ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

28. Maijs 2019 /Nr.21 (1079)

Vācija apvieno datu aizsardzību ar konkurences uzraudzību
1 komentāri
Madara Meļņika
Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" juriste 
Ieva Andersone
Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partnere, zvērināta advokāte 

2019. gada 7. februāris datu aizsardzības un konkurences tiesību interesentiem sagādāja pārsteigumu – Vācijas konkurences uzraugs Federālais Karteļu uzraudzības birojs (Bundeskartellamt, turpmāk – BKartA) pasludināja lēmumu, ar kuru Facebook turpmāk ir aizliegts apkopot savā sociālajā tīklā, Instagram, WhatsApp un trešo personu lapās, kurās darbojas Facebook datu analītikas rīki, iegūto informāciju, lai radītu vienu, visaptverošu personas profilu. Tas nozīmē, ka šobrīd tik aktuālajā cīņā par datu aizsardzību iesaistās arī šķietami ar šo uzdevumu nesaistītas iestādes.1

1. Facebook pārkāpums

Šis noteikti nav gadījums, kad valsts iestāde mēģina apspiest kādu kompāniju, balstoties tikai uz pieņēmumiem vai novecojušu izpratni par digitālajām tehnoloģijām. BKartA lepnumam par to, ka tas seko līdzi jaunākajām ekonomikas tendencēm,2 tai skaitā ekonomikas digitalizācijai, ir pamats, jo trīs gadu ilgās izmeklēšanas laikā3 konkurences uzraugs ir rūpīgi izpētījis Facebook biznesa modeli. Rezultātā secināts, ka, no vienas puses, sociālais tīkls piedāvā bezmaksas pakalpojumu – sociālā tīkla izmantošanas iespēju, bet, no otras puses, rada reklāmas telpu, kas ir ļoti pievilcīga, jo Facebook par saviem lietotājiem var piedāvāt daudz personalizētu datu. Tomēr sociālā tīkla veiktā datu apkopošana ir uzskatāma par prettiesisku tieši konkurences tiesību kontekstā.

Lēmums pamatots ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, tādēļ iestāde rūpīgi definēja konkrēto tirgu un norādīja uz Facebook dominējošo pozīciju tajā.

1.1. Facebook kā tirgus līderis

Pirmkārt, pēc BKartA domām, Facebook piemīt dominējošais stāvoklis Vācijas sociālo tīklu tirgū.4 Kā konkrētais pakalpojumu tirgus ir apskatīti valstī pieejamie sociālie tīkli. Ņemot vērā, ka Vācijā katru mēnesi Facebook izmanto aptuveni 32 miljoni privāto lietotāju, no kuriem aptuveni 23 miljoni sociālo tīklu apmeklē katru dienu, ar lietotāju daļu, kas pārsniedz 90 %, Facebook ir lielākais sociālais tīkls, kuram Google+ (vienīgais BKartA atzītais Facebook konkurents) nav pielīdzināms. Tirgus daļas noteikšanas laikā BKartA norādījis, ka profesionālie sociālie tīkli, kā LinkedIn, saziņas dienesti, piemēram, WhatsApp un Snapchat, kā arī cita veida sociālie tīkli, piemēram, Youtube, Twitter vai Instagram, Facebook konkurenci nerada.5 Vēl jo vairāk – divi no šiem sociālajiem tīkliem (Instagram un WhatsApp) atrodas tiešā Facebook pakļautībā, un no tiem tiek vākta informācija.

Ņemot vērā, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir definēts kā Vācijas teritorija, pastāv risks, ka izvēlēts potenciāli pārāk šaurs skatījums, ko BKartA varētu nākties rūpīgāk pamatot iespējamā lēmuma pārsūdzības procesā. Facebook darbība un noteikumi nav tieši piesaistīti ģeogrāfiskajai vietai, kur atrodas sociālā tīkla lietotājs. Kā norādīts Eiropas Komisijas skaidrojumā par konkrētā tirga noteikšanu: "Īsumā, lai varētu precīzi noteikt tirgus iekļaušanās pakāpi valsts, Eiropas vai pasaules līmenī, Komisija identificēs iespējamos traucēkļus un šķēršļus, kas nošķir konkrētajā teritorijā izvietotos uzņēmumus no to uzņēmumu konkurences spiediena, kuri atrodas ārpus konkrētās teritorijas."6 Ja ģeogrāfiskais tirgus būtu definēts plašāk – kā visa Eiropas Savienība vai pat pasaule, iespējams, BKartA nevarētu atzīt, ka Facebook ir dominējošā stāvoklī tieši "Vācijas sociālo tīklu tirgū". No otras puses, argumentācija tieši šāda tirgus izvēlei ir bijusi tas, ka "izmeklēšanas laikā radies secinājums, ka sociālais tīkls galvenokārt tiek izmantots, lai sazinātos ar lietotājiem savas valsts ietvaros", un katras valsts unikālie sociālo tīklu lietotāju paradumi.7

Otrkārt, atbilstoši konkurences tiesību principiem, lai pierādītu Facebook dominējošo stāvokli, BKartA analizēja ne tikai tirgus daļu, bet arī citus konkurenci ierobežojošus faktorus.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Morāle
30. Maijs 2019 / 10:53
0
ATBILDĒT
Interesants raksts! Paldies autorēm!
visi numura raksti
Irēna Ņesterova
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārīgās datu aizsardzības regulas pirmais gads: ko mācīties no citu ES valstu pieredzes
Pirms gada, 2018. gada 25. maijā, sāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu1 (turpmāk – Regula), kas nosaka stingrus tieši piemērojamus datu aizsardzības standartus visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Latvijā, ...
Anna Vladimirova-Krjukova
Skaidrojumi. Viedokļi
Biometriskie dati: jēdziens, būtība un apstrādes nosacījumi
Vispārīgā datu aizsardzības regula ieviesusi jaunus ierobežojumus biometrisko personas datu apstrādei. Tomēr vairākus jautājumus izraisa biometrisko datu definīcija. Proti, ne visos gadījumos ir skaidrs, vai konkrētā informācija ir ...
1 komentāri
Āris Kakstāns
Informācija
Tiesībsarga birojā eksperti diskutē par politiķu iejaukšanos patstāvīgo iestāžu darbā
Tiesībsargs un Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte 15. maijā Tiesībsarga birojā rīkoja diskusiju par patstāvīgo iestāžu neatkarību pretstatā politiskajai gribai Satversmes 58. panta kontekstā. Tiesībsargs Juris Jansons ...
Gatis Bārdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Patstāvīgās iestādes Satversmes tiesas judikatūrā
Šajā rakstā apkopota Satversmes tiesas judikatūra par patstāvīgajām iestādēm – valsts pārvaldes iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam. Minētajā judikatūrā aplūkota Nacionālā radio un televīzijas padome,1 tiesībsargs, ...
Dina Gailīte
Akadēmiskā dzīve
Kāds ir tiesnešu un zinātnieku dialogs
Sagaidot Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes simtgadi, jau maijā aizsākās lekciju cikls "Juridiskajai fakultātei 100. Tiesību zinātnes un prakses aktuālie jautājumi", kura ietvaros uz vieslekcijām tiek aicināti juristi no ...
AUTORU KATALOGS