ŽURNĀLS Viedoklis

5. Marts 2019 /Nr.9 (1067)

Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā
Inga Reine
Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese 

Šī gada 26. februārī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Ilmāra Rimšēviča un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasībās pret Latviju, ar kuru tā atcēla Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gada 19. februāra I. Rimšēvičam piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu uz laiku pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Latvijas informatīvajā telpā minētais spriedums ir izraisījis plašu rezonansi. Šajā rakstā es vēlos piedāvāt dažus komentārus par spriedumā izdarītajām atziņām un tā sekām.

Par EST atziņām

Es vēlos sākt ar plašāku komentāru par to, cik šī lieta varētu būt bijusi vienkārša vai iznākums acīmredzams. Tiešām, EST tika uzdoti pēc savas būtības divi samērā vienkārši jautājumi. Pirmais, vai pieteicējam piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Latvijas Centrālās bankas prezidenta pienākumus, no kura izriet, ka viņš nevar pildīt arī ECB padomes locekļa pienākumus, ir pielīdzināms "atbrīvošanai no amata" Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās Bankas (ECBS un ECB) statūtu 14.2. panta otrās daļas izpratnē? Otrais, vai un ciktāl EST ir tiesības kontrolēt dalībvalsts izmeklēšanas iestāžu valsts centrālās bankas vadītājam piemēroto drošības līdzekli? Taču ar šo šīs lietas vienkāršā daba arī beidzas.

 

1. Par ECBS un ECB statūtu 14.2. panta otrās daļas attiecināšanu uz Latvijas iestāžu lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu

Būtu jāsāk ar to, ka, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem būtu acīmredzamas, tās būtu atrodamas EST judikatūrā un diezin vai EST to skatītu virspalātas sastāvā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paulis Iļjenkovs, Toms Platacis
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse
Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību prakse
EST atziņas apvienotajās lietās C-202/18 UN C-238/18 Rimšēvičs/Latvija
2019. gada 26. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, kur Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Eiropas Centrālā banka (ECB), pamatojoties uz ...
Mārtiņš Akermanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kiberoperācijas būtu jāpielīdzina karadarbībai
Ar kibertelpu saistīti incidenti mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas ziņu tematu daudzviet pasaulē. No paralēlas sistēmas, kas pieejama tikai akadēmiskās izpētes centriem un militārajai sfērai, kibertelpa ir izaugusi par kompleksu, ...
Džīna Lūiza Kohena
Skaidrojumi. Viedokļi
Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva
Timotijs Endikots (Timothy Endicott) grāmatas "The Philosophy of International Law" 11. nodaļā The Logic of Freedom Power (Brīvības spēka loģika) pamatoti izskaidro un aizstāv suverenitāti. Viņš atklāj, ka, saprotot šo jēdzienu ...
Ronalds Vītols
Viedoklis
Ierobežojumi strādāt par pedagogu personām, kuras sodītas par vardarbīgiem nodarījumiem
Pie autora pēc juridiska rakstura palīdzības vērsās persona, kura 2005. gadā tika notiesāta atbilstoši normai, kas paredz kriminālatbildību par noziegumu, kas saistīts ar vardarbību. Ņemot vērā, ka personai ir augstākā izglītība ...
AUTORU KATALOGS