Ierobežojumu esamība attiecībā uz iepazīšanos ar krimināllietu materiāliem un to izplatīšanu atbilst vispārīgiem kriminālprocesuālajiem principiem, kā arī mērķim novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē. Nosakot to personu loku, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem, ir ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt kriminālprocesa dalībniekiem iespēju efektīvi izmantot savas tiesības, veikt krimināltiesību normu piemērošanas prakses izpēti un analīzi, kā arī sekmēt vienotas normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanu. Tomēr, pastāvot leģitīmam mērķim, likumdevējs var paplašināt definēto personu loku un piešķirt arī citu personu kategorijām tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem pilnā vai ierobežotā apjomā.
Kriminālprocesa gaitā iegūtā informācija, kas fiksēta krimināllietas materiālos, ir nepieciešama krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai. Ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, kā arī nepieciešamību novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē, normatīvie akti neparedz ikvienai ieinteresētai personai brīvu piekļuvi krimināllietu materiāliem. Kriminālprocesa laikā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 375. panta pirmo daļu krimināllietas materiāli ir atzīstami par izmeklēšanas noslēpumu un ar tiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, un personas, kurām procesa virzītāji tos uzrāda KPL paredzētajā kārtībā. Savukārt pēc kriminālprocesa pabeigšanas to personu loks, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, paplašinās, bet arī tad tie nekļūst publiski pieejami – saskaņā ar KPL 375. panta otro daļu ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem drīkst iepazīties: tiesu, prokuratūras, izmeklēšanas un, sākot ar 2018. gada 25. oktobri, arī kriminālsodu izpildes iestāžu darbinieki; personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā; personas, kuras veic zinātnisko darbību.
Kriminālprocesa likumā paredzētā iespēja atsevišķām personu kategorijām iepazīties ar krimināllietu materiāliem nerada šīm personām tiesības brīvi rīkoties ar iegūto informāciju, proti, papildus ierobežojumiem informācijas iegūšanai pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz informācijas publiskošanu.
Ierobežojumu esamība attiecībā uz iepazīšanos ar krimināllietu materiāliem un to izplatīšanu atbilst vispārīgiem kriminālprocesuālajiem principiem, kā arī mērķim novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē. Nosakot to personu loku, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem, ir ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt kriminālprocesa dalībniekiem iespēju efektīvi izmantot savas tiesības, veikt krimināltiesību normu piemērošanas prakses izpēti un analīzi, kā arī sekmēt vienotas normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanu. Tomēr, pastāvot leģitīmam mērķim, likumdevējs var paplašināt definēto personu loku un piešķirt arī citu personu kategorijām tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem pilnā vai ierobežotā apjomā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes