ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Marts 2019 /Nr.9 (1067)

Vai kiberoperācijas būtu jāpielīdzina karadarbībai

Ar kibertelpu saistīti incidenti mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas ziņu tematu daudzviet pasaulē. No paralēlas sistēmas, kas pieejama tikai akadēmiskās izpētes centriem un militārajai sfērai, kibertelpa ir izaugusi par kompleksu, plaši pieejamu un ikdienā lietotu tīklu. Kā daudzi tehnoloģiski jauninājumi arī interneta pieejamība nes līdzi abpusgriezīga zobena dilemmu – sistēmai kļūstot masveidīgai (pieslēdzot tai aizvien jaunas ierīces), neizbēgami palielinās arī ar tās izmantošanu saistītie drošības riski.

Šobrīd kibertelpas jēdzienu vairs neattiecinām tikai uz atsevišķiem datoriem vai datu centriem. Mūsdienās tendence visu slēgt tīklā un vadīt centralizēti rada riskus arī valstu kritiskajai infrastruktūrai, tai skaitā elektroapgādes sistēmām, paaugstinātas bīstamības industriālajām iekārtām, aviosatiksmei, kuģu vadības sistēmām u.tml. Ja iepriekš šīs sistēmas tika vadītas vairāk vai mazāk manuāli, tad pašlaik šo funkciju spēj veikt industriālo kontroles sistēmu SCADA (Supervisory Control and Data Acquisition) arhitektūra, kas nodrošina datu apmaiņu un attālinātu piekļuvi. Līdz ar to palielinās arī drošības riski, kas saistīti ar industriālo būvju un iekārtu raksturu – lielākoties šīs sistēmas ir nozīmīgas reģiona vai valsts ekonomiskajai funkcionēšanai. To darba paralizēšana vai iznīcināšana rada ekoloģisko katastrofu draudus ar eventuāli kumulatīvu efektu.

 

Jauna realitāte

Pastāv fundamentālas atšķirības starp sekām, kas var rasties, piemēram, noplūstot kāda uzņēmuma vai iestādes klientu datiem, un sekām, kad kiberuzbrukuma rezultātā, attālināti pārņemot naftas tankkuģa vadību, tiek izraisīta sadursme un noplūst naftas produkti. Kaitējuma mērogs pieaug, ja šādu darbību rezultātā fiziski cieš infrastruktūra vai cilvēki. Šāda hipotētiska scenārija gadījumā var rasties divi būtiski jautājumi, uz kuriem pašreizējā tiesiskajā regulējumā nav skaidras atbildes:

1) ja tālākā izmeklēšanā aizdomas vedina uz citas valsts līdzdalību – kādi ir juridiskie un tehniskie kritēriji vai nepieciešamais pierādījumu apjoms, lai pamatoti uz to norādītu;

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paulis Iļjenkovs, Toms Platacis
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse
Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību prakse
EST atziņas apvienotajās lietās C-202/18 UN C-238/18 Rimšēvičs/Latvija
2019. gada 26. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, kur Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Eiropas Centrālā banka (ECB), pamatojoties uz ...
Inga Reine
Viedoklis
Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā
Šī gada 26. februārī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Ilmāra Rimšēviča un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasībās pret Latviju, ar kuru tā atcēla Latvijas Korupcijas ...
Džīna Lūiza Kohena
Skaidrojumi. Viedokļi
Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva
Timotijs Endikots (Timothy Endicott) grāmatas "The Philosophy of International Law" 11. nodaļā The Logic of Freedom Power (Brīvības spēka loģika) pamatoti izskaidro un aizstāv suverenitāti. Viņš atklāj, ka, saprotot šo jēdzienu ...
Ronalds Vītols
Viedoklis
Ierobežojumi strādāt par pedagogu personām, kuras sodītas par vardarbīgiem nodarījumiem
Pie autora pēc juridiska rakstura palīdzības vērsās persona, kura 2005. gadā tika notiesāta atbilstoši normai, kas paredz kriminālatbildību par noziegumu, kas saistīts ar vardarbību. Ņemot vērā, ka personai ir augstākā izglītība ...
AUTORU KATALOGS