Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

8. Janvāris 2019 /Nr.1 (1059)

Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem
7 komentāri

"Jurista Vārda" numura tēma šoreiz veltīta pierādījumu pārbaudei kriminālprocesā. Publicējam šai tēmai veltīto Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Noras Magones un Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša palīdzes Līgas Ašitokas rakstu "Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos", divus Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumus SKK-106 un SKK-540, kuros tiek aplūkota pierādījumu vērtēšana, un aptauju par pierādījumiem un pierādījumu pārbaudi kriminālprocesā. Aptaujā viedokļus sniedz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sandra Kaija, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
55
4
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis
15. Maijs 2020 / 11:32
0
ATBILDĒT
Par JURISTS komentāru - lai atteiktos no liecinieku pratināšanas tiesās, ir būtiski jāgroza arī KPL normas. Viens no tiesībām uz taisnīgu tiesu elementiem ir aizstāvības puses tiesības uzdot jautājumus vismaz būtiskiem apsūdzības lieciniekiem. Respektīvi, lai atteiktos no liecinieku pratināšanas tiesās, ir jāparedz aizstāvības tiesības uzdot jautājumus šiem lieciniekiem pirmstiesas izmeklēšanā, Tas, savukārt, ir saistīts ar lielāka apjoma pirmstiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu izpaušanu aizstāvībai nekā tas ir pašlaik jau izmeklēšanas laikā.
Jānis
15. Maijs 2020 / 09:44
0
ATBILDĒT
Patika Indras Gratkovskas viedoklis par nepieciešamību lielāku nozīmi piešķirt netiešiem pierādījumiem un to vērtēšanai. Diezgan progresīvi priekš Latvijas. Praksē tas nozīmē Augstākās tiesas noteikto pierādījumu standartu (un domāšanas veida) maiņu, un tas, diemžēl, ir ilgs process. Tas kaut kur saskan ar Stukāna pausto, ka "tiesas nolēmumam ir jābūt balstītam uz pierādījumiem, nevis subjektīviem pieņēmumiem." Ir jāmāca gan tiesa, gan prokurori, gan izmeklētāji saskatīt šauro robežu starp subjektīvu pieņēmumu no vienas puses un pamatotu secinājumu, kas balstīts uz netiešiem pierādījumiem, no otras puses.

Patika arī Stukāna viedoklis par to pierādījumu apjoma ierobežošanu, kas jāpaŗbauda tiesā. Diemžēl, šai idejai ir jāsaskaras ar objektīvo realitāti - lielo pirmstiesas iizmeklēšanas iestāžu pārnoslogotību un nepietiekāmo šo iestāžu darbinieku izglītošanas procesu. Stukāna ideja darbotos apstākļos, kad zinoši un profesionākli darbinieki varētu veltīt pietiekamu laiku noziegumu izmeklēšanai un nosūtīt uz tiesu pietiekami kvalitatīvi izmeklētas lietas.

Patika arī Māra Lejas konkrētika, piedāvājot saīsināt lietu izskatīšanas termiņus.
Līga
26. Februāris 2020 / 10:18
1
ATBILDĒT
Labs raksts.
Vairāk šādu viedokļu.
Piekrītu Stukāna kungam un prok.Lejam
Viesturs
12. Oktobris 2019 / 18:17
2
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu Stukāna kungam.
Krista Milberga
28. Maijs 2019 / 17:45
1
ATBILDĒT
Kriminālprocesa likuma 488.un 489.pantus varētu papildināt ar tiesas pienākumu noteikt konkrētu termiņu lietas dalībniekiem lūgumu un pieteikumu iesniegšanai.
jurists
6. Februāris 2019 / 17:00
5
ATBILDĒT
Skaidrs, ka taisnība ir Stukānam, tikai to visu var pateikt īsāk un konkrētāk - vienreiz jāizbeidz šīs muļkīgās un nevajadzīgās liecinieku pratināšanas tiesā, un dokumentu pārbaudes un lasīšanas. Tas viss taču jau ir lietā, un ar to visi procesa dalībnieki var iepazīties. Ja liecinieks jau ticis nopratināts pirmstiesas laikā, kāpēc viņš atkal ir jātraucē un jāsauc un atkal jāpratinā tiesā? Kāpēc šādā veidā ir jākavē tiesas process? Izņēmums varētu būt tikai tad, ja aizstāvībai vai tiesai ir pamatota šaubas par liecinieku un tā liecību iegūšanas tiesiskumu. Un cik tad ir to gadījumu, kad liecinieks tiesā liecina pilnīgi ko citu? Jā, advokātiem maksā arī par stundām arī tiesā un prokuroriem arī nav gabaldarbs. Tādejādi tas viss ir nelietderīga līdzekļu ķērnāšana.
Tiesā vajadzētu tērēt laiku tikai abu pušu argumentu uzklausīšanai,- būtībā debatēm, un nekas citam. Tad arī nevilktos tie procesi gadiem, kā tas ir pašlaik.
Kāpēc mums KPL, piemēram, vienkāršotie procesi un pierādījumu pārbaudes neizdarīšana lietā ir saistīta ar apsūdzētā vainas atzīšanu un piekrišanu apsūdzībai? Kāpēc apsūdzētajam obligāti jāatzīst vaina un jāpiekrīt apsūdzībai, lai lietu varētu izskatīt ātrāk - bez nevajadzīgas un birokrātiskas pierādījumu "pārbaudes". Ūn šobrīd KPL 499.pantā vēl viens ierakstītais apsurds - tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tikai ar nosacījumu, ka 1)apsūdzētais atzīst savu vainu, 2)tiesai pēc materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un 3) apsūdzētais piekrīt šādas pārbaides neizdarīšanai. Kā var "pēc materiālu pārbaudes", ja šāda "pārbaude" nav tikusi izdarīta, un to likums šajā gadījumā neparedz darīt?
Un vēl viena problēma, kas ir saistīta ar iepriekš aprakstīto. Šobrīd joprojām neviena KPL norma vispār neparedz, ka tiesnesim un tiesai, pirms uzsākt izskatīt lietu, būtu jāiepazīstas ar lietas materiāliem. Un tas šobrīd ir pilnīgi leģitīmi- tiesa uzsāk skatīt lietu, kaut gan nemaz nav iepazinusies ar lietas materiāliem (jo likums to neprasa) un tos nepārzina! Kā domājiet, vai un cik sakarīgi tiesa šādos apstākļos var, piemēram, izlemt pušu pieteiktos lūgumus, piem., par dokumentu pievienošanu lietai vai kādu papildus liecinieku nopratināšanu?
KPL nemitīgi tiek izdarīti dažādi apjomīgi bet praksē nebūtiski grozījumi, bet, tas, kas patiesi un jau sen ir nepieciešams, netiek un netiek grozīts. Der paskatīties šajā ziņā kaut vai uz to pašu Igauniju .
Arī JURISTS > jurists
27. Maijs 2020 / 10:44
1
ATBILDĒT
Stukāna viedoklim (kuru Tu atbalsti) ir vairāki pretargumenti:
1. Saskaņā ar neskaitāmos normatīvos aktos nostiprinātajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, aizstāvībai ir tiesības uzdot jautājumus apsūdzības lieciniekiem (vismaz būtiskiem apsūdzības lieciniekiem). Pāslaik šāda iespēja aizstāvībai ir tikai tiesā.
2. Tu pat iedomāties nevari, cik ļoti var atšķirties pirmstiesas izmeklēšanā sniegtā (un protokolā fiksētā) liecība no tās, ko no tās pašas personas saņem tiesā. Protokolā ir viss smuki un skaisti sarakstīts (priekš apsūdzības), bet tiesā izrādās, ka liecinieks nemaz nespēj tā parunāt un noliecināt, kā fiksēts protokolā.
3. Turklāt, diemžēl, mūsu sabiedrībā tiesiskā apziņa ir diezgan zemā līmenī, tādēļ nevar izslēgt arī apzinātu liecību sagrozīšanu pirmstiesas izmeklēšana, un šāds risks paaugstinātos, ja tiesā liecinieki vairs nebūtu jāpratina;
4. Aizstāvība procesa novilcināšanas nolūkā pamatos jebkura liecinieka pārpratināšanu tiesā. Un tad mēs athriežamies tur, kur jau esam.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Latvijas tieslietu sistēma ar Senātu priekšgalā sāk otro simtgadi
2018. gada nogale tika aizvadīta, svinot ne vien visas Latvijas valsts, bet arī tieslietu un tiesu sistēmas simtgadi. Decembris aizritēja Latvijas tiesu jubileju gaisotnē – simts gadus kopš izveides atzīmēja gan trīs no četrām ...
Nora Magone, Līga Ašitoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Brexit stāsts: to be continued vai tomēr the end
Kopš 2016. gada jūnija Brexit un tā sekas ir viens no apspriestākajiem jautājumiem, ņemot vērā, ka uz nākotnes tiesiskām attiecībām starp Eiropas Savienību (turpmāk – Savienība) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas ...
Dina Gailīte
Redaktora sleja
Atkal jauns sākums
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Monta Krone
AUTORU KATALOGS