Šī raksta mērķis ir paskatīties uz zvērinātu tiesu izpildītāju (turpmāk – tiesu izpildītājs) praktiskā darba problēmām vai, precīzāk, daļu no tām, ar kurām nākas sastapties, veicot izpildu darbības saistībā ar autora tiesībām. Katras problēmas pamatā ir "sakne", kuras identificēšana ļauj precīzāk izprast problēmas būtību, kas savukārt ļauj sekmīgāk un saprotamāk to risināt. No vairākām līdzīgām lietām vai situācijām un tajās pastāvošajiem faktiem tiek atvasināts un skatīts jautājums par tiesu izpildītāju iespējamo rīcību, kas atbilstu tiesību normās noteiktajai būtībai un jēgai.
Lai, veicot faktiskās darbības, sekmīgāk varētu tās izpildīt, ir jāizprot teorētiskais pamats. Likums nosaka vispārīgus rīcības noteikumus, taču attiecībā uz autora tiesībām, blakus tiesībām un datubāzēm, kas ir daļa no intelektuālā īpašuma, likums dažos teorijas pamatjautājumos precīzi nenosaka neko. Tas rada praktiskas dabas grūtības nolēmumu izpildes jautājumos, kuros tiek skartas autora tiesības. Risinājumus nākas meklēt sprieduma vai lēmuma izpildes gaitā. Raksta autors jautājumu apskata no teorētiskā skatpunkta, sasaistot to ar praktiskām darbībām, kuras veicamas piedzinēja interesēs, nepamatoti neaizskarot autora tiesību īpašnieka tiesības, lai pēc iespējas precīzāk un taisnīgāk tiktu izpildīts tiesas spriedums vai lēmums.
Apskatītais jautājums norāda uz tām nepilnībām likumā vai tā skaidrojumos, ar kurām ikviens no šī raksta lasītājiem var sastapties tiesas nolēmuma izpildes procesā.
1. Autora tiesību kā bezķermeniskas lietas būtība
Kaut arī izpildes process ir stingri reglamentēts, tomēr ne visu, it īpaši autora tiesību jēgu un būtību, ir iespējams
uzrakstīt un ietvert tiesību normās. Tā bija kā Senajā Romā, tā arī tagad. Pirms apskatīt praktiskas dabas jautājumus, ar kuriem ikdienas darbā sastopas tiesu izpildītāji un kuros ir minētas autora tiesības, ir jāapskata teorijas jautājumi attiecībā uz autora tiesībām kā lietu. Ja nav teorētiskās bāzes, uz kuru tiek balstītas konkrētās darbības, nav un nevar būt pārliecinošas darbības likuma ievērošanas virzienā, izpildot tiesas nolēmumus.
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados V. Sinaiskis, veicot lietu iedalījumu, atbilstoši Latvijas Republikā pastāvošajām tiesību normām atzīmēja, ka bezķermenisko (tīri tiesisku īpašību) lietu sastāvā atsevišķi ir izdalāmas autora tiesības. Tiesību zinātnieks autora tiesības nolika vienā līmenī ar ģimenes mantiskām tiesībām un dažām personiskām tiesībām, saistību tiesībām, lietu tiesībām uz svešu lietu un mantiskām tiesībām.1 Savukārt attiecībā uz īpašumu viņš norādīja, ka "jāizšķir a) materiālais un formālais īpašuma jēdziens".2 Taču turpmāks risinājums autora tiesību analīzes un aizsardzības jautājumā no īpašuma jautājuma aspekta kā bezķermeniskām lietām nesekoja.
Konstantīns Čakste pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem rakstīja, ka "personīgās tiesības ir maz apstrādātas un izkoptas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes