ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Maijs 2019 /Nr.19 (1077)

Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā
Anita Zikmane
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja 

Tiesību normu piemērošana ir tiesnešu darba ikdiena. Ikkatrā lietā tiek izlemts jurisdikcijas, piemērojamā likuma, materiālās tiesību normas satura un procesuālās tiesību normas satura jautājums. Tomēr vai būtu pamats teikt, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesības ir ikdiena? Novērojumi praksē liecina, ka vispārējs iespaids rodas, ka nē, tomēr, ielūkojoties dziļāk un iepazīstot tiesību principu būtību vai normu mērķi, secinājumi mainās. Tādēļ būtiskas tās nozares, kurās tiesvedības procesā mainījusies izpratne par atbilstošo ES tiesību tvērumu. Šajā rakstā, aplūkojot praktiskus piemērus, noskaidrosim, vai būtiski mainījies tiesību normu piemērošanas process, kopš Latvijā jāpiemēro arī ES tiesību normas. Raksta pirmajā daļā īsumā atgādināti Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) attīstītie ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi. Otrajā daļā atgādināti ES tiesību piemērošanas principi, vienlaikus sniedzot ieskatu dažādu ES tiesību aktu veidu piemērošanā civiltiesību jomā, kas gan ilustrēs tiesnešu pielāgošanos jaunajiem tiesību avotiem, gan arī noderēs izpratnei par ES tiesību normu pareizu piemērošanu.

1. ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi

Tiesneša pienākums ES tiesību piemērošanā

EST judikatūrā uzsvērts, ka valsts tiesai, kurai ir pienākums savas kompetences ietvaros piemērot ES tiesību normas, ir arī pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu efektivitāti, pēc savas iniciatīvas vajadzības gadījumā nepiemērojot tām pretrunā esošas, pat vēlāk pieņemtas valsts tiesību normas, bez pienākuma lūgt vai sagaidīt, kad tās tiks atceltas likumdošanas ceļā vai izmantojot kādu citu konstitūcijā paredzētu metodi. Prasībām, kas izriet no pašas ES tiesību dabas, neatbilst neviena valsts tiesiskās kārtības norma vai likumā noteikta, administratīvā vai tiesu prakse, kuras rezultātā samazinātos ES tiesību efektivitāte.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Anita Zikmane, Vija Kalniņa
Numura tēma
Piecpadsmit gadi Eiropas Savienībā
Esmeralda Balode-Buraka
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību ieviešanas izaicinājumi: laba korporatīvā pārvaldība
Mērot un sverot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, kas līdz ar ES tiesību pārņemšanas sākumu būtībā sākās jau teju desmitgadi pirms 2004. gada, visbiežāk tiek runāts par to, kādu ...
Žaneta Mikosa
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiešās iedarbības principa attīstība Eiropas Savienības vides tiesību gaismā
Eiropa Savienības (turpmāk – ES) prasību tiešā iedarbība (angļu val. direct effect)1 ir viens no privātpersonu (indivīdu un juridisko personu) tiesību aizsardzības mehānismiem. ...
Andris Vītols
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa attīstība
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārākuma principu Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) noteica jau 1964. gadā ar Costa v. ENEL1 lietu un turpmāk ...
Arnis Buka
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas nevēršanās pēc prejudiciālā nolēmuma kā ES tiesību pārkāpums: jaunākā EST judikatūra
2018. gada nogalē Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu no pirmā acu uzmetiena šķietami samērā tehniskā un plašākai publikai maz interesējošā ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS