ŽURNĀLS Redaktora sleja

22. Janvāris 2019 /Nr.3 (1061)

Tiesas runā

Latvijas sabiedrības aizdomīgums pret valsts varu, sociologu vārdiem runājot, jau vairākus gadus ir "kritiski zems" un diemžēl bīstams, taču brīžiem pat komisks: arī tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām, kad tauta bija nomainījusi vairāk nekā divas trešdaļas savu priekšstāvju pret jauniem politiķiem, ticība parlamentam būtiski neuzlabojās. Iznāk, ka sabiedrība netic pati saviem lēmumiem un izvēlēm.

Diemžēl līdzās "rekordneuzticamajiem" politiķiem ļoti zems ir arī ticības līmenis tiesu sistēmai, kas mūs būtiski atšķir no daudzām citām Eiropas valstīm. Tiek minēti dažādi skaitļi, dažos pētījumos parādās pat tikai 35 % respondentu, kas uzticas tiesu varai. Salīdzinājumam – Lielbritānijā tie ir 70 %, tātad divas reizes vairāk.

Uzticēšanās pamatā, protams, ir priekšstati par tiesu varas neatkarību. Jaunākajā pieejamajā, 2018. gadā publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā par tiesām Eiropas Savienībā (The 2018 EU Justice scoreboard) Latvijas tiesas ieņēmušas 21. vietu starp 28 dalībvalstīm pēc kritērija, cik augsta sabiedrības acīs ir tiesu neatkarība. Vairāk nekā 30 % respondentu uzskatījuši, ka Latvijas tiesas ir atkarīgas no politiķu un ekonomisko grupējumu spiediena. Diemžēl šajā pašā pētījumā Latvija ieņem pašu pēdējo vietu tiesnešu neatkarības pašvērtējuma ziņā.

Vienlaikus ir pieejami arī pētījumi, kuros tomēr secināts, ka tā sabiedrības daļa, kura patiešām nonākusi saskarsmē ar tiesu sistēmu, ir daudz labākās domās un tiesu varu vērtē ievērojami augstāk. Tātad liela daļa no publiskās reputācijas tomēr varētu būt balstīta priekšstatos un stereotipos, ko vairojušas atsevišķas "skaļās" lietas un skandāli.

Jau vairākus gadus tiesas apzinās, ka savas reputācijas uzlabošanai līdzās tiesas spriešanas efektivizēšanai un kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešama arī atvērtība dialogam ar sabiedrību. Parādās aizvien vairāk tiesnešu, kas ir gatavi skaidrot spriedumus, kā arī paust viedokli par tiesu varas darbu kopumā.

Šajā "Jurista Vārda" laidienā ir viens šāds labs piemērs – Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš vispirms iesaistījās neklātienes diskusijā ar "Jurista Vārda" lasītājiem portālā juristavards.lv par maksātnespējas procesiem, pēc tam uzaicināja vienu no neapmierinātajiem komentētājiem iesūtīt viņam konkrētā gadījuma izklāstu, bet tagad sniedz atbildi uz šo situāciju "Jurista Vārda" lappusēs.

Vēl varam ar prieku informēt, ka šogad jūnija beigās sarunu festivālā "Lampa" Cēsīs ir iecerēta atsevišķa "Tiesiskuma telts", kurā sabiedrību uz tiešu dialogu aicinās vairākas tieslietu sistēmas institūcijas. Arī "Jurista Vārds" ieplānojis rīkot vismaz vienu diskusiju šajā platformā un aicināt uz to savus lasītājus un citus interesentus.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Tiesas runā. Jurista Vārds, 22.01.2019., Nr. 3 (1061), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jeļena Alfejeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums
1997. gada 1. septembrī Latvijā stājās spēkā tiesiskais regulējums, ar kuru tika noteikts, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība ir obligāti apdrošināma (tā dēvētā OCTA). Jau kopš minētās ...
1 komentāri
Viktorija Soņeca
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par jēdziena "transportlīdzekļu lietošana" tvērumu Tiesas praksē
Viens no jaunākajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) spriedumiem transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā ir BTA Baltic Insurance Company1 lietā, kur radās jautājums, vai jēdziens ...
3 komentāri
Māris Lejnieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti
2019. gada 10. janvārī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Baltkrievijas Republikas (turpmāk – Baltkrievija) prezidents Aleksandrs Lukašenko esot devis rīkojumu savai valdībai organizēt alternatīvas naftas piegādes Baltkrievijai caur ...
Lauris Rasnačs
Juristu likteņi
Barons Balduins fon Disterlo un viņa veikums Latvijas tiesību sistēmas tapšanā  
Vācbaltu jurists barons Balduins fon Disterlo ir devis būtisku ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas un latviešu juridiskās terminoloģijas izveidē un attīstībā. Nodibinoties Latvijas valstij, labi izglītotais un pieredzējušais jurists ...
Barons B. Disterlo
Domu mantojums
Daži vārdi par kodifikācijas būtību un vēsturi
AUTORU KATALOGS