ŽURNĀLS Redaktora sleja

26. Marts 2019 /Nr.12 (1070)

Kapu lietas diskusijās tomēr aizmirst par cieņu

Kā dzirdams pēc pirmajām atskaņām, nesen pasludinātais Satversmes tiesas spriedums,1 kas jau ieguvis apzīmējumu "spriedums kapu lietā", ir būtiski ietekmējis līdzšinējo kārtību, kā lielā daļā pašvaldību tikušas ierādītas kapavietas. Šķetinot lietu, kas ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma par Jūrmalas pilsētas domes izdoto kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumu divu punktu satversmības pārbaudi, konstitucionālā tiesa vērtēja ne tikai to, vai Jūrmalas pašvaldības prakse noteikt nomas maksu par ierādīto kapavietu atbilst Satversmei, bet arī skaidri definēja tēzi, ka demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa nāves. Un aizgājēja apbedīšana vistiešākā veidā ir saistīta ar šo cieņpilno attieksmi, kuras sardzē stāv gan Satversmes pirmais pants, gan ievads. Jo, kā spriedumā akcentējusi tiesa, "cilvēka cieņa un katra indivīda vērtība ir pamattiesību būtība".

Caur šo cilvēka cieņas konceptu, nonākot pie atziņas, ka mirušā tuviniekiem nav vis rīcības brīvība, bet gan pienākums apbedīt aizgājēju, kopsakarā ar pašvaldību autonomajām funkcijām un kapsētas kā publiskas lietas statusu, Satversmes tiesa apstrīdētās normas atzina par neatbilstošām Satversmes pirmajam pantam. No tā izriet vairākas konsekvences, kas liek būtiski auditēt līdzšinējo praksi kopumā attiecībā uz samaksas iekasēšanu par pašvaldības atvēlēto vietu aizgājēju apbedīšanai.

Kā jau tas ierasts pēc Satversmes tiesas spriedumiem, arī šoreiz tiek pausts gan apjukums, gan neziņa, jo tiesa, lūk, spriedumā nav sniegusi atbildes uz visiem jautājumiem, kā arī nav iedevusi skaidru recepti, kā pašvaldībām rīkoties turpmāk. Piemēram, vai pašvaldībai bez atlīdzības ir jāpiešķir arī niša kolumbārijā, kur glabāt urnu ar aizgājēja pelniem, ja nelaiķi izlemts kremēt, nevis guldīt zemes klēpī; vai pašvaldībai ir pienākums atsaukties personas iesniegumam un bez maksas piešķirt – rezervēt priekšdienām pat trīs un četras apbedījumu vietas u.c. Atsaucoties uz šiem un citiem apsvērumiem, pārejas perioda neskaidrības apstākļos atsevišķas pašvaldības metas otrā galējībā, paužot, ka minētie pakalpojumi tiks samazināti teju līdz minimumam. Tā, piemēram, kāda pašvaldība iepriekš savā īpašumā esošajā kapsētā, par vietas atvēlēšanu iekasējot vairākus simtus eiro, ļāvusi apbedīt arī pašvaldībā nedeklarētas personas, ja tāda bijusi tuvinieku vēlme, bet turpmāk tas būšot liegts. Var piekrist, ka pašvaldības pakalpojumi ir skatāmi kopsakarā ar iedzīvotāju juridisko piesaisti konkrētai administratīvajai teritorijai, tomēr diskutabli, vai, raugoties plašāk un pēc būtības, tas viennozīmīgi attiecināms arī uz apbedīšanu.

Pārsteidz, ka līdz šim publiski, bet vairāk gan neformāli, dzirdētajās diskusijās par turpmāko rīcību attiecībā uz kapavietu piešķiršanas kārtību joprojām ir runa vienīgi par saimniecisku darījumu. Tiek rēķināti pašvaldībām ar Satversmes tiesas lemto nodarītie zaudējumi (proti, neieņemtā summa), izskan formulējumi, ka trīs un četrvietīgu kapavietu rezervācija uzskatāma par ekstra klases pakalpojumu un šī iemesla dēļ maksu tieši par "rezervāciju" prasīt drīkst. Tiek aplēsts, kā nepieļaut nepiederošu personu iekļūšana tajos kapos, kuru īpašniecei – konkrētajai pašvaldībai – cilvēks, dzīvs būdams, nav maksājis nodokļus, tiesa, piemirstot faktu, ka to gan dara viņa tur mītošie tuvinieki. Rodas sajūta, ka vismaz pagaidām vietvaras nevis lemj par jaunu kapsētu apsaimniekošanas kārtību, kas, iespējams, valstī varētu būt vienota, bet gan vienkārši meklē risinājumus tam, kā arī turpmāk iekasēt maksu.

Lai gan Satversmes tiesa savā spriedumā konkrētās tēmas ietvarā jo īpaši uzsvērusi vispārcilvēcisku vērtību konceptu, tostarp cilvēka cieņas aizsardzību arī pēc nāves, šā brīža diskusijā par to, ko iesākt tālāk, šis aspekts vispār pazūd. Jā, patiesi ir jāizvērtē, par ko būtu pamats iekasēt samaksu, un pašvaldībām ir vajadzīgas atbildes. Tās būs arī jāatrod, taču šajā meklēšanas procesā nedrīkst pazaudēt to fokusu, kā konstitucionālā tiesa raudzījusies uz aplūkotajiem jautājumiem – caur cilvēka cieņas aizsardzības, nevis saimnieciska darījuma prizmu. Citādi nav izslēgts, ka šī tēma apmetīs loku un atkal nonāks Satversmes tiesas redzeslokā.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Satversmes tiesas 2019. gada 5. marta spriedums lietā Nr. 2018-08-03 "Par Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" 18. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam".

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Kapu lietas diskusijās tomēr aizmirst par cieņu. Jurista Vārds, 26.03.2019., Nr. 12 (1070), 2.lpp.
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Annija Kārkliņa, Ēriks Krēsliņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba tiesību aktuālie problēmjautājumi
Raksta mērķis ir analizēt jautājumu par to, kā darba tiesisko attiecību ietvaros ir iespējams līdzsvarot darbinieka un darba devēja intereses. Lai atspoguļotu minētā jautājuma problemātiku, raksta ietvaros analizētas vairākas Darba ...
1 komentāri
Edgars Riņķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba tiesisko attiecību pušu līdzsvars pēc nesenajiem Darba likuma grozījumiem
2018. gada 28. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā. Tajos tika grozīta 112. pantā noteiktā atlaišanas pabalsta izmaksa un precizēta prasības celšanas kārtība pabalsta neizmaksāšanas gadījumā. Nav šaubu, ka šī ...
Irēna Liepiņa
Viedoklis
Koplīgums kā instruments darbinieku un darba devēju interešu ievērošanai
Pagājušonedēļ, 18. un 19. martā, notika Baltijas jūras valstu arodbiedrību tikšanās, kurā īpaša uzmanība tika veltīta nozares koplīgumiem un Zviedrijas sociālajam modelim. Savukārt starptautiskās konferences "Nozaru koplīgumi un ...
Vita Bērziņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Princips "piesārņotājs maksā"
Viens no vides aizsardzības tiesību pamatprincipiem gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī ir princips "piesārņotājs maksā". Tas ir princips, kuru ievēro, veidojot vides politiku valstī un pieņemot lēmumus, kas var ietekmēt vidi ...
1 komentāri
Jurista Vārds
Tiesību prakse
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Kangers pret Latviju"
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 14. martā pasludināja spriedumu lietā "Kangers pret Latviju",1 ar sešām balsīm pret vienu secinot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta ...
AUTORU KATALOGS