ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Februāris 2019 /Nr.6 (1064)

Procesa dalībnieka lūgums kā pamats tiesas pieteikumam Satversmes tiesai
Mg. iur.
Anita Zikmane
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja 
Dr. iur.
Reinis Markvarts
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks 

Tiesas pieteikums Satversmes tiesai jeb tā dēvētais konkrētās kontroles institūts ir savstarpēji saistīts ar personas pieteikumu Satversmes tiesai jeb konstitucionālās sūdzības institūtu. Tā ietvaros ir svarīgi noskaidrot, vai ir aizskartas personai Satversmē noteiktās pamattiesības.1 Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai persona var vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību tikai pēc tam, kad ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Lai gan procesuālajās tiesību normās tas nav tieši paredzēts, viena no iespējām, ko persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, var izmantot, lai lieta par, iespējams, neatbilstošās tiesību normas atbilstību Satversmes tiesā nonāktu agrāk, t.i., pirms persona ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir lūgt, lai pieteikumu Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmo daļu iesniedz tiesa, kas izskata šīs personas krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu, civillietu vai administratīvo lietu.

Satversmes tiesas statistika liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu pieteikumi ir otrs izplatītākais pamats lietu ierosināšanai Satversmes tiesā pēc konstitucionālajām sūdzībām – uz šī pamata ik gadu tiek ierosinātas vidēji piecas lietas, pagājušogad – sešas lietas.2 Raksts sniedz nelielu ieskatu, kā konkrētās kontroles institūtu skaidrojusi Satversmes tiesa un kā dažādās lietās Augstākā tiesa vērtējusi lietas dalībnieka lūgumu vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā. Juridiskās domas attīstībai izmantotas arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas.

 

Kad tiesai būtu jāvēršas Satversmes tiesā

Saskaņā ar Satversmes tiesa

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Pārvarēt provinciālismu un atbildēt par Latvijas un visas pasaules likteni
Šonedēļ tiks atvērts Eiropas Savienības Tiesas tiesneša un arī "Jurista Vārda" ilggadēja autora Dr. iur. h. c. Egila Levita rakstu krājums "Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai. 1985–2018", kas iznācis "Latvijas Vēstneša" apgādā. ...
Deniss Turčinskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Jautājumi un pieprasījumi kā parlamentārās kontroles pamatmehānismi
2018. gada 6. novembrī savu darbu noslēdza Latvijas Republikas 12. Saeima. Šī Saeima ir bijusi viena no aktīvākajām deputātu jautājumu un pieprasījumu iesniegšanā. Tā viennozīmīgi kopš Satversmes sapulces laikiem ieņem pirmo ...
Jurista Vārds
Notikums
Latvijas skolēnu domas par Satversmi  
Šonedēļ, 15. februārī, tiek atzīmēta 97. gadskārta kopš dienas, kad 1922. gadā Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas Satversmes pirmo daļu, kas, konstitūcijas projekta otrajai, cilvēktiesībām veltītajai daļai negūstot ...
Juris Jansons
Viedoklis
Latvijas bērnu interesēs nav atļaut izmantot medību ieročus bērniem
Kā jau tas ir plaši izskanējis, 31. janvārī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja jauna Ieroču aprites likuma projektu, un vienlaikus ar to atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot no ...
7 komentāri
Artūrs Surmovičs
Viedoklis
Ieroču aprites likuma līkloči
Likumprojekta "Ieroču aprites likums" (turpmāk – Likumprojekts) pieņemšanas gaita nenoliedzami bija viens no karstākajiem diskusiju tematiem pēdējo nedēļu laikā. Iespēju izteikt viedokli šajā jautājumā neizmantoja tikai slinkais. ...
7 komentāri
AUTORU KATALOGS