ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Marts 2019 /Nr.10 (1067)

Valsts iestāžu rūpības pienākuma princips: saturs un piemērošana administratīvajās tiesībās
Dr. iur.
Jautrīte Briede
 

Nesen, meklējot tīmeklī informāciju par administratīvā procesa principiem, uzdūros Eiropas Savienības administratīvā procesa principu analīzei.1 Analīzē kā viens no pamatprincipiem bija norādīts rūpības pienākums (angļu val. the duty of care, franču val. devoir de vigilance vai obligation de diligance2 ).3

Ja vairākums no analīzē minētajiem principiem Latvijas juridiskajā literatūrā4 ir aplūkoti un tiek arī izmantoti tiesu praksē, tad rūpības pienākuma principa saturs no administratīvo tiesību viedokļa nav analizēts. Tāpēc nolēmu noskaidrot rūpības pienākuma principa saturu un rosināt ieteikumus tā piemērošanai administratīvo tiesību jomā.

Pētījumā pamatā izmantota kontentanalīze, noskaidrojot principa piemērošanu un atspoguļošanu tiesu spriedumos. Izmantota arī lingvistiskā metode, noskaidrojot, kādi vārdi tiek izmantoti, to piemērojot. Salīdzinošā metode izmantota, lai noskaidrotu, vai un ar kādu saturu princips tiek izmantots citās valstīs, kā arī izmantota prakses izpētes metode, noskaidrojot principa piemērošanu tiesu praksē. Rakstā netiek aplūkots privātpersonu rūpības pienākums iepretim valsts pārvaldei vai citai privātpersonai.

 

1. Termins

Vispirms noskaidrojams angļu valodā lietotā termina duty of care latviskais tulkojums. Akadēmiskajā terminu datubāzē "AkadTerm" terminu duty of care ieteikts tulkot kā rūpības pienākums vai gādības pienākums, bet minēts arī pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses.5

Tomēr pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses saturiski ne vienmēr ir atbilstošs tulkojums angļu duty of care. Pirms šā raksta autore aktualizēja šo jautājumu, attiecīgais termins bija nepareizi izmantots arī ES datubāzē atrodamajos tulkojumos. Piemēram, ģenerāladvokāta secinājumos lietā C-184/16 risināts jautājums par labas pārvaldības principa piemērošanu saistībā ar citas dalībvalsts pilsoņa uzturēšanās tiesībām. Šai lietai nav nekāda sakara ar ierēdņu interesēm, taču latviskais tulkojums ietvēra frāzi "iesniedzējtiesa vēlējās noskaidrot pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses atbilstību".6 No lietas konteksta nepārprotami izriet, ka runa ir par rūpības pienākumu, nevis pienākumu ievērot ierēdņu intereses.

Līdzīgi arī, tulkojot latviešu valodā ģenerāladvokāta secinājumus lietā C-684/16, 40. punktā nepareizi bija norādīts uz ierēdņu interesēm, kaut arī lieta nepārprotami nav par ierēdņiem, bet gan darbiniekiem, kas strādā uz darba līguma pamata.7 Pēc tam, kad raksta autore norādīja uz šo neprecizitāti vienam no Eiropas Savienības Tiesas juristiem lingvistiem, termins datubāzes elektroniskajā versijā tika nomainīts uz rūpības pienākumu.

Kaut arī ir lietas, kurās termins pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses nerada apjukumu, jo lietā risināti ar ierēdņiem saistīti jautājumi, arī šajās lietās pilnīgi pietiekami būtu runāt par rūpības (vai gādības) pienākumu, neuzsverot, ka tas attiecināms uz ierēdņiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Kā tiesas uzraudzība nodrošina vides aizsardzību
Tiesības uz labvēlīgu vidi ietilpst mūsdienu cilvēktiesību tvērumā, savukārt plašākā nozīmē rūpes par vidi un dabas aizsardzību ir vienīgais veids, kā nodrošināt cilvēces pastāvēšanas ilgtspēju, kas, palielinoties cilvēku ...
2 komentāri
Ilze Znotiņa, Dace Vītola
Tiesību politika
Plānotas būtiskas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā
Jautājumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, pēdējos gados ir pievērsta pastiprināta uzmanība, un šobrīd noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un ...
Latvijas Vēstnesis
Informācija
Jaunums: vietnē likumi.lv pieejami tiesu nolēmumi
Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Satversmes tiesu un Augstāko tiesu piedāvā jaunas iespējas darbam ar tiesību aktiem vietnē Likumi.lv: tajā tiesību akti ir papildināti ar atsaucēm uz Augstākās ...
Ieva Višķere
Skaidrojumi. Viedokļi
Par pieeju tiesai vides aizsardzības interesēs
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 115. pants noteic, ka valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un ...
Santa Ratnika
Tiesību prakses komentāri
Vides aizsardzības nolūkā ierosināta tiesas kontrole pār būvatļauju
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmajai daļai administratīvā procesa tiesā būtība citastarp ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu. Minētajā normā nostiprināts vispārīgs ...
AUTORU KATALOGS