ŽURNĀLS Redaktora sleja

5. Februāris 2019 /Nr.5 (1063)

Vai esam zombiji pie stūres

Pirms pāris nedēļām izskanēja ziņa par kādu Rīgā vilciena notriektu un bojāgājušu bērnu, kurš šķērsojis dzelzceļa sliedes, tik cītīgi veroties savā mobilajā tālrunī, turklāt ar "austiņām", ka nav reaģējis ne uz apkārtējo brīdinošajiem saucieniem, ne vilciena signalizēšanu. Mēs nezinām, ko tieši viņš tobrīd domāja un vēroja savā tālrunī. Taču šīs traģiskās ziņas ietekmē jau pāris dienas vēlāk sociālajos tīklos teju kā zibakcija parādījās vairāki video, kuros redzami bērni – tie ieurbušies savā tālrunī gāja pa ielu, ne redzot, ne dzirdot, kas notiek apkārt, un, pat sastapušies ar šķērsli priekšā, neatrāvās no ekrāna rokās, bet turpināja ceļu, kur kājas ved, nevis acis rāda.

Komentāros pie šiem video strauji attīstījās diskusijas un daudzi pieaugušie viens pēc otra secināja: sazombētie bērni! Neizlikšos – par dažām ainām es arī tā padomāju, jo skats bija biedējošs, ka tik ļoti telefons spēj pārņemt savā varā. Taču, no otras puses, – cik liekulīgi! Jo ir tik viegli svešu bērnu nosaukt par sazombētu, bet – cik bieži to sakām par saviem bērniem, par sevi, tuviniekiem, kolēģiem vai draugiem? Runa, protams, nav tieši par šādu apzīmējumu, bet gan par problēmas apzināšanos un nosaukšanu vārdā – atkarība no mobilā tālruņa.

Par vienu šīs atkarības šķautni – mobilā tālruņa un viedierīču lietošanu bez brīvroku sistēmas, vadot transportlīdzekli, jau sen trauksmi ceļ Valsts policija un satiksmes drošības eksperti. Pagājušogad par šo administratīvo pārkāpumu tika paaugstināts sods, un policija solīja šim nodarījumam pievērst īpašu uzmanību, jo tā izplatība aizvien vēršas plašumā. Šis netikums esot par iemeslu pat 20–30 procentiem visu ceļu satiksmes negadījumu, tādēļ uz situāciju nopietni raugās arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Pēc tās aplēsēm, kas balstās sabiedrības aptaujās un Valsts policijas datos, mobilo tālruni, esot pie stūres, vidēji lieto ap trim ceturtdaļām braucēju. Vairums norāda, ka tas viņiem nepieciešams darba dēļ, otrs biežākais arguments ir – saziņa ar tuviniekiem. Savukārt pati ierīču lietošana izpaužas ne vien telefonsarunās, bet arī rakstveida komunikācijā – īsziņu un e-pastu lasīšana un rakstīšana, sērfošana sociālajos tīklos, ziņu portālu caurskatīšana, arī selfiji u.c.

Lai ar šo sērgu cīnītos visās frontēs, CSDD sadarbībā ar Valsts policiju šobrīd īsteno arī sabiedrības informēšanas kampaņu "Izkāp no telefona!", kuras ietvaros sagatavoti dažādi skaidrojoši materiāli un pat parakstīts memorands ar vadošajām darba devēju organizācijām. Tās solījušās aktualizēt problēmu un motivēt darbiniekus nelietot mobilās ierīces transportlīdzekļu vadīšanas laikā. Turklāt šim memorandam aicināts pievienoties ikviens uzņēmums, par to ziņojot savos sociālajos tīklos un izmantojot mirkļbirku #izkapnotelefona. Savukārt pašu transportlīdzekļu vadītāju uzrunāšanai CSDD mērķtiecīgi ir izvēlējies zombiju tematiku, jo, tās ieskatā, tieši tādi arī ir mobilajā telefonā sēdošie autovadītāji – apkārt neko neredzoši un nedzirdoši zombiji. To pastiprina kampaņas video,1 kurā miroņi – zombiji ceļas kājās, ironiski jautri izdziedot sava sliktā gala stāstu:

Pie stūres sēžot, rīts vai vakars,

Pacelt zvanu vienmēr gatavs!

Čatā vārds man pēdējais,

Jaunas mājas – miroņmaiss!

Rāmi skrollēju uz leju,

Kamēr sašķaidīju seju!

Kas par to, ka priekšā stabs, –

Galvenais, lai selfijs labs!

Drebiet stabi, gājēji un fūres,

Mēs esam zombiji pie stūres!

Stūrē? Izkāp no telefona!


RAKSTA ATSAUCES /

1.  CSDD informatīvās kampaņas "Izkāp no telefona!" video pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=60wYgOQTXrU&feature=youtu.be

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Vai esam zombiji pie stūres. Jurista Vārds, 05.02.2019., Nr. 5 (1063), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Tiesu varas neatkarība ir katra cilvēka interesēs
Šomēnes, 22. februārī, notiks kārtējais Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiks analizēti Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Senāta – triju departamentu aizvadītā gada darba rezultāti. Atšķirībā no ...
2 komentāri
Toms Dreika
Skaidrojumi. Viedokļi
Piespiedu nomas tiesiskās attiecības – būtība un īstenošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā
Piespiedu nomas tiesiskās attiecībās, lai arī tiesību sistēmā pastāv jau vairāk nekā 25 gadus,1 vēl joprojām ir aktuālas gan likumdevējam, meklējot taisnīgu līdzsvaru starp tajās iesaistīto personu interesēm, gan arī pašiem ...
20 komentāri
Marija Fadula
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas izvēles klauzulas spēkā esamība pārrobežu līgumos
Iepriekšējā raksta ietvaros1 raksta autore apskatīja pārstrādātās Briseles I regulas (turpmāk arī – Regula) un Hāgas konvencijas (turpmāk arī – Konvencija) par tiesas izvēles līgumiem mijiedarbību, kā arī ...
Dita Dzērviniece
Tiesību politika
Direktīva noteic pienākumu stiprināt konkurences iestāžu statusu un pilnvaras
Šonedēļ spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 par apstākļu noskaidrošanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus ...
Skaidrīte Ābrama
Tiesību politika
Konkurences padomes prioritārie uzdevumi 2019. gadā
Kā ierasts, jauna gada sākumā Konkurences padome (KP) informē par aktuālākajiem uzdevumiem. To izpildei jāveicina iestādes virzība uz efektīvāku konkurences uzraudzību un konkurences apdraudējumu novēršanu, lai sekmētu nozaru ...
AUTORU KATALOGS