Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Likums) subjektu izmantošanu sankciju apiešanai. Ņemot vērā nesenos normatīvo aktu grozījumus sankciju tiesiskā regulējuma jomā, pastāv zināma nenoteiktība par attiecīgā regulējuma piemērošanu. Ievērojot, ka sankciju kā ārpolitikas instrumenta ietekmei ir tendence pieaugt, šī raksta mērķis ir identificēt būtiskākos sankciju tiesiskā regulējuma aspektus, kā arī vērst uzmanību uz sankciju regulējuma praktisko piemērošanu.
Tiesiskais regulējums
2016. gada 4. februārī, izpildot Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) 6. un 7. rekomendācijas labās prakses vadlīnijās noteikto, tika pieņemts Likums. Taču Likumā tika konstatētas nepilnības, piemēram, tas neregulēja jautājumus par sankciju ievērošanu publisko iepirkuma jomā, kā arī nerisināja jautājumu par Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control (turpmāk – OFAC)) sankciju ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgu.1
Lai novērstu konstatētās nepilnības, 2018. gada 19. aprīlī tika izsludināti grozījumi Likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā (turpmāk – Grozījumi). Autoru ieskatā, būtiskākās Grozījumos ietvertās izmaiņas attiecas uz šādiem jautājumiem:
1) precizēts Likuma mērķis un darbības joma, paredzot, ka Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī Likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts noteiktās sankcijas. Tādējādi no aktuālā Likuma mērķa formulējuma cita starpā izriet, ka Likuma subjektiem ir saistošas OFAC noteiktās sankcijas;
2) noteikts, ka visām fiziskām un juridiskām personām ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijā spēkā esošās sankcijas (par sankciju tīšu pārkāpšanu paredzēta arī kriminālatbildība);
3) papildināts kompetento institūciju2 saraksts ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk – VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (turpmāk – PTAC), vienlaikus nosakot, ka attiecīgo institūciju atbildībā ir finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildes kontrole attiecībā uz savā uzraudzībā esošajām un Likumā uzskaitītajām personām. Papildus tam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) ir noteikts kā kompetentā institūcija finanšu ierobežojumu izpildē cīņai pret starptautisko terorismu. Būtiski uzsvērt, ka raksta sagatavošanas brīdī Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk – VSS) izsludināts papildināts likumprojekts grozījumiem Likumā, kas paredz arī citu kompetento institūciju noteikšanu dažādu personu uzraudzībai pār sankciju piemērošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu;3
4) paredzēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK), VID un PTAC uzraudzībā esošo personu pienākums atbilstoši savam darbības veidam veikt sankciju riska novērtējumu, kā arī pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu, pamatojoties uz šo novērtējumu;
5) sniegta iekšējās kontroles sistēmas definīcija,4 nosakot kompetento institūciju tiesības piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus par iekšējās kontroles sistēmu trūkumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes