Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Viedoklis

16. Aprīlis 2019 /Nr.15 (1073)

Mikroklimats kolektīvā – kas ir un kas nav veselīgi?
4 komentāri
Jānis Bordāns
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs

Fakts: 2019. gada 6. martā Satversmes tiesa savā spriedumā lietā Nr. 2018-11-01 noteica, ka tiesību normas, kas nosaka amatpersonu atalgojuma publicēšanu, ir atzīstamas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža. Valsts un pašvaldību institūcijas vairs nepublicē konkrēto amatpersonu atalgojumu. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas izstrāde ir viena no Valsts kancelejas funkcijām. Valsts kancelejas nesen rīkotajā sanāksmē par ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
15
4
komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
18. Aprīlis 2019 / 18:08
4
ATBILDĒT
Normālus cilvēkus neinteresē sveša kabata. Man ir jāzina tikai tas, cik man kā nodokļu maksātājam izmaksā tāds vai citāds amats nevis tas, cik saņem ierēdnis X vai tiesnesis Y. Par svešām kabatām interesējas pārsvarā noziedznieki, dīkdieņi un klaču vecenes...
Normunds Šlitke
16. Aprīlis 2019 / 09:39
1
ATBILDĒT
Labs raksts. Jāatceras, ka prese ir neformāla ceturtā vara jeb demokrātijas sargsuns, bez kuras pārējās jeb formālās varas var viegli ieslīgt pašapmierinātā snaudā. Turklāt "prese" faktiski ir jebkurš no mums, jo žurnālista arods nav reglamentēta profesija, bet masu informācijas līdzekli ir jāreģistrē vien atsevišķos gadījumos. Publiskajā sektorā izmaksājamās naudas summas, tostarp, darba algas, tāpat ir atklājamas pēc atbilstoša informācijas pieprasījuma. Savukārt šādu pieprasījumu apstrāde prasa iestādes laiku un līdzekļus, tāpēc labāk budžeta līdzekļu detalizētu izlietojumu atklāt bez speciāla preses (tātad - jebkuras privātpersonas) aicinājuma. Jautājums ir tikai par atklājamās informācijas detalizācijas pakāpi.
Var piekrist autoram, ka sabiedrībai nav vispārējas objektīvas intereses par publiskas iestādes konkrēta darbinieka, kas nav valsts amatpersona, atlīdzību par paveikto darbu, secīgi, "tehniskā" personāla algas būtu pseidonimizējamas.
Attiecībā uz privāto sektoru precizējams, ka Darba likums ar 28.11.2018 nosaka, ka darba sludinājumā ir obligāti norādāma attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūdu. Alkatība it visur!
:) > Normunds Šlitke
17. Aprīlis 2019 / 12:53
0
ATBILDĒT
Bet kā mēs varētu savilkt kopā informāciju par tām amatpersonām, kas strādā n-tās vietās un katrā no tām saņem atalgojumu? Tādu nebūtu daudz, bet pietiekami, lai izdarītu secinājumus...
Normunds Šlitke > :)
18. Aprīlis 2019 / 09:49
0
ATBILDĒT
Operatīvi savilkt kopā informāciju par tām valsts amatpersonām, kas strādā vairākās vietās un katrā no tām saņem atalgojumu (piem., Rīgas dome, Rīgas Satiksme, Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas brīvosta), ir periodiskās preses kā demokrātijas sargsuņa pamatuzdevums. Savukārt valsts amatpersonu publiskojamā datu bāze sniedz par to informāciju post factum.
Tā, piemēram, ielūkojamies VID publiskojamajā Valsts amatpersonu datubāzē https://www6.vid.gov.lv/VAD/VADData un, ievadot jebkuras valsts amatpersonas vārdu un uzvārdu, operatīvi saņemam ziņas par atalgojumu visās darba vietās. Piemēram,
- tiesnese E.Apīne par 2018. gadu:
"Latvijas Tiesnešu mācību centrs" - Honorārs 60.00 EUR
TIESU ADMINISTRĀCIJA, - Alga 29'330.89 EUR;
- bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs par 2018. gadu:
Valsts kanceleja - Alga 65'077.73 EUR
SIA "Juridiskā koledža" - 117.37 EUR

Savukārt "tehniskā personāla" algām nebūtu jābūt tik svarīgām, pieņemot, ka darbs nav fiktīvs un publiskās personas naudas līdzekļi izšķērdēti netiek.
visi numura raksti
Intervija
Atjaunot uzticību Eiropas integrācijai un liberālajai demokrātijai
2019. gada martā Rīgā viesojās Ņujorkas Universitātes Juridiskās skolas profesors un Hārvardas Eiropas studiju centra vecākais pētnieks Džozefs Veilers (Joseph H.H. Weiler). Savas vizītes laikā Dž. Veilers uzstājās ar publisku ...
Latvijas tiesnešu biedrība
Notikums
Latvijas Tiesnešu biedrībai – 90. gadadiena
Atzīmējot Latvijas Tiesnešu biedrības 90. gadadienu, 2019. gada 5. aprīlī notika konference "Tiesu varas neatkarība – valstisks mērķis vai šaurs pašmērķis", kuru rīkoja Latvijas Tiesnešu biedrība sadarbībā ar Tiesu ...
Dace Šulmane
Informācija
Tieslietu padome nosaka jaunu tiesu priekšsēdētāju atlases kārtību
Viens no būtiskiem 12. Saeimas sasaukuma darbiem bija apjomīgie grozījumi likumā "Par tiesu varu", ar ko tika paplašināta Tieslietu padomes kompetence vairākos jautājumos, kas skar tiesu darbību. Viens no tiem – tiesu ...
Aptauja
Kādas pārmaiņas nesīs jaunā tiesu priekšsēdētāja iecelšanas kārtība
Tieslietu padome 15. martā apstiprināja rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas amatā kārtību. Tajā noteikts kandidātu loks, ...
3 komentāri
Vija Kalniņa
Tiesību prakse
Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā
2019. gada 19. februārī žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā apskata par Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumiem pirmā daļa, kurā apkopotas atziņas EST spriedumos, kas pieņemti ...
AUTORU KATALOGS