Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

12. Marts 2019 /Nr.10 (1067)

Par 8. martu
17 komentāri

Starptautiskā sieviešu diena Latvijā mēdz izvērsties par psiholoģisku problēmu – vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem 8. marts joprojām saistās ar padomju laika svinībām darbavietās, kuru ietvaros tika sirsnīgi sumināts "daiļais dzimums" un nekāda cīņa par sieviešu līdztiesību nenotika, savukārt jaunākās paaudzes pilsoņiem ir pagrūti saprast, kāpēc martā vēlreiz jāsvin nesen pagājusī Valentīndiena.

Tāpēc ir svarīgi atcerēties šīs sākotnēji tikai sociālistisko partiju svinētās, bet kopš 1975. gada arī ANO līmenī atzītās sieviešu līdztiesībai veltītās dienas dziļāko saturu – prasību panākt dzimumu līdztiesību un novērst sieviešu diskrimināciju un tiesību pārkāpumus.

Latvijas statistika šķietami nav tik dramatiska kā citās pasaules un pat Eiropas valstīs: starp bezdarbniekiem sieviešu ir tikai par 4,3 % vairāk (ES vidēji 11,5 %), bet uzņēmumu vadības līmenī Latvijā sieviešu ir pat vairāk nekā vīriešu (56 %), krietni pārsniedzot ES vidējo rādītāju (36 %). Visbēdīgākā situācija ir ar diskrimināciju atalgojuma ziņā: Eurostat 2017. gada apkopojums rāda, ka Latvijā, tāpat kā visās pārējās ES valstīs, sievietes saņem mazāk nekā vīrieši. Latvijā šī starpība ir 15,7 %, vidēji Eiropā – 16 %, bet mūsu kaimiņvalsts Igaunija šai ziņā ir antirekordiste, jo sievietes pelna par 25,6 % mazāk nekā viņu kolēģi vīrieši.

Kopš valsts dibināšanas Latvijā vismaz politisko tiesību ziņā formāli ir tikusi nodrošināta sieviešu līdztiesība, lai gan pirmajā neatkarības periodā sieviešu loma politikā un sabiedriskajā dzīvē bija minimāla un tā laika latviešu feministes (Īvande Kaija, Aspazija u.c.) tika pakāpeniski izstumtas no visai pilsoniski un "tradicionāli" ievirzītā publiskā noskaņojuma, kam vainagojums, protams, bija izteikti konservatīvais Ulmaņa režīms. Kopš neatkarības atgūšanas situācija radikāli atšķiras, iespējams, padomju okupācijas laika piespiedu "emancipācijas" rezultātā. Jaunākajos laikos Latvijai ir bijusi sieviete prezidente, šobrīd sievietes vada mūsu parlamentu, konstitucionālo tiesu, vairākas ministrijas, Valsts kontroli, Valsts ieņēmumu dienestu un citas nozīmīgas institūcijas, arī tiesu sistēmā sievietēm ir ļoti būtiska loma, jo gandrīz visās juridiskajās profesijās sieviešu ir ļoti daudz – atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, nemaz nerunājot par pārējo pasauli.

Tāpēc ārēji šķiet, ka ar sieviešu līdztiesību Latvijā viss ir it kā kārtībā. Tomēr gan iepriekšminētā nodarbinātības statistika, gan dažādas norises publiskajā telpā diemžēl liek domāt par pretējo: joprojām tiek kultivēti arhaiski stereotipi par sievietes "vietu un pienākumiem", plaukst uzmācīgs "tradicionālisms" dažādās formās (iespējams, arī tuvīnās austrumu kaimiņvalsts politikas ietekmē) – no izklaides industrijas zemākajiem slāņiem un agresīviem interneta komentāriem līdz dažāda kalibra pseidoekspertu lekcijām un aktivitātēm, kas dažkārt pamanās ielauzties pat likumdošanas procesā. Vienlaikus vērojamas arī pretējas tendences – patīkami pārsteidza populārā sieviešu žurnāla "Santa" marta laidiens, kas īpaši koncentrējies uz spēcīgu sieviešu dzīvesstāstiem, kā arī nevairās runāt par sāpīgo tēmu – vardarbību pret sievietēm. 8. martā Rīgā notika arī sieviešu solidaritātes gājiens.

Šajā kontekstā 8. marta izpratne ir kā lakmusa papīrs, kas rāda, vai Starptautiskā sieviešu diena Latvijā tiek svinēta tās sākotnējā nozīmē – kā solidaritātes brīdis, kam jāapvieno spēki sieviešu līdztiesības sasniegšanai, vai gluži otrādi – šajā dienā sievietes atkal tiek izceltas kā "daiļais", bet vienlaikus arī "vājais" dzimums.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Par 8. martu. Jurista Vārds, 12.03.2019., Nr. 10 (1067), 2.lpp.
11
13
komentāri (17)
17 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Trainee
14. Marts 2019 / 09:15
4
ATBILDĒT
FYI. Lielākajai daļai jauno cilvēki (līdz 25) Latvijā šī diena nesaistās ne ar kādu sentimentu pret 8.marta neļķēm PSRS, ne apspiestajām sievietēm pasaules kontekstā. Līdz ar to šīs dienas vienkārši netiek atzīmētas pat ne tuvu tai gravitātei kā tas ir starp cilvēkiem 30+. Magone to varbūt sauc par "vīrieša vērtībām" un to trūkumu, bet es to saucu par ticību jebkuram neatkarīgi no dzimuma. Man nav ne mazāko aizspriedumu pret dzimumiem, tāpēc ticu, ka šī "paaudžu lieta" ko daudzi tik ļoti cenšas nodot arī savām atvasēm, vienkārši pāries un mākslīga viena dzimuma glorificēšana lielākoties bez paskaidrojuma pāries abām iesaistītajām pusēm. Varbūt izklausīsies aroganti (:, bet 40+ gadnieki pamanās sociālās netaisnības ziņā būt pirmrindieki, beidziet savas problēmas un idejas uzspiest mums. :)
Magone > Trainee
14. Marts 2019 / 14:14
2
ATBILDĒT
Tam, ko es saucu par vīrieša vērtībām un to trūkumu, nav nekāda sakara ar 8.marta svinēšanu vai nesvinēšanu. Vienkārši vīriešus vērtēju primāri pēc viņu attieksmes pret sievieti.
Magone
12. Marts 2019 / 15:25
7
ATBILDĒT
8.martu vienmēr esam svinējuši un svinam joprojām. Pirmkārt, svētku nevar būt par daudz. Otrkārt, tā ir lieliska iespēja vīriešiem kārtējo reizi apliecināt sievietēm, kuras nav mammas vai mīļotās (piem., darba kolēģes, meitas), ka viņas ir vērtība -jaukas, mīļas, nozīmīgas utt. Uzskatu, ka vīrieša vērtības mērs ir viņa attieksme pret sievieti. Jebkuru sievieti. Un visas mašīnas, naudas maka biezums, ieņemamie amati -tam ir nozīme tikai tad, ja pozitīvi piepildās šis pirmais priekšnoteikums. Ja tā nav, tad arī no vīrieša nekā nav.
Nezinu, vai esmu feministe, vājais vai stiprais dzimums. Droši vien visi vienlaikus, atkarībā no situācijas. Bet man patīk, ja mani 8.martā vīrieši apsveic, patīk, ja palīdz atvērt durvis, patīk, ja padod roku utt.
cilvēks ar prātu
12. Marts 2019 / 11:43
2
ATBILDĒT
"Eurostat 2017. gada apkopojums rāda, ka Latvijā, tāpat kā visās pārējās ES valstīs, sievietes saņem mazāk nekā vīrieši."
Un kas no tā secināms? Pilnīgi nekas, jo tie ir tikai un vienīgi absolūtie skaitļi. Tas, ka absolūtajos skaitļos sievietes saņem mazāk par vīriešiem, nenozīmē, ka sievietēm maksā mazāk. Latvijā sievietes netiek diskriminētas atalgojuma ziņā - Latvijā, ja sieviete un vīrietis vienādā kvalitātē dara vienu un to pašu darbu un nostrādā vienādu darba stundu skaitu, abi saņem vienādu atalgojumu.
Cita lieta, ja sievietes un vīrieši strādā atšķirīgās jomās. Šie statistikas dati liecina, ka sievietes, visticamāk, strādā mazāk atalgotajās jomās (tie vīrieši, kas arī strādā šajās jomās, nesaņem vairāk par sievietēm), bet vīrieši - vairāk atalgotajās jomās (sievietes, kuras strādā šajās jomās, nesaņem mazāk par vīriešiem), vai arī sievietes strādā mazāk, kā rezultātā arī saņem mazāk.

Tā ir liekulība, izmantot šos statistikas datus, apgalvojot, ka sievietes tiek diskriminētas
grasis > cilvēks ar prātu
13. Marts 2019 / 09:40
8
ATBILDĒT
Būtu mazliet par daudz naivi domāt, ka Eurostat tikai ievāc "jēlos" datus un tos publicē neapstrādātus un neanalizētus.
Jurčiks > grasis
13. Marts 2019 / 11:16
7
ATBILDĒT
Ir krietni vien par naivu domāt, ka kāds tos datus apstrādā vai analizē dziļāk. Jo, ja tā būtu, tad (a) komentētāja "cilvēks ar prātu" jautājumi sen būtu atbildēti un (b) feministēm vairs nebūtu par ko runāt. Tieši tā arī ir tā problēma, ka tie skaitļi ir izrauti no konteksta.

Bet, ja reiz tu uzskati citādi, tad pamato savu pozīciju un atrodi, lūdzu, tos datus, kuri apgāž "cilvēka ar prātu" tēzes. Piemēram, datus, kuri apstiprina, ka šī statistika atspoguļo nevienlīdzīgu darba samaksu vienādos apstākļos...
Es māku lietot Googli > Jurčiks
13. Marts 2019 / 13:59
6
ATBILDĒT
Graša pieņēmums nav tik naivs, kā Jurčiks gribētu domāt, jo tos ciparus patiešām pēc tam vēl apstrādā atsevišķi. Par pēdējo pētījumu "dekompostēti" dati gan vēl nav pieejami, tāpēc šajā rakstā norādītie ir jēldati, kuriem var pamatoti piesieties.

Bet piesiešanās vienalga sanāk tāda sīkumaina, jo, piemēram, 2014.gada jēldati (unadjusted gender pay gap) par Latviju uzrādīja 17,3% šķirbu starp dzimumu algām, bet koriģētie dati (unexplained adjusted GPG) to ciparu samazināja tikai par apaļu 1 procentu un beigās sanāca 16,3%.

Diezin vai šogad cipari sakritīs stipri citādāk.

Avots: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3888793/8979317/KS-TC-18-003-EN-N.pdf/3a6c9295-5e66-4b79-b009-ea1604770676
Jurčiks > Es māku lietot Googli
13. Marts 2019 / 14:55
6
ATBILDĒT
Manipulēšana ar statistikas terminoloģiju un atbildēšana uz jautājumu ir divas dažādas lietas. Atkārtošu jautājumu: vai šī statistika pierāda, ka sievietes, strādājot tādus pašus darbus tādā pašā apmērā un kvalitātē kā vīrieši, saņem mazāk?...
Gūgļonka > Jurčiks
13. Marts 2019 / 16:31
6
ATBILDĒT
Ja runā par biedra Prātīgā cilvēka hipotēzi tad arī Eurostatā ir ņemti vērā dati par nodarbinātības jomu. Nu nestrādā tur vieni vienīgi duriki (vai sievietes), kuriem Prātīgā cilvēka ļoti orģinālais un nekad iepriekš nedzirdētais arguments ir jaunums. Tipa linku nemaz neatvērām?

Bez statistikas neiztikt, jo bez tās šajā jautājumā ir tikai vispārīgi spriedelējumi un anekdotiski piemēri. Tas, ka, piemēram, Seskim pazīstamajai Baibiņai patīk mājražot tamborētas sedziņas ar latvju zīmēm, bet čomam Jurītim programmēt un kāst lielo piķi, nenozīmē, ka no tā var izdarīt kādu derīgu secinājumu par sieviešu un vīriešu nodarbinātību.

Vēl var arī padomāt par to kāpēc ir tā, ka Jurītim patīk programmēt, bet Baibiņai ar niekiem noņemties? Varbūt tādēļ, ka visādi konservatīvie vurdalaki neļāva Kārļa un Karlīnes grāmatiņas bērnībā lasīt un tādēļ Baibiņa izauga pārliecībā, ka nauda jāpelna vīram, savukārt sievietēm gudras un labi apmaksātas lietas tāpat nepatīk - labāk ar lellēm spēlēties un par smukām kleitām domāt.
Jurčiks > Gūgļonka
14. Marts 2019 / 11:13
6
ATBILDĒT
Atkārtošu vēlreiz: nodarbinātības joma, darba apjoms, darba kvalitāte. OK, par nodarbinātības jomu pateici, bet pārējie kritēriji? Vai arī tu uzskati, ka tiem nav nozīmes? Ja tā, tad kāpēc tiem nav nozīmes?
Jurčikam > Jurčiks
14. Marts 2019 / 17:09
3
ATBILDĒT
Neuzdod feministiem tik sarežģītus jautājumus!
Ķirzākcilvēks > Gūgļonka
13. Marts 2019 / 17:01
2
ATBILDĒT
A kur bija Baibiņai un Jurītim vecāki? Tas lietas jāiemāca Tēvs/Mama/Parent 1/Parent 2. Un ja abas mammas, abi tēvi vai jebkāds cits aizbildnis grib nopirkt entas grāmatas par Karlīnēm, Kārlīšiem, utt., u.tml., tad lai to dara. Kāpēc, lai tā būtu publiska funkcija? Man skolā neviens neiedeva lasīt Kantu, vai Nīči, vai Matēju, vai Jāni. Es pats ņemu tas grāmatas, kas bija man pieejamas mājās, jo mani vecāki bija nopirkuši un kad nebija – gāju uz Bibliotēku (jā – ar lielo “B”). Man skolā mācīja kā atšķirt burtus un kā kritiski domāt. Punkts. PS: man LV gramatiku skolā iemācīja, bet es neiemācījos - vari par to nerunāt, ja būs par ko piekasīties tajā sakarā.
Grasis > Ķirzākcilvēks
14. Marts 2019 / 11:17
2
ATBILDĒT
Tas ir mazliet novecojis priekšstats, ka bērni iemācās (tikai) to, ko viņiem māca. Reāli viņi daudz vairāk mācās, novērojot un atdarinot, protams, ne tikai vecākus. Un jau no 2-3 gadu vecuma bērni lielākoties daudz vairāk laika pavada ārpus mājas un prom no vecākiem. Tur, kur viņi ir, tur arī mācās. Ko redz, to pieņem par normu un atdarina.
Ķirzākcilvēks > Grasis
14. Marts 2019 / 11:45
2
ATBILDĒT
Forši, bet es ne tā to biju domājis. Pienākums izaudzināt bērnu ir vecāku ziņā, valsts var nākt talkā šajā ziņā (it īpaši ja kaut kāda iemesla dēļ, vecāki to funkciju nevar pildīt) un bērni tapāt iemācīsies viss kaut ko viss kaut kur, bet, lai nodrošinātu vārda brīvību un viedokļu dažādību ir jomas, kurās, manuprāt, valstij nav jāiejaucas un pilsoņiem nav pamatā domāt, ka kāds viņu vietā risinās viņiem neērtus jautājumus, vēl jo vairāk ja atbildes uz tiem jautājumiem nav viennozīmīgas. Tātad, manuprāt, vecākiem ir tiesības brīvi savus bērnus audzināt attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem nav viennozīmīgas atbildes.
Grasis > Ķirzākcilvēks
14. Marts 2019 / 16:34
1
ATBILDĒT
Jā, jā, bet attiecībā uz dzimumu attiecībām bērns tik un tā iemācīsies vairāk no novērojumiem visā plašajā pasaulē, neka no tā, ko pastāsta vecāki. Tikai viens piemērs (bet tādu ir daudz). Ir pētījumi, kas parāda, ka sarunās vīrieši daudz biežāk neieklausās sieviešu teiktajā un viņas pārtrauc, nekā to dara sievietes ar vīriešu runāto. Mani pārsteidz, ka vīrieši to paši pat nepamanot. Bērni, šādu uzvedību novērojot, iemācīsies darīt tāpat. Un, visticamāk, pat neapzināsies, ka tā dara.
P.S. Pētījumus nemeklēšu, nav tam laika, scholar google var atrast daudz ko pēc interesēm un sirds patikas.
Ķirzākcilvēks > Grasis
15. Marts 2019 / 09:05
1
ATBILDĒT
OK. Es nolemšu Jums ticēt attiecībā uz pētījumiem, un vēl - aicināšu pieņemt, ka tos parakstīja un apstiprināja Einšteins, Freids un Pāvests un mana atbilde ir - nu un? Vai Karlīnes grāmatas uzspiešanu skolā kaut ko mainīs? Jurītis runās ar čomiem un secinās, saskaņā ar citēta pētījuma rezultātiem, ka to ko sarakstīja skuķis un ko stāstīja skolotāja ir fufelis, tāpēc, ka viņas ir sievietes. Bet ja cilvēkam iemācīs kritisko domāšanu, tad, tāpat ka To darījāt Jūs, cilvēkam būs iespēja pašam atklāt, ka viņa paša vai kāda cita cilvēka domu gājienā, iespējami ir kāds aizspriedums, kas neļauj pareizi secināt. Ja mazāk tērējam laiku uz viedokļu uzspiešanu, vairāk laiku varēsim veltīt kritiskai domāšanai. Kāpēc, lai neuzticētos cilvēka spējām pašam lemt? Un ja nevar uzticēties, kāpēc lai uzticētos tiem, kas ir valdībā? Ar ko viņi ir labāki?

Varbūt Jūs to savādāk domājat?
Seskis
12. Marts 2019 / 08:57
4
ATBILDĒT
Tomēr gan iepriekšminētā nodarbinātības statistika, gan dažādas norises publiskajā telpā diemžēl liek domāt par pretējo: joprojām tiek kultivēti arhaiski stereotipi par sievietes "vietu un pienākumiem", plaukst uzmācīgs "tradicionālisms" dažādās formās (iespējams, arī tuvīnās austrumu kaimiņvalsts politikas ietekmē) – no izklaides industrijas zemākajiem slāņiem un agresīviem interneta komentāriem līdz dažāda kalibra pseidoekspertu lekcijām un aktivitātēm, kas dažkārt pamanās ielauzties pat likumdošanas procesā (C).
Interesants raksts, nu gluži kā no biedra V.I. Ļeņina rakstu krājuma - ir viens pareizais virziens (sieviešu līdztiesības kustība). Tie, kuri nepiekrīt, ir arhaiski, uzmācīgi tradicionālisti, „pseidoeksperti", kuri uzdrošinās paust atšķirīgu viedokli, un, nedod Dievs, vēl ietekmēt likumdevēju. Vēl par „menševikiem" un eseriem varēja uzrakstīt. Seskaprāt 8.marta svinēšana akurāt atbilst minētajai koncepcijai.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Informācija
Kā tiesas uzraudzība nodrošina vides aizsardzību
Tiesības uz labvēlīgu vidi ietilpst mūsdienu cilvēktiesību tvērumā, savukārt plašākā nozīmē rūpes par vidi un dabas aizsardzību ir vienīgais veids, kā nodrošināt cilvēces pastāvēšanas ilgtspēju, kas, palielinoties cilvēku ...
2 komentāri
Ilze Znotiņa, Dace Vītola
Tiesību politika
Plānotas būtiskas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā
Jautājumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, pēdējos gados ir pievērsta pastiprināta uzmanība, un šobrīd noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un ...
Latvijas Vēstnesis
Informācija
Jaunums: vietnē likumi.lv pieejami tiesu nolēmumi
Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Satversmes tiesu un Augstāko tiesu piedāvā jaunas iespējas darbam ar tiesību aktiem vietnē Likumi.lv: tajā tiesību akti ir papildināti ar atsaucēm uz Augstākās ...
Jautrīte Briede
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts iestāžu rūpības pienākuma princips: saturs un piemērošana administratīvajās tiesībās
Nesen, meklējot tīmeklī informāciju par administratīvā procesa principiem, uzdūros Eiropas Savienības administratīvā procesa principu analīzei.1 Analīzē kā viens no pamatprincipiem bija norādīts rūpības pienākums (angļu ...
Ieva Višķere
Skaidrojumi. Viedokļi
Par pieeju tiesai vides aizsardzības interesēs
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 115. pants noteic, ka valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un ...
AUTORU KATALOGS