ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Janvāris 2019 /Nr.4 (1062)

Par žurnālistu tiesībām iepazīties ar krimināllietu materiāliem
Dr. iur.
Andrejs Judins
 

Ierobežojumu esamība attiecībā uz iepazīšanos ar krimināllietu materiāliem un to izplatīšanu atbilst vispārīgiem kriminālprocesuālajiem principiem, kā arī mērķim novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē. Nosakot to personu loku, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem, ir ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt kriminālprocesa dalībniekiem iespēju efektīvi izmantot savas tiesības, veikt krimināltiesību normu piemērošanas prakses izpēti un analīzi, kā arī sekmēt vienotas normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanu. Tomēr, pastāvot leģitīmam mērķim, likumdevējs var paplašināt definēto personu loku un piešķirt arī citu personu kategorijām tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem pilnā vai ierobežotā apjomā.

Kriminālprocesa gaitā iegūtā informācija, kas fiksēta krimināllietas materiālos, ir nepieciešama krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai. Ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, kā arī nepieciešamību novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē, normatīvie akti neparedz ikvienai ieinteresētai personai brīvu piekļuvi krimināllietu materiāliem. Kriminālprocesa laikā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 375. panta pirmo daļu krimināllietas materiāli ir atzīstami par izmeklēšanas noslēpumu un ar tiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, un personas, kurām procesa virzītāji tos uzrāda KPL paredzētajā kārtībā. Savukārt pēc kriminālprocesa pabeigšanas to personu loks, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, paplašinās, bet arī tad tie nekļūst publiski pieejami – saskaņā ar KPL 375. panta otro daļu ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem drīkst iepazīties: tiesu, prokuratūras, izmeklēšanas un, sākot ar 2018. gada 25. oktobri, arī kriminālsodu izpildes iestāžu darbinieki; personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā; personas, kuras veic zinātnisko darbību.

Kriminālprocesa likumā paredzētā iespēja atsevišķām personu kategorijām iepazīties ar krimināllietu materiāliem nerada šīm personām tiesības brīvi rīkoties ar iegūto informāciju, proti, papildus ierobežojumiem informācijas iegūšanai pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz informācijas publiskošanu.

Ierobežojumu esamība attiecībā uz iepazīšanos ar krimināllietu materiāliem un to izplatīšanu atbilst vispārīgiem kriminālprocesuālajiem principiem, kā arī mērķim novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē. Nosakot to personu loku, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem, ir ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt kriminālprocesa dalībniekiem iespēju efektīvi izmantot savas tiesības, veikt krimināltiesību normu piemērošanas prakses izpēti un analīzi, kā arī sekmēt vienotas normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanu. Tomēr, pastāvot leģitīmam mērķim, likumdevējs var paplašināt definēto personu loku un piešķirt arī citu personu kategorijām tiesības iepazīties ar krimināllietu materiāliem pilnā vai ierobežotā apjomā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Madara Meļņika, Andris Tauriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Autortiesību direktīvas 13. pants: starp tiesisku atlīdzību un interneta filtriem
"Mēmju (meme)1 slepkava",2 "mēmju bans",3 "cenzūras filtrs"4 un "negatīvas sekas māksliniekiem, nozarei un galu galā arī sabiedrībai"5 – šie ir tikai daži no Eiropas Autortiesību direktīvas 13. panta apzīmējumiem. 2018. gada ...
Jurista Vārds
Informācija
Kāds būs administratīvās atbildības jaunais regulējums  
Administratīvās atbildības likums, kas izstrādāts ar mērķi modernizēt administratīvās atbildības tiesības un aizstāt novecojušo un no padomju laikiem mantoto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tika pieņemts Saeimā ...
4 komentāri
Vija Kalniņa
Juridiskā literatūra
Izdots Latvijas Senāta vēsturisko atziņu apkopojums
Tiesu namu aģentūra ir izdevusi grāmatu "Latvijas Senāta Spriedumu birojs. Latvijas Senāta atziņas par Civillikuma normu piemērošanu (1938–1940)". Grāmata ir tapusi pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) Judikatūras un ...
Irēna Kucina, Laila Medina
Tiesību politika
Būtiskākās izmaiņas tiesu sistēmā un tiesību politikas jomā
Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesu sistēmas un tiesību sistēmas jomā, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un ...
Signe Skutele
Juridiskā darba tirgus
Jaunais jurists: Signe Skutele
AUTORU KATALOGS