ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

14. Maijs 2019 /Nr.19 (1077)

Pakalpojumu sniegšanas brīvības transformācija
Māris Brizgo
Advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris 

Eiropas Ekonomiskās Kopienas rašanās pirmsākumos un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) veidošanās laikos visas četras aprites brīvības nebija uzreiz saskaņotas dalībvalstu starpā, to saturs bija ļoti lakonisks un vispārīgs – tik daudz, cik bija pateikts dažos Eiropas Ekonomiskās Kopienas un ES dibināšanas līgumu pantos. Liela loma šo tiesību satura piepildīšanā bija Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST), kas, pamatojoties uz prejudiciālo nolēmuma procedūru un pateicoties daudzām jaunām tiesu lietām no dalībvalstu tiesām, aktīvi nodarbojās ar tiesību tālākveidošanu un būtiski ietekmēja ES ekonomisko vidi.

Jebkuras tiesību sistēmas mērķis ir arvien skaidrāk noteikt tiesību aktu saturu, lai tiesību piemērotājiem būtu pietiekami saprotamas to tiesības un pienākumi. ES tiesību regulējums, kas balstās uz EST precedentu nolēmumiem, nav piemērots un atbilstošs kontinentālajai tiesību sistēmai, tāpēc direktīvu vai regulu pieņemšana ES institūcijās, lai precīzi noteiktu visas minētās četras aprites brīvības, bija tikai laika jautājums. Tas attiecās arī uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, kuras saturu līdz 2006. gadam, kad tika pieņemta Pakalpojumu direktīva,1 lielā mērā noteica EST spriedumi. Rakstā tiks skaidrots, kā pakalpojumu sniegšanas brīvība veidojās EST ietekmē un kā tā tika modificēta pēc Pakalpojumu direktīvas apstiprināšanas.

 

Pakalpojumu sniegšanas brīvība: līguma panti

Pašlaik pakalpojumu sniegšanas brīvību regulē Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 56. pants: "Kā paredz še turpmāk izklāstītie noteikumi, Savienībā aizliedz pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai."

Savukārt LESD 57. pants papildina: "Pakalpojumus uzskata par "pakalpojumiem" Līgumu nozīmē, ja tos parasti sniedz par atlīdzību, ciktāl uz tiem neattiecas noteikumi par preču, kapitāla un personu brīvu apriti.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Anita Zikmane, Vija Kalniņa
Numura tēma
Piecpadsmit gadi Eiropas Savienībā
Anita Zikmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā
Tiesību normu piemērošana ir tiesnešu darba ikdiena. Ikkatrā lietā tiek izlemts jurisdikcijas, piemērojamā likuma, materiālās tiesību normas satura un procesuālās tiesību normas satura jautājums. Tomēr vai būtu pamats teikt, ka ...
Esmeralda Balode-Buraka
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību ieviešanas izaicinājumi: laba korporatīvā pārvaldība
Mērot un sverot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību ietekmi uz Latvijas tiesību sistēmu, kas līdz ar ES tiesību pārņemšanas sākumu būtībā sākās jau teju desmitgadi pirms 2004. gada, visbiežāk tiek runāts par to, kādu ...
Žaneta Mikosa
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiešās iedarbības principa attīstība Eiropas Savienības vides tiesību gaismā
Eiropa Savienības (turpmāk – ES) prasību tiešā iedarbība (angļu val. direct effect)1 ir viens no privātpersonu (indivīdu un juridisko personu) tiesību aizsardzības mehānismiem. ...
Andris Vītols
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības tiesību pārākuma principa attīstība
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārākuma principu Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) noteica jau 1964. gadā ar Costa v. ENEL1 lietu un turpmāk ...
AUTORU KATALOGS