ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Decembris 2018 /Nr.51/52 (1057/1058)

Izdevumi advokāta palīdzības samaksai un to atlīdzināšanas apmēra noteikšana
Dana Rone
Zvērināta advokāte, Biznesa augstskolas "Turība" lektore  

Normatīvais regulējums un tiesu prakse advokāta palīdzības samaksas jomā laika gaitā ir būtiski attīstījušies. Tā kā šis jautājums rada tiesvedības dalībniekiem finansiālas sekas, ir svarīgi, lai Civilprocesa likuma normām būtu vienota un paredzama interpretācija.

Advokāta palīdzības samaksas tiesiskā regulējuma vēsturiskā attīstība Latvijā

Arī pirmskara Latvijā likums deva "tiesību pusei, kas lietu vinnē, pieprasīt no otras puses atlīdzību par lietas vešanu pēc sevišķi noteiktas takses [..], turklāt likums nerēķinājās ar to, cik lieli bijuši faktiskie izdevumi pilnvarnieka pieaicināšanai, vai bijuši pieaicināti viens vai vairāki pilnvarnieki. Šīs atlīdzības apmērs norādīts Tiesu iekārtas likumā [..] un aprēķināms no prasības summas, sākot ar 10 % un beidzot ar 1/2 %. Jo lielāka ir prasības summa, jo mazāks ir takses procenta apmērs. Pusei, ka prāvu vinnē, par lietas vešanu pirmā instancē piespriež 2/3 no takses summas, bet par lietas vešanu otrā instancē 1/2 [..]. Par lietas vešanu Senāta kasācijas departamentā kasācijas kārtībā zvērināts advokāts dabū 1/4 no atlīdzības, kāda noteikta par pilnu lietas vešanu divās instancēs".1

Salīdzinājumā ar tiesisko regulējumu 2018. gadā secināms, ka 20. gadsimta 30. gados bija noteiktas atšķirīgas proporcijas advokāta palīdzības samaksai. Proti, par advokāta darbu pirmajā instancē bija noteikta atlīdzība 2/3 (nevis mūsdienās esošās 1/2) apmērā, tādējādi, ņemot vērā apstākli, ka lielākā advokāta darba daļa tiek ieguldīta tieši pirmās instances laikā, kad notiek pierādījumu vākšana un sākotnējā prasības un pretprasības formulēšana. Tāpat 30. gadu tiesiskais regulējums ir advokātu darba atlīdzinājumam labvēlīgāks kasācijas instances tiesvedībā ieguldīto resursu ziņā, tā kā bija paredzēta atlīdzība par advokāta darbu 1/4 apmērā no atlīdzības par pilnu lietas vešanu divās instancēs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Civilprocesa problēmjautājumi
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros oktobrī rīkoja ikgadējo tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci “Aktuālie Civilprocesa ...
Dace Vārna
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienveidīga tiesu prakse kā daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu
No Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas, kā arī Satversmes 92. panta 1. teikuma izriet, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie ...
2 komentāri
Krista Bērziņa, Zelma Lapiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts nodeva un prasības nodrošināšana darījumu apstrīdēšanas prasībās: problemātiskie aspekti
Civilprocesa likuma 1. pants nosaka, ka “katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”. Tomēr, lai šim pantam nebūtu tikai ...
Viktors Makucevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Trešo personu regulējuma problēmjautājumi
Viktorija Jarkina, Andris Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi
Šajā publikācijā autori vēlas apskatīt atsevišķus Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL) konstatētus problēmjautājumus saistībā ar pagaidu aizsardzību un prasības nodrošināšanu.1
AUTORU KATALOGS