ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Maijs 2019 /Nr.19 (1077)

Tiešās iedarbības principa attīstība Eiropas Savienības vides tiesību gaismā
PhD cand.
Žaneta Mikosa
Kopenhāgenas Universitātes doktorante, Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore 

Eiropa Savienības (turpmāk – ES) prasību tiešā iedarbība (angļu val. direct effect)1 ir viens no privātpersonu (indivīdu un juridisko personu) tiesību aizsardzības mehānismiem. Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) tiešās iedarbības doktrīna ir attīstījusies, lai nodrošinātu, ka ES normas tiek efektīvi ieviestas (izmantots to lietderīgais efekts), balstoties uz vienu no visvairāk piesauktajiem ES tiesību principiem šajā kontekstā, t.i., effet utile jeb EU normu efektivitātes nodrošināšanas centieniem.2 Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka no EST puses ir tendence paplašināt tiešās iedarbības principa interpretāciju un attiecināmību. Tādēļ šajā rakstā autore pievērsīsies tiešās iedarbības principa attīstībai un būtiskākajiem elementiem, kas laika gaitā mainījušies, cita starpā vides aizsardzības normatīvā regulējuma specifikas dēļ. Apskatītie piemēri, kuros EST atzinusi privātpersonas tiesības atsaukties uz ES vides tiesību normām, attiecīgi piešķirot tai tiešu iedarbību, skar strīdus starp privātpersonu, no vienas puses, un valsti, no otras puses.

1. Tiešās iedarbības principa interpretēšanas nianses

Pirms apskatīt spilgtākos piemērus vides tiesību jomā, kas mainījuši tiešās iedarbības principa skaidrojumus, īsumā ieskicēšu būtiskākās interpretācijas nianses un problemātiku.3 Lai arī šis princips tiek piemērots jau vairāk nekā pusgadsimtu, vēl aizvien nav vienota tiešās iedarbības principa definējuma.4 Iespējams, tas ir tādēļ, ka EST to turpina attīstīt, aptverot aizvien jaunus formulējumus normām, kurām tiek atzīta tiešā iedarbība.

Pašreiz pastāv divi galvenie virzieni (jeb skolas), kas pārstāv vai nu "šauro" (jeb klasisko), vai nu "plašo" šī principa interpretāciju. Otrajā virzienā tiešās iedarbības princips tiek atzīts attiecībā uz visām "saistošajām ES tiesību normām, kuras ir pietiekoši skaidras, precīzas un beznosacījumu, un tādēļ uzskatāmas kā tiesību normas, kuras var tikt piemērotas un uz kurām indivīds var atsaukties tiesā".5 Pirmajā papildus minētajiem priekšnoteikumiem vērtē arī to, vai konkrētā ES tiesību norma rada vai var radīt tiesības indivīdam.6 Vēl jāatzīmē, ka tiešā iedarbība attiecas tikai uz ES tiesību aktu, kura ieviešanas termiņš ir pagājis.7

EST lieta, ar kuru šis princips tika nodibināts 1963. gadā, aizsāka pirmā jeb klasiskā virziena skolu. Van Gend&Loos lietā8 EST uzsvēra, ka ES tiesības ne tikai uzliek pienākumus indivīdiem, bet ir arī domātas, lai piešķirtu tiem tiesības. Tomēr vienlaikus EST uzsvēra, ka šīs tiesības rodas ne tikai tad, kad tās tiešā veidā formulētas ES Līgumā, bet arī tad, kad līgums uzliek skaidrus pienākumus indivīdam vai dalībvalstij, kā arī ES institūcijām.9 Pēdējais aspekts pavēra iespēju otrajai interpretācijai, jo no tā var izsecināt, ka tiesību esība vai neesība nav izšķirošais elements, lai noteiktu, vai normai var būt tieša iedarbība.

Literatūrā izvirzītie apsvērumi par šī principa piemērošanas obligātajiem priekšnoteikumiem bieži vien ir atkarīgi no tiesību sistēmas, kuru pārstāv konkrētais autors (angloamerikāņu, ģermāņu-romiešu u.tml.). Attiecīgi viedokļi dalās, vai individuālas tiesības (arī, piemēram, skaidrs labums) ir priekšnoteikums tiešā iedarbības principa piemērošanai.10 Līdzīgas atšķirības ir arī nacionālo tiesu uzdotajos prejudiciālajos jautājumos, kas attiecīgi rada (vai nerada) pamatu EST atbildēt par individuālo (subjektīvo) tiesību esību, lai arī galvenais jautājums saistīts ar tiešās iedarbības piemērošanas iespēju.11

Turklāt to, ka EST prakse bija interpretējama dažādi attiecībā uz šo priekšnoteikumu, var redzēt arī no ģenerāladvokātes Kokotes (Kokott) viedokļa Waddenzee lietā, kurā viņa norāda, ka Biotopu direktīvas Nr. 92/43 6(2). un 6(3). pants neparedz "individuālas tiesības" un tādēļ "indivīds varētu atsaukties uz šīm normām tikai tik tālu, cik valsts normatīvais regulējums viņam dod šādas tiesības".

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Anita Zikmane, Vija Kalniņa
Numura tēma
Piecpadsmit gadi Eiropas Savienībā
Anita Zikmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā
Tiesību normu piemērošana ir tiesnešu darba ikdiena. Ikkatrā lietā tiek izlemts jurisdikcijas, piemērojamā likuma, materiālās tiesību normas satura un procesuālās tiesību normas satura jautājums. Tomēr vai būtu pamats teikt, ka ...
Esmeralda Balode-Buraka
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību ieviešanas izaicinājumi: laba korporatīvā pārvaldība
Mērot un sverot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, kas līdz ar ES tiesību pārņemšanas sākumu būtībā sākās jau teju desmitgadi pirms 2004. gada, visbiežāk tiek runāts par to, kādu ...
Andris Vītols
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa attīstība
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārākuma principu Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) noteica jau 1964. gadā ar Costa v. ENEL1 lietu un turpmāk ...
Arnis Buka
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas nevēršanās pēc prejudiciālā nolēmuma kā ES tiesību pārkāpums: jaunākā EST judikatūra
2018. gada nogalē Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu no pirmā acu uzmetiena šķietami samērā tehniskā un plašākai publikai maz interesējošā ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS