ŽURNĀLS Viedoklis

Vai Jurčiks ir tiesnesis?
Vai tiesnešiem nevar būt atšķirīgs viedoklis, vai nākamias solis būs izdzēst komentārus un Aināru nopērt (domā - tiesāt) un izraidīt no valsts?
Vai sarunas uzsācējs būs patiesi drosmīgs un godprātīgs Tiesnesis, kurš tā pat kā daudzi citi Tiesneši godprātīgi pilda savus pienākumus.
Varbūt sarīkot konferenci par tiesiskuma stiprināšanu mūsu valstī, jo vakar portālus pāršalca kārtējā ziņa (no staptautiskajjiem ekspertiem, KNAB) ka diemžēl tādi neesam - beztiesiskums un korupcija// valsts amatpersonu visatļautība, tiesiskais nihilisms nevis samazinās, bet gan arvien pieaug.

Tiesneši neatsakās runāt ar sabiedrību un to apliecina arī kolēģis -drosmīgi, atklāti.
Tiesneši negribētu radīt precendentu, jo banku līgumi jau gadiem ir tādi kādi tie ir.
Šobrīd būtu jādomā, kā šo sarunu (diskusija jau būtībān nenotiek, jo nevar diskutēt par to kā nav ) kolēģis pabeigs, jo šis savā ziņā ir interesants gadījums - uzklausīt anonīmus ekspertus lai attaisnotu dīvainu lēmumu.
Par patērēto laiku nekvalitatīvo sūdzību izskatīšanai - kolēģim piekrītu, bet ir sajūta ka šis nav tas gadījums.

A. Strupišam - šo diskusiju uzsākāt Jūs nevis es.
Par manu sāpi - ko darīt, sadzīvoju, lai gan Jūs (ja esat izlasījis kaut kredīta līgumu) labi zināt, ka kredītu neesmu ņēmis. Būtībā tā bija kļūda, gan no bankas puses, gan "kredītņēmēja", tik rezultātā -banka nopelnīja vismaz četrkārtīgi, attiecībā pret mani..........:)
Par korupciju, bērniem utt. - par pirmo AT priekšsēdētājs runā gadiem, par otro - arī man ir bērni.
Par tiesnešu runāšanu ar sabiedrību - runāt būs vieglāk ja AT prieksēdētājam gadiem nenāktos runāt par korupciju, rīkot konferences par tiesnešu neatkarību, nebūtu visu to gadījumu par ko raksta prese jau gadiem (no bijuši/esošajiem tiesnešiem neviens par goda un cieņas aizskārumu nav ne iesūdzēts, ne sodu saņēmis).
Arī mans gods nejūtas aizskarts un mērķis ir sasniegts, jo ja bijušais pasniedzējs{ AT tiesnesis} pēc ilgāka laika mani atceras - Paldies par izrādīto Godu.
Ja par bērniem Jūs aizskāru - Atvainojos, lai gan kā jau teicu, arī man ir bērni un nevienu mirkli tas nebija domāts personiski. Vienkārši žēl, ka bērni redzot visu mūsu valsts situāciju brauc prom.
Gan jau tiksimies Rimi, parunāsim par Komerclikumu un tiesu procesu uzlabošanu.
Uzskatu, ka diskusija ir izdevusies. Paldies

Ainārs, kāds ir Jūsu civillietas numurs?

A.Strupišam, ja Jūs patiesi esat tas par ko uzdodaties un nesaprotat paša iniciētās diskusijas tieslietu ekspertu sniegtos atzinumus par to, kas būtu darāms tiesiskas valsts tiesai konkrētā(pēc būtības vienkāršā) kāzusa gadījumā - nav grūti iedomāties kas nekontrolētas varas iespaidā darās Jūsu galvā.
Interesanti fakti:
- ar šādiem 'tiesnešiem' diemžēl ir jāsadzīvo 95 % Latvijas iedzīvotāju,
- Aigars Strupišs, AT tiesnesis, bija Aināra skolotājs, Ainārs - viens no labākajiem viņa studentiem!!p.s Ainārs bija maksas students.
Secinājumus no augstāk minētajiem faktiem lai izdara paši disputa dalībnieki.

Manam pasniedzējam Aigaram Strupišam - nebiju gaidījis un man patiesi skumji ka Jūs pret saviem studentiem šādi .......... . Vai tiešām šī brīža kostīms var tā mainīt cilvēku?
Lai gan ir arī labas ziņas:
- ja jau esam tiešsaistē,pēc Jūsu teiktā sanāk, ka šis ir īpašs gadījums un tas sāk palikt Jautri. Smīnam par savu studentu, smejamies pats par sevi. Miegs gan laikam nenāk, bet .......tā ir katra paša izvēle,
- šad tad (diezgan bieži, ja kas) arī notiek kostīmu maiņa. Ko tad? Vai bērni un ģimenes locekļi, galu galā - pats, varēs dzīvot alkatības un varas pārņemtu, korupcijas utt, vidē?

Jautājums visiem - vai respektablu žurnālu vajag pārvērst dzeltenās preses izdevumā, jeb tāds ir AT tiesneša (visnotaļ cienījama kunga) mērķis?? Vai tad mums ar Andri K., Jāni A. nepietiek, vai AT tiesneša kungam kā juristam nav drosmes (zināšanas ir, esmu par to pārliecināts) pieņemt tiesisku lēmumu. Varbūt vainīgi tiesneša paši ņemtie kredīti, vai šādas situācijas ir modernā lobisma paraugs??
Jautājumi, jautājumi?

Cien. bombasa - ne mans, ne Tavs laiks nebūt nav lētāks par tiesneša laiku(iespējams pat dārgāks, jo tiesneši ir amatpersonas kuriem algu maksā no nodokļu maksātāju pārskaitītā; tā kā es neesmu valsts amatpersona....... secinājums izdari pats kurš kuram maksā utt.)
Un vēl - šī disputa iniciators ir tiesnesis, nevis es vai Tu.Tādējādi neķer kreņķi un ja agresivitāte ņem virsroku -ej pastrādā fizisku darbu.
Par kāzus - māju nevis nopirku, ņemdams hipotekāro kredītu, bet gan bankai atdevu!!
Un es atšķirībā no daža laba baņķiera, tiesneša vai neapdomīga kredīta ņēmēja neesmu apsūdzēts ne šantāžā, krāpšanā un/vai krimnināli sodīts par kukuļa piesavināšanos un/vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.
Par 'gribēšanu'- lūdzu lasi manis zemāk redzamos komentārus.
Mierīgu Tev vakaru

"Ainārs bankā naudu neaizņēmās, no banka naudu neprasīja un arī nesaņēma.
Ainārs nekādu nekustamo īpašumu arī neieguva un nav ieguvis vēl līdz šim brīdim, viņš gan to arī nav prasījis."

- Tātad Aināram naudu nevajadzēja, viņš to neprasīja, nekustamo īpašumu arī nevajadzēja. Bet:

"kredītņēmējs(Ainārs), paredzot un apzinoties atbildību pret banku, labprātīgi atdeva bankai tai par labu ieķīlāto īpašumu.
Ieķīlātais īpašums bija bankas vērtētāju novērtēts un vēl 5 gadus pēc "Aizdevuma līgums" parakstīšanas, tā vērtība ievērojami pārsniedza Aināram "izsniegtā" kredīta apmēru."

- Tad tomēr šeit pastāvēja saistības? Tad kādas saistības, Ainār? Par ko Tu parakstīji līgumu? Māju iegādājies? Banka ar spaidiem piespieda ņemt kredītu? Ainārs parakstīja vienpusēju nekustamā īpašuma dāvinājuma līgumu?

Pietiek gvelzt balagānu un tērēt Augstākās tiesas tiesnesim laiku. Naudu nevar it kā kautkā takā vispār jau nu nē, bet bišķi jā aizņemties. Es nesaprotu kā tiesneši var atrast laiku šādam pseudojuridiskam neprātam. Ainārs lēkā no viena prasības pamata uz citu, fakti arī mainās un plūst. Nu nebūs, Ainār, laiks atteikties no šīm delūzijām.

Gribēji māju, paņēmi hipotekāro, banka samaksāja mājas pārdevējam, Tu saistības nepildīji, māju zaudēji. Ko vēl var gribēt?

Paldies Seskim par padomu, lai gan atkārtošos - šis ir juristu žurnāls:)
Jebkurā gadījumā - ceru, ka šīs diskusijas ierosinātājs pats lasa savas iniciatīvas 'augļus' un kā atbildīgs jurists un amatpersona reaģēs.
Paldies, Kungi par diskusiju, no savas puses diskusiju beidzu.
Lai mums visiem jauka diena un gaidot ziņas no Aigara Strupiša kunga - Ainārs

Turpinot Strupiša kunga diskusiju:
Max headroom/Jurčikam - šis ir juristu portāls, nevis vieta nejuridiskiem terminiem. Starp citu IQ līmeņa noteikšana, pēc pēdējo gadu zinātniskiem atzinumiem pilnīgi neko neliecina par indivīda prāta spējās un erudīciju.
Magonei/Jurčikam- Aizdevuma (kredīta)līgums starp Aināru un banku tika noslēgts ņmeot vērā bankas iniciatīvu. Tas bija laiks kad brieda finansu krīze, bankas darbinieki uz to pelnīja. Darījums sākotnēji tika domāts, abpusēji, kā maiņas līgums, bet ......... alkatība dara savu.Bankas darbinieki jau sen vairākkārtīgi ir savus darbus nomainījuši, banka -reorganizējusies, sekas jārisina Aināram:(
Jurcikam - nauda netika nodota Aināra norādītajai personai,bet gan bankas sadarbības partnerim. Ne tad, ne šobrīd neviena fiziska persona bankai neko norādīt nevar.
Kā ir teicis Latvijas juristu absolūta autoritāte, prof. Torgāns (otra mana autoritāte ir Aigars Strupiša kungs, kurš ir erudīts, patiesi gudrs un Spēcīgs jurists, ko apliecina arī viņa vērtējums no kolēģiem, jo AT strādājošo tiesnešu zināšanu līmenis ir pilnībā atbilstošs ES līmenī) - pat juridiskās fakultātes pirmā kursa students zin, ka aizdevuma līgums ir REĀLLĪGUMS, kura ietvaros aizņēmējam ir jāsaņem vai nu nauda vai manta.
Konkrētajā gadījumā - tiesa (bij.tiesnesis) ir pieļāvusi KĻŪDU, kura tiesiskā valstī labotu.
Latvijā, spriedumam stājoties spēkā, ir tikai viena iespēja šādu kļūdu labot - jaunatklāti apstākļi,kas šajā gadījumā arī tiek mēģināts darīt.
Dīvaini kad publiski diskutējot, bet ja AT tiesnesis vēlas šādu ceļu - lai būtu.

Ja daudzinātā "tiesas komunikācija ar sabiedrību" turpmāk tā arī izpaudīsies, ka augsti kvalificēti tiesneši "brīvprātīgi piespiedu kārtā" tērēs savu dārgo (visās nozīmēs) laiku, lai pārstāstītu tiesu nolēmumus daždesmit IQ punktus zemākā uztveres līmenī un ielaistos publiskos disputos nolūkā pārliecināt dažādus lajus, kuru jurisprudences zināšanās ir, mazākais, smagi sistēmiski robi, tad varu tikai priecāties, ka savulaik neizvēlējos veidot karjeru tiesu sistēmā.

Gan iestādes, gan arī tiesas savā darbībā bieži vien nepiemēro vispārējos tiesību principus. Viens no tiesību pamatprincipiem ir juridiskās apsteidzes princips. Kā tas darbojas? Piemērs no administratīvā procesa. Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijā šobrīd ir spēkā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem apstiprinātie Rīgas pilsētas izmantošanas un apbūves noteikumi 2005.-2018.gadam. Būvniecības ieceres autors, dēvēsim viņu par Cibiņu, ir atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam saņēmis būvatļauju daudzstāvu biroja ēkas (14 stāvu) būvniecībai, realizējis ieceri, un Būvvalde ir pieņēmusi ēku ekspluatācijā. Garāmgājējs, dēvēsim viņu par Sapuliņu, apstrīd aktu par pieņemšanu ekspluatācijā augstākā iestādē, pamatojot ar argumentu, ka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2019.-2030.gadam projekts (atrodas izstrādes stadijā) strīdus teritorijā paredz tikai 8 stāvu apbūvi. Juridiskās apsteidzes princips paredz, ka iestādei jāpiemēro personai labvēlīgākais ārējais normatīvais akts, pat ja tas nav spēkā. Tādējādi pašvaldībai izskatāmajā gadījumā jāapmierina Sapuliņa iesniegums, jāatzīst, ka 14 stāvu biroja ēkas būvniecība neatbilst saistošajiem noteikumiem, kas, iespējams, kaut kad stāsies spēkā, iespējams, plānotajā redakcijā, jāatceļ izsniegtā būvatļauja un jāuzliek Cibiņam pienākums ēku nojaukt.
Aināra gadījumā juridiskās apsteidzes princips piemērojams retrospektīvā tvērumā. Bangaloras principi paredz tiesnešu kumulatīvās atbildības principu. Ja tiesa lietu izskata koleģiāli, un viens tiesnesis izdara noziegumu, sodāmība attiecināma uz visu tiesas sastāvu solidāri. Proti, ja vainīgais tiesnesis izvairās no soda, sodu izcieš cits attiecīgā sastāva tiesnesis. Savukārt spēkā stājies notiesājošs tiesas spriedums krimināllietā ir pietiekams pamats tiesneša/tiesas objektivitātes apšaubīšanai. Un nav svarīgi, ka civillietas iztiesāšanas laikā tiesnesis nebija izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Svarīgi ir tikai tas, ka šobrīd ir spēkā stājies spriedums krimināllietā, kas ļauj apšaubīt tiesas objektivitāti. Tas nozīmē, ka tiesai ir pienākums atjaunot tiesvedību, izskatīt Aināra pieteikto noraidījumu tiesai, apmierināt to, un atcelt zemākas instances taisīto spriedumu, jo to ir taisījusi tiesa nelikumīgā sastāvā. Turies, Ainār, Latvijā tiesiskumu neatrast, bet Eiropa gan sniegs palīdzīgu roku juridiskās apsteidzes principa piemērošanai!