Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Marts 2019 /Nr.9 (1067)

Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva
Džīna Lūiza Kohena
Kolumbijas Universitātes profesore

Timotijs Endikots (Timothy Endicott) grāmatas "The Philosophy of International Law" 11. nodaļā The Logic of Freedom Power (Brīvības spēka loģika) pamatoti izskaidro un aizstāv suverenitāti. Viņš atklāj, ka, saprotot šo jēdzienu pareizi, suverenitāte nav nesaderīga ar starptautiskajām tiesībām. Dilemma, ka suverēnu valsti nevar piespiest vai ka tā pati nevar uzņemties saistības, tomēr tai jāspēj rīkoties kā juridiskai personai starptautiskajās tiesībās un tādējādi uzņemties šo tiesību saistības vai tikt ar tām saistītai, izzūd, tiklīdz tiek atmesta absolūtistu izpratne par suverenitāti, kas ir šīs dilemmas pamatā. Piekrītu gan šim T. Endikota secinājumam, gan viņa apgalvojumam, ka suverenitāte ir saderīga ar morāles principiem, aizsargā morālās vērtības un tādējādi tai ir morāla vērtība. T. Endikotam ir taisnība: suverenitātes saturs ir "daudzējāds" daļēji atkarībā no starptautiskās iekārtas rakstura un struktūras un pastāvošā suverenitātes režīma. Tomēr T. Endikota rakstā netiek piedāvāta alternatīva suverenitātes koncepcija, kas šodien ļautu izcelt patiesi grūtu jautājumu, proti, par suverenitātes saderību nevis ar starptautiskajām tiesībām (sen jau atrisināts), bet ar autonomām pārnacionālām tiesību iekārtām, kurām piemīt konstitucionālisms un kuras pretendē uz pārākumu un jurisdikcijas tvērumu. Kā saprast valsts suverenitāti saistībā ar tādu pārnacionālu iekārtu kā ES vai tādu globalizējošu politisku un tiesību iekārtu kā ANO statūtu sistēma?

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
6
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paulis Iļjenkovs, Toms Platacis
Skaidrojumi. Viedokļi
Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse
Sankcijas aizliedz apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, vienlaikus būtiski ir nepieļaut arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību prakse
EST atziņas apvienotajās lietās C-202/18 UN C-238/18 Rimšēvičs/Latvija
2019. gada 26. februārī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija, kur Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Eiropas Centrālā banka (ECB), pamatojoties uz ...
Inga Reine
Viedoklis
Par EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā
Šī gada 26. februārī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Ilmāra Rimšēviča un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasībās pret Latviju, ar kuru tā atcēla Latvijas Korupcijas ...
Mārtiņš Akermanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kiberoperācijas būtu jāpielīdzina karadarbībai
Ar kibertelpu saistīti incidenti mūsdienās ir kļuvuši par ikdienas ziņu tematu daudzviet pasaulē. No paralēlas sistēmas, kas pieejama tikai akadēmiskās izpētes centriem un militārajai sfērai, kibertelpa ir izaugusi par kompleksu, ...
Ronalds Vītols
Viedoklis
Ierobežojumi strādāt par pedagogu personām, kuras sodītas par vardarbīgiem nodarījumiem
Pie autora pēc juridiska rakstura palīdzības vērsās persona, kura 2005. gadā tika notiesāta atbilstoši normai, kas paredz kriminālatbildību par noziegumu, kas saistīts ar vardarbību. Ņemot vērā, ka personai ir augstākā izglītība ...
AUTORU KATALOGS