ārvalsts likuma piemērošanu jāsaprot tiesas atsaukšanās uz ārvalsts materiālo tiesību normām nolēmuma rezolutīvajā daļā.2 CPL 80. nodaļa "Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā" nosaka, kā Latvijas tiesai ir jārīkojas šādās situācijās. Nenoskaidrojot ārvalsts likuma saturu vai nepareizi piemērojot vai nepiemērojot kolīziju normas, tās kļūst bezjēdzīgas.

Saskaņā ar Latvijas tiesu interneta vietnē atrodamo nozīmēto tiesas sēžu sarakstu Latvijas tiesās oktobrī vien izskatītas vismaz 200 civillietas,3 kurās prasītājs vai atbildētājs ir ārvalsts komersants. Tas nozīmē, ka vismaz 200 civillietās mēneša laikā, neskaitot pārējās civillietas ar citiem ārvalsts elementiem, Latvijas tiesām varētu būt jāpiemēro kolīziju normas, kuru rezultātā jāpiemēro ārvalsts likums. Tomēr Latvijas tiesu interneta vietnē atrodami vien nedaudzi nolēmumi, kuros Latvijas tiesas ir piemērojušas ārvalsts likumus vai kolīziju normu piemērošanas rezultātā vismaz apsvērušas ārvalsts likuma piemērošanu.4 Tādēļ, visticamāk, Latvijas tiesas daudzos gadījumos nepiemēro ārvalsts likumu situācijās, kad tiesību normas to nosaka. Arī tiesību zinātnē Latvijā ārvalsts likumu piemērošana ir apspriesta vien dažās publikācijās,5 kaut arī noteikumi par ārvalsts likumu piemērošanu civillietu iztiesāšanā Civilprocesa likumā pastāv jau 20 gadus.6

 

Prasības pamats civillietās

Pirms pievērsties ārvalsts likuma piemērošanai civillietu iztiesāšanā, ir būtiski izprast tiesību normas saistību ar prasības pamatu. Prasības priekšmets ir tās apstrīdētās tiesības, tiesiskās attiecības, kuras pastāv starp prasītāju un atbildētāju un kuru esamību vai neesamību prasītājs lūdz tiesu konstatēt, vienlaikus lūdzot aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.7 Kā norādījusi Augstākā tiesa, prasības pamatu veido ap­stākļi (juridiski fakti), ar kuriem tiesību normas hipotēze saista strīda pušu materiāltiesisko attiecību esamību, grozīšanos vai izbeigšanos. Tie ir apstākļi, kas apliecina, ka atbildētājam iestājies noteiktu saistību izpildes pienākums, piemēram, jāatdod nauda, jāizpilda noteiktas darbības.8

Tiesību doktrīnā atzīts, ka "likumu neaizrādīšana un pat nepareiza aizrādīšana neatņem prasītājam iespēju panākt taisnīgu tiesas aizsardzību, vēl vairāk tādēļ, ka iura novit curia – tiesai pašai jāzina likumi un jāpiemēro tie ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma gara.9 [..] Kā pilnīgi patstāvīgai un neatkarīgai iestādei tiesai jāievēro tikai likums, kuram vienīgi ir noteicoša nozīme priekš tās. Šinī tiesību piemērošanas nozarē tiesa ir pati speciālists, kuram nav vajadzīgi citu lietpratēju slēdzieni. Sakarā ar to tiesa, no vienas puses, nav saistīta ar prāvnieku atsaukšanos uz kādu likumu vai uz prāvnieka priekšā likto likuma iztulkojumu. Arī prāvnieku izdarītā savstarpējo juridisko attiecību kvalifikācija nav saistoša tiesai".

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
AA
18. Decembris 2018 / 18:55
0
ATBILDĒT
Autora piedāvātā tēma ir aktuāla, visnotaļ interesanta un Latvijas juridiskās domas attīstībai noderīga. Uzteicams tiesu prakses apskats, tomēr žēl, ka autors nav vēlējies to izvērst zinātniski dziļākā vēstījumā. Latvijā vismaz trīs tiesību zinātņu doktori savās disertācijās, monogrāfijās un publikācijās ir izteikuši atziņas par ārvalsts tiesību piemērošanas problēmu jautājumiem. Tāpat Latvijas augstskolu bibliotēkas glabā augstvērtīgu juridisko literatūru par šo tēmu, kura līdz šim nav apgūta.

Diskusiju vērta ir termina "ārvalsts elements" lietošana. Tas šķiet novecojis.
Tāpat jautājumā par ārvalsts tiesību satura noskaidrošanas izmaksām, ja tiesa tās piemēro ex officio, autors atbildi nesniedz. Cik taisnīgi šādas izmaksas būtu uzlikt kādai no pusēm vai tās uzņemtos valsts, tas ir, visi nodokļu maksātāji, tajā skaitā raksta autors?
Jūlija Kolomijceva > AA
19. Decembris 2018 / 08:48
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz ārvalsts likuma satura noskaidrošanu un saistītajām izmaksām to var regulēt ļoti dažādi. Piemēram, Vācijā pieaicina vietēju ekspertu, kas pārzina noteiktas citas valsts tiesības. Tas var būt, piemēram, augstskolas mācībspēks vai praktizējošs jurists, kam tiesa uzdod jautājumus.
Ja runa ir par Eiropu, LR tiesa var vērsties pie citas attiecīgas valsts iestādēm ar jautājumiem par ārvalsts likuma saturu, man pašai un dažiem kolēģiem bija pozitīva pieredze šajā sakarā. Lai arī tas aizņem laiku.
Iespējams, Tieslietu ministrija kaut kad varētu arī pievērsties konkrētajam jautājumam, lai pilnveidotu un precizētu CPL regulējumu, jo spēkā esošās tiesību normas var interpretēt, dažādi liekot uzsvarus, kā rezultātā arī secinājumi par 'to, kas, kam, ko, kad un kādā apmērā jādarā, būs atšķirīgi.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Civilprocesa problēmjautājumi
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros oktobrī rīkoja ikgadējo tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci “Aktuālie Civilprocesa ...
Dace Vārna
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienveidīga tiesu prakse kā daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu
No Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas, kā arī Satversmes 92. panta 1. teikuma izriet, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie ...
2 komentāri
Krista Bērziņa, Zelma Lapiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts nodeva un prasības nodrošināšana darījumu apstrīdēšanas prasībās: problemātiskie aspekti
Civilprocesa likuma 1. pants nosaka, ka “katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”. Tomēr, lai šim pantam nebūtu tikai ...
Viktors Makucevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Trešo personu regulējuma problēmjautājumi
Viktorija Jarkina, Andris Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi
Šajā publikācijā autori vēlas apskatīt atsevišķus Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) konstatētus problēmjautājumus saistībā ar pagaidu aizsardzību un prasības nodrošināšanu.1
AUTORU KATALOGS