Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

18. Decembris 2018 /Nr.51/52 (1057/1058)

Zemnieka saimniecības kā saimnieciskās darbības veicējas valsts nodevas likme par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā
Augstākā tiesas Civillietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKC-1489 /
2018. gada 30. oktobrī
6 komentāri

Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 5.5. punktā noteiktā valsts nodevas procentuālā likme par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā ir piemērojama arī zemnieka saimniecībai, ja tās reģistrētais darbības veids ir sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
4
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
2. Janvāris 2019 / 16:11
1
ATBILDĒT
Pareizi tiesa nolēma.
Normunds Šlitke > Magone
4. Janvāris 2019 / 10:32
0
ATBILDĒT
Vari paskaidrot savu domu? Nesaskatu šajā nolēmumā ne mazāko tiesiskuma dzirksti - vien nederīgas tiesnešu tiesības vai pat tiesnešu valsts pazīmes.

Nolēmums ir diskutabls, sākot jau ar Ministru Kabineta deleģējuma nepārbaudīšanu, pēc deleģējuma apjoma noskaidrojot tiesības ar zemesgrāmatu nodevām risināt mājokļu politiku, turklāt to attiecinot uz daudzīvokļu mājā vai to kompleksā esošajiem veikaliem, garāžām, noliktavām un citām nedzīvojamām telpām.
Otrkārt, ar zemesgrāmatu tiesneša (un tiesas) tiesībām pēc savas iniciatīvas vākt ziņas par pieteicēja nodarbošanās veidiem un proporciju. Visbeidzot, parasti mulsina Senāta nolēmumi, kuros ir konstatēta nepareiza materiālo tiesību normu piemērošana, bet kur nolēmums netiek atcelts - tas iespējams vien pārbaudot pierādījumus, kas nav Senāta kompetencē.
Par saimnieciskās darbības un komercdarbības nenošķiršanu pat nerunājot....
Vasilijs Sikuriņecs > Normunds Šlitke
5. Janvāris 2019 / 02:06
1
ATBILDĒT
1. Senāts pārbauda procesuālo normu piemērošanu.
2. Vai šajā valstī joprojām dzīvo cilvēki, kas tic - zemnieku saimniecības neveic komercdarbību? Kādā veidā ir iespējams iegādāties, piem., tehniku un iekārtas? No platībmaksājumiem u.c. dotācijām? Smieklīgi.
3. MK deleģējumu (kompetenci izdot NA) apstrīd Satversmes tiesā.
Indra Kaniņa - Šlitke > Vasilijs Sikuriņecs
7. Janvāris 2019 / 10:07
0
ATBILDĒT
1. Senāts, izskatot blakus sūdzību par apgabaltiesas lēmumu, pārbauda (galvenokārt) materiālo tiesību normu pārkāpumus. Civilprocesa likums ir visai skops jautājumā par (atkārtoto) blakus sūdzību izskatīšanas kārtību Senātā, kas tomēr ir kasācijas instance.
2. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. To veic gan valsts iestādes, gan uzņēmumi, gan pašnodarbinātas personas, gan arī komersanti, ja vien likumā konkrētajam darbības veidam nav noteikts, ka to var veikt tikai komersanti (KCL 3. pants). Komersanta statusu personai, kas nav ierakstīta komercreģistrā, var piešķirt tikai ar likumu, nevis tiesas nolēmumu. Zemniekus saimniecības nav komersanti un pēc likuma jēgas nav juridiskas personas (skat., SKA – 196/2009: Likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” zemnieka saimniecība ir nodēvēta par juridisko personu. Tomēr zemnieka saimniecība neatbilst juridiskās personas būtībai, jo zemnieka saimniecībai nav nodalīta pašai sava manta. Zemnieka saimniecība ir fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma"
Zemnieka saimniecības īpašnieks, kurš ir ierakstīts Uzņēmumu reģistrā un tādējādi nav Komerclikuma subjekts (Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 17.panta devītā daļa, SPC-19/2014)
3. Tiesību normas hierarhijas pārbaude pirmām kārtām ir tiesas kompetencē, kur vien gadījumā, ja tiesas nolēmums kļūst nepārsūdzams, personai ir tiesības vērsties Satversmes tiesā (bet ne pirms tam).
Interesanti
28. Decembris 2018 / 08:27
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, fascinē, ka apgabaltiesa nebija pat tik daudz iedziļinājusies, lai saprastu, ka ZS nav komersants.
Otrkārt, AT secinājumi faktiski nozīmē, ka paaugstināto nodevu būtu jāpiemēro ikvienai juridiskajai personai, proti, ir ignorējama frāze "veic komercdarbību". Arī biedrība un kooperatīvā sabiedrība formāli nav komersants, tomēr tāpat kā ZS var veikt saimniecisko darbību.
Treškārt, MK noteikumu 5.4. pieļauj 1% nodevu, ja iegulda pamatkapitālā. Tas faktiski nozīmē, ka paaugstinātā nodeva paŗsvarā varētu skart visus citus, izņemot "klasiskos koemrsantus", jo ZS, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai nepastāv iespēja ieguldīt nekustamo īpašumu pamatkapitālā. Nav arī saprotams, kāpēc kapitālsabiedrībai ir nepieciešama šāda "atlaide", jo ieguldīsāna pamatkapitālā ir tikai viens no atsavināšanas veidiem, faktiksi tas ir maiņas darījums - pamatkapitāla daāls tiek apmainītas pret nekustamo īpašumu. Lai ietaupītu nodevām paredzēto naudu, nav grūti paredzēt shēmu, ka formāli iegulda pamatkapitālā, bet jau nākamajā dienā iegūtās pamatkapitāla daļas atsavina.

Secinājums: vai nu AT secinājumi ir pārsteidzīgi vai arī MK noteikumi ir absolūti neloģiski.
Interesanti
28. Decembris 2018 / 08:04
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, fascinē, ka apgabaltiesa nebija pat tik daudz iedziļinājusies, lai saprastu, ka ZS nav komersants.
Otrkārt, AT secinājumi faktiski nozīmē, ka paaugstināto nodevu būtu jāpiemēro ikvienai juridiskajai personai, proti, ir ignorējama frāze "veic komercdarbību". Arī biedrība un kooperatīvā sabiedrība formāli nav komersants, tomēr tāpat kā ZS var veikt saimniecisko darbību.
Treškārt, MK noteikumu 5.4. pieļauj 1% nodevu, ja iegulda pamatkapitālā. Tas faktiski nozīmē, ka paaugstinātā nodeva paŗsvarā varētu skart visus citus, izņemot "klasiskos koemrsantus", jo ZS, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai nepastāv iespēja ieguldīt nekustamo īpašumu pamatkapitālā. Nav arī saprotams, kāpēc kapitālsabiedrībai ir nepieciešama šāda "atlaide", jo ieguldīsāna pamatkapitālā ir tikai viens no atsavināšanas veidiem, faktiksi tas ir maiņas darījums - pamatkapitāla daāls tiek apmainītas pret nekustamo īpašumu. Lai ietaupītu nodevām paredzēto naudu, nav grūti paredzēt shēmu, ka formāli iegulda pamatkapitālā, bet jau nākamajā dienā iegūtās pamatkapitāla daļas atsavina.

Secinājums: vai nu AT secinājumi ir pārsteidzīgi vai arī MK noteikumi ir absolūti neloģiski.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Civilprocesa problēmjautājumi
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju Eiropas Sociālā fonda projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros oktobrī rīkoja ikgadējo tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci “Aktuālie Civilprocesa ...
Dace Vārna
Skaidrojumi. Viedokļi
Vienveidīga tiesu prakse kā daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu
No Civilprocesa likuma 1. panta pirmās daļas, kā arī Satversmes 92. panta 1. teikuma izriet, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie ...
2 komentāri
Krista Bērziņa, Zelma Lapiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts nodeva un prasības nodrošināšana darījumu apstrīdēšanas prasībās: problemātiskie aspekti
Civilprocesa likuma 1. pants nosaka, ka “katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā”. Tomēr, lai šim pantam nebūtu tikai ...
Viktors Makucevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Trešo personu regulējuma problēmjautājumi
Viktorija Jarkina, Andris Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi
AUTORU KATALOGS