ŽURNĀLS Redaktora sleja

Viena no Eiropas Komisijas prioritātēm ir Digitālais vienotais tirgus, un tas atspoguļojas arī Eiropas Komisijas pēdējo gadu darbībā un iniciatīvās. Eiropas Komisijas mērķis ir mazināt šķēršļus, kas ierobežo iedzīvotāju iespējas saņemt preces un pakalpojumus interneta vidē, kā arī internetā strādājošu komersantu un jaunuzņēmumu attīstību. Viens no šādiem aspektiem ir arī nodokļu jautājums, kuru Eiropas Komisija rosina risināt ar digitālo pakalpojumu nodokļu kopējās sistēmas izveidi.

Pastāvošās nodokļu sistēmas un noteikumi par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem ir atzīti par neatbilstošiem digitālajai ekonomikai. Tas pamatā saistīts ar to, ka pašreizējie noteikumi par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem tika izstrādāti tradicionālajiem uzņēmumiem, proti, tie balstās uz principu, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur tiek radīta vērtība. Šo noteikumu izstrādē, ņemot vērā, ka tas lielākoties notika 20. gadsimta sākumā, nav ņemts vērā digitālās darbības globālais mērogs, kur fiziskā klātbūtne vairs nav obligāta prasība, kā arī tas, ka digitālajiem uzņēmumiem ir citas iezīmes nekā tradicionālajiem uzņēmumiem vērtības radīšanas izteiksmē. Pastāvošā kārtība ir radījusi neatbilstību starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība.

2018. gada martā Eiropas Komisija izstrādāja priekšlikumu Direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana.¹ Direktīvas projekts paredzēja, ka ar nodokli būtu jāapliek tādas reklāmas izvietošana digitālā saskarnē (tīmekļa vietnē, (mobilā) lietotnē u.c.), kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem, daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšana lietotājiem, kas tiem ļauj atrast citus lietotājus, sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu starp šiem lietotājiem un tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Projektā bija paredzēts, ka šis nodoklis būs jāmaksā tādiem uzņēmumiem, kuru kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko vienība deklarējusi par attiecīgo finanšu gadu, pārsniedz 750 000 000 eiro, bet ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, kas gūti ES teritorijā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz 50 000 000 eiro.

2018. gada 13. decembrī, izskatot Komisijas izstrādātās direktīvas projektu, Eiropas Parlaments piedāvāja direktīvu attiecināt uz plašāku ES aktīvo uzņēmumu loku, ar nodokli apliekamo pakalpojumu sarakstā iekļaujot satura piegādi, izmantojot digitālās saskarnes, un ar nodokli apliekamo ES teritorijā gūto ienākumu minimumu nosakot 40 000 000 eiro apmērā.

Pēc Eiropas Parlamenta par digitālo nodokli ir jāpanāk vienbalsīga vienošanās ES Padomē. Ja Eiropas Parlamentā direktīvu atbalstīja pārliecinošs deputātu vairākums, tad ES Padomē panākt vienprātību varētu būt arī neiespējami. Digitālā nodokļa ieviešanas plāni kopš 2018. gada decembra, kad par to bija jāvienojas dalībvalstu finanšu ministriem, ir nonākuši strupceļā, jo daudzas dalībvalstis uzskata, ka šis ir nodokļu harmonizācijas mēģinājums, iejaucoties dalībvalstu kompetencē.

Risinājums varētu būt Eiropas Komisijas 2019. gada 15. janvāra piedāvājums līdz 2025. gadam ieviest vairākuma balsojumu visos ES nodokļu politikas jautājumos, tostarp par digitālo nodokli. Tā varētu būt vienīgā iespēja panākt vismaz kaut kādu vienošanos par to. Tāpat tiek lēsts, ka šādas izmaiņas ļautu atrisināt arī citus nodokļu jautājumus – kā PVN noteikumu modernizācija, organizētā noziedzība un izvairīšanās no nodokļu samaksas. Lai nodokļu politikas jautājumos noteiktu, ka lēmumus ES Padome pieņem ar vairākuma balsojumu, būs jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana un nedrīkstēs būt iebildumi no nacionālajiem parlamentiem. Arī šis ceļš nebūs vienkāršs, jo dalībvalstis ļoti rūpīgi sargā savas nodokļu politikas.