ŽURNĀLS Tiesību prakse

19. Februāris 2019 /Nr.7 (1065)

Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā
Ludmila Juškeviča
Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja juriste 

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi kārtējo apskatu par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem, kas sniedz ieskatu EST prakses aktualitātēs dažādās tiesību nozarēs. EST atziņas ir saistošas ne tikai attiecīgās lietas pusēm, bet arī visām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm. Sagatavotais apskats aptver laika posmu no 2018. gada maija līdz 2019. janvārim un tiks publicēts divās daļās. Šajā, pirmajā daļā, ietverti deviņi spriedumi, kas pieņemti līdz 2018. gada septembrim.

1. Saistītu sabiedrību dalība vienā publiskajā iepirkumā C-531/16 Specializuotas transportas

Lietā C-531/16 Specializuotas transportas Šauļu Atkritumu apsaimniekošanas centrs publicēja paziņojumu par publiskā iepirkuma procedūru (turpmāk – paziņojums). Uz šo paziņojumu atsaucās un savu piedāvājumu iesniedza četri pretendenti. Divi no pretendentiem bija kādas sabiedrības, kura savu piedāvājumu nebija iesniegusi, meitasuzņēmumi. Paziņojuma publicēšanas brīdī Lietuvas normatīvie akti neparedzēja pienākumu pretendentam informēt par savām saiknēm ar citiem iepirkuma konkursa dalībniekiem, kā arī šāds pienākums netika noteikts iepirkuma specifikācijā.1

Sniedzot atbildi uz vienu no Lietuvas Augstākās tiesas jautājumiem, EST norādīja, ka ES tiesībās, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (turpmāk – Direktīva 2004/18), nav paredzēts vispārējs aizliegums savstarpēji saistītiem uzņēmumiem iesniegt piedāvājumus vienā publisko iepirkumu procedūrā.2 Turklāt nebūtu jāpieņem, ka kontrolētiem uzņēmumiem nav zināmas brīvības savas komercdarbības politikas un saimnieciskās darbības īstenošanā, jo īpaši piedaloties publisko iepirkumu konkursos.3

Tāpat EST atgādināja, ka dalības nosacījumiem iepirkuma konkursā atbilstoši publisko iepirkumu jomu reglamentējošajiem pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem jābūt skaidri noteiktiem un publicētiem, lai ļautu pretendentiem iepazīties ar saviem pienākumiem un procedūras ierobežojumiem, tādējādi pārliecinoties, ka tie tiek attiecināti uz visiem pretendentiem.4 Pretendenta pienākums pēc paša iniciatīvas deklarēt saikni ar citu pretendentu, lai arī tas nav noteikts ne normatīvajos aktos, ne arī paziņojumā par iepirkumu konkursu vai iepirkuma specifikācijās, nav uzskatāms par skaidri definētu nosacījumu.5

Līdz ar to Direktīvas 2004/18 2. pantu EST interpretēja tādējādi, ka, ja uzaicinājumā par piedāvājumu vai iepirkuma specifikācijās nav skaidri noteikta prasība savstarpēji saistītiem pretendentiem, iesniedzot atsevišķus piedāvājumus vienā un tajā pašā procedūrā, informēt iestādi par iespējamajām saiknēm ar citiem pretendentiem, tad šādiem pretendentiem nav pienākuma pēc savas iniciatīvas informēt līgumslēdzējiestādi par savām saiknēm.6

Savukārt attiecībā uz jautājumu par to, ja līgumslēdzējiestādei ir šaubas par pretendentu iesniegto piedāvājumu patstāvīgumu, vai tai jāpārbauda vai arī jāpieprasa informācija no attiecīgajiem pretendentiem, vai viņu iesniegtie piedāvājumi ir atsevišķi un vai iestādes bezdarbības gadījumā tas būtu uzskatāms par iepirkumu konkursa pārkāpumu,7 EST atgādināja, ka līgumslēdzējiestādēm publisko iepirkumu principu piemērošanā ir piešķirta aktīva loma.8 Ja iestādes rīcībā ir pierādījumi, kas liek apšaubīt piedāvājumu patstāvīgo un neatkarīgo raksturu, tai jāizvērtē visi attiecīgie apstākļi, kuru rezultātā ir ticis iesniegts piedāvājums, lai novērstu un atklātu elementus, kas var izraisīt konkursa procedūras pārkāpumu, kā arī labotu to sekas, cita starpā pieprasot pusēm iesniegt noteiktu informāciju un pierādījumus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Intervija
Tieslietu sistēmas auditā meklēs un labos vājās vietas
Šonedēļ apritēs mēnesis, kopš piecas 13. Saeimā ievēlētās partijas 23. janvārī vienojās par valdības izveidi. Tieslietu ministrs šajā valdībā ir Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, kurš Tieslietu ministriju ...
4 komentāri
Toms Rajunčus
Skaidrojumi. Viedokļi
Puses procesuālo tiesību pārņemšanas ietekme uz lietas izskatīšanas gaitu
Laikietilpīgajā civillietas iztiesāšanas gaitā var notikt dažādas faktisko apstākļu izmaiņas, tostarp izmaiņas prāvas dalībnieku un citu personu civiltiesiskajās attiecībās, kas saistās ar tiesību pāriešanu un subjektu ...
Jānis Baumanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu
Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir paredzēta Krimināllikuma 195. pantā. Minētās normas pirmās daļas dispozīcijas redakcija, kopš 1999. gada 1. aprīlī spēkā stājās ...
Vija Kalniņa
Redaktora sleja
Lēnā cīņa ar vides piesārņojumu
Māra Bērtaite
Jurists un kultūra
Raganu balets
AUTORU KATALOGS