ŽURNĀLS Tiesību prakse

Vari paskaidrot savu domu? Nesaskatu šajā nolēmumā ne mazāko tiesiskuma dzirksti - vien nederīgas tiesnešu tiesības vai pat tiesnešu valsts pazīmes.

Nolēmums ir diskutabls, sākot jau ar Ministru Kabineta deleģējuma nepārbaudīšanu, pēc deleģējuma apjoma noskaidrojot tiesības ar zemesgrāmatu nodevām risināt mājokļu politiku, turklāt to attiecinot uz daudzīvokļu mājā vai to kompleksā esošajiem veikaliem, garāžām, noliktavām un citām nedzīvojamām telpām.
Otrkārt, ar zemesgrāmatu tiesneša (un tiesas) tiesībām pēc savas iniciatīvas vākt ziņas par pieteicēja nodarbošanās veidiem un proporciju. Visbeidzot, parasti mulsina Senāta nolēmumi, kuros ir konstatēta nepareiza materiālo tiesību normu piemērošana, bet kur nolēmums netiek atcelts - tas iespējams vien pārbaudot pierādījumus, kas nav Senāta kompetencē.
Par saimnieciskās darbības un komercdarbības nenošķiršanu pat nerunājot....

1. Senāts pārbauda procesuālo normu piemērošanu.
2. Vai šajā valstī joprojām dzīvo cilvēki, kas tic - zemnieku saimniecības neveic komercdarbību? Kādā veidā ir iespējams iegādāties, piem., tehniku un iekārtas? No platībmaksājumiem u.c. dotācijām? Smieklīgi.
3. MK deleģējumu (kompetenci izdot NA) apstrīd Satversmes tiesā.

1. Senāts, izskatot blakus sūdzību par apgabaltiesas lēmumu, pārbauda (galvenokārt) materiālo tiesību normu pārkāpumus. Civilprocesa likums ir visai skops jautājumā par (atkārtoto) blakus sūdzību izskatīšanas kārtību Senātā, kas tomēr ir kasācijas instance.
2. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. To veic gan valsts iestādes, gan uzņēmumi, gan pašnodarbinātas personas, gan arī komersanti, ja vien likumā konkrētajam darbības veidam nav noteikts, ka to var veikt tikai komersanti (KCL 3. pants). Komersanta statusu personai, kas nav ierakstīta komercreģistrā, var piešķirt tikai ar likumu, nevis tiesas nolēmumu. Zemniekus saimniecības nav komersanti un pēc likuma jēgas nav juridiskas personas (skat., SKA – 196/2009: Likumā „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” zemnieka saimniecība ir nodēvēta par juridisko personu. Tomēr zemnieka saimniecība neatbilst juridiskās personas būtībai, jo zemnieka saimniecībai nav nodalīta pašai sava manta. Zemnieka saimniecība ir fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma"
Zemnieka saimniecības īpašnieks, kurš ir ierakstīts Uzņēmumu reģistrā un tādējādi nav Komerclikuma subjekts (Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 17.panta devītā daļa, SPC-19/2014)
3. Tiesību normas hierarhijas pārbaude pirmām kārtām ir tiesas kompetencē, kur vien gadījumā, ja tiesas nolēmums kļūst nepārsūdzams, personai ir tiesības vērsties Satversmes tiesā (bet ne pirms tam).