ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Februāris 2019 /Nr.5 (1063)

Tiesas izvēles klauzulas spēkā esamība pārrobežu līgumos

Iepriekšējā raksta ietvaros1 raksta autore apskatīja pārstrādātās Briseles I regulas (turpmāk arī – Regula) un Hāgas konvencijas (turpmāk arī – Konvencija) par tiesas izvēles līgumiem mijiedarbību, kā arī izvērtēja, kādos gadījumos būtu piemērojams viens vai otrs tiesiskais regulējums. Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdevējs, izstrādājot Briseles I regulu, atteicās no neelastīgā lis pendens principa piemērošanas, dodot iespēju spriest lietu tai ES dalībvalsts tiesai, kuru izraudzījušās strīdus puses tiesas izvēles līgumā.2 Savukārt gadījumos, kad izraudzītā tiesa ir ārpus ES, Regula vēl joprojām pieļauj negodprātīgas tiesāšanās taktikas izmantošanu tiesvedībā.

Pārstrādājot Briseles I regulu, pušu griba tiesāšanās procesā tiek respektēta daudz lielākā mērā, līdz ar to tiesvedība ir paredzamāka, tomēr Regula nenosaka, kā jārīkojas ES dalībvalsts tiesai, kurā prasība celta pirmajā, attiecībā uz tiesas izvēles līguma spēkā esamības pārbaudi. Proti, vai tiesai ir jāizvērtē, vai starp strīdus pusēm vispār eksistē spēkā esoša vienošanās par jurisdikciju, vai arī tiesvedība ir jāpārtrauc brīdī, kad atbildētājs paziņo, ka puses ir noslēgušas vienošanos par strīda izskatīšanu citas ES dalībvalsts tiesā. Protams, šāda pieeja nevar tikt pieļauta, jo tas izraisītu apgrieztas "itāļu torpēdas" izmantošanu tiesvedībā, tomēr jāatzīst, ka Regula nesniedz dalībvalstu tiesām skaidrus norādījumus par tiesas izvēles klauzulas izvērtēšanas apjomu. Turpretim Hāgas konvencija sniedz salīdzinoši skaidrus norādījumus, kā rīkoties neizvēlētajai tiesai, kurā prasība celta pirmajā.

Rakstā tiks apskatītas situācijas, kā tiesas izvēles klauzulas spēkā esamības pārbaudi vajadzētu īstenot, vadoties pēc Briseles I regulas, un kā – Hāgas konvencijas izpratnē. Raksta noslēgumā autore piedāvās praktiskus situāciju risinājumus, lai ilustrētu abu starptautisko privāttiesību instrumentu kopīgās un atšķirīgās regulējuma iezīmes.

 

1. Tiesas izvēles klauzulas spēkā esamība pēc formas

1.1. Briseles I Recast regula

Jaunā Briseles I regula ievieš vairākas vērā ņemamas izmaiņas, kas attiecas uz tiesas izvēles klauzulas spēkā esamību. Pirmkārt, Regulas 31. panta otrā daļa novērš "itāļu torpēdas" tiesāšanās taktikas izmantošanu pārrobežu tiesvedībā.3 Otrkārt, Regula noteic, ka tiesas izvēles klauzulā izraudzītā tiesa turpina tiesvedību, nenogaidot, kamēr tiesa, kurā prasība iesniegta pirmajā, apturēs vai izbeigs tiesvedību. Treškārt, Regula nosaka, kuras valsts tiesību normas jāpiemēro, lai izsvērtu materiālo tiesas izvēles klauzulas spēkā esamību,4 un, visbeidzot, Regula paredz nodalāmības klauzulu (angļu valodā – severability clause), kas nosaka tiesas izvēles klauzulas spēkā esamības izvērtēšanu neatkarīgi no paša līguma spēkā esamības pārbaudes.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Tiesu varas neatkarība ir katra cilvēka interesēs
Šomēnes, 22. februārī, notiks kārtējais Augstākās tiesas gada pārskata plēnums, kurā tiks analizēti Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Senāta – triju departamentu aizvadītā gada darba rezultāti. Atšķirībā no ...
2 komentāri
Toms Dreika
Skaidrojumi. Viedokļi
Piespiedu nomas tiesiskās attiecības – būtība un īstenošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā
Piespiedu nomas tiesiskās attiecībās, lai arī tiesību sistēmā pastāv jau vairāk nekā 25 gadus,1 vēl joprojām ir aktuālas gan likumdevējam, meklējot taisnīgu līdzsvaru starp tajās iesaistīto personu interesēm, gan arī pašiem ...
20 komentāri
Dita Dzērviniece
Tiesību politika
Direktīva noteic pienākumu stiprināt konkurences iestāžu statusu un pilnvaras
Šonedēļ spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 par apstākļu noskaidrošanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus ...
Skaidrīte Ābrama
Tiesību politika
Konkurences padomes prioritārie uzdevumi 2019. gadā
Kā ierasts, jauna gada sākumā Konkurences padome (KP) informē par aktuālākajiem uzdevumiem. To izpildei jāveicina iestādes virzība uz efektīvāku konkurences uzraudzību un konkurences apdraudējumu novēršanu, lai sekmētu nozaru ...
Jurista Vārds
Informācija
Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātes skatījums uz Latvijas tiesībaizsardzības sistēmu
Pagājušā gada izskaņā ir paziņoti un publiskoti Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokātes Julianas Kokotes secinājumi lietā C-202/18 "Ilmārs Rimšēvičs pret Latvijas Republiku" un lietā C-238/18 "Eiropas Centrālā banka pret ...
AUTORU KATALOGS