ŽURNĀLS Redaktora sleja

18. Jūnijs 2019 /Nr.24 (1082)

Klabēja rakstāmmašīnas
3 komentāri

Ja salīdzina Latvijas tiesu sistēmu pirms divdesmit gadiem un tagad, nenoliedzami redzamas kardinālas pozitīvas pārmaiņas un attīstība.

Likumā "Par tiesu varu" nostiprinātie demokrātiskas valsts tiesu lietu izskatīšanas pamatprincipi nozīmēja Latvijas atgriešanos kontinentālās Eiropas tiesību telpā, pie kuras piederējām pirms okupācijas.

Pirms divdesmit gadiem rajona laikrakstos bija sludinājumi, ka attiecīgā rajona pilsētas tiesā tiek meklēts tiesnesis, konkursi uz tiesneša amatiem nenotika. Tiesās klabēja rakstāmmašīnas. Gadsimta mijā arī Augstākajā tiesā bija rakstāmmašīnu birojs, kurā pārrakstīja nolēmumus. Nevienai tiesai nebija interneta mājaslapas, par Latvijas tiesu portālu nemaz nerunājot. Saprotams, ka Latvija nebija pārstāvēta Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Apzinoties, ka tiesu varu simbolizē arī tiesu nami, divdesmit gadu laikā daudz paveikts, lai Latvijas tiesu ēkas pārbūvētu un pielāgotu mūsdienu apstākļiem. Izveidota Tiesu namu aģentūra, kuras uzdevums ir uzturēt un apkalpot informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, nodrošināt tieslietu sistēmas iestādēm piemērotas telpas un apsaimniekot tiesu ēkas.

Tiesu nami Latvijā pārsvarā bija sliktā tehniskā stāvoklī. Apmeklējot tiesas, varēja redzēt caurumainu linoleju, nodzeltējušas tapetes un nolietotas mēbeles. Tiesas atradās arī privatizētās dzīvojamās mājās, kas izkārtojuma un šaurības dēļ nebija piemērotas tiesas darbam. Pārbūvētā ēka Rīgā, Abrenes ielā, bija pirmais lielākais realizētais projekts, kas nodrošināja tiesai mūsdienīgas telpas. Pusotra gada laikā tika veikts apjomīgs renovācijas projekts, un tā bija pirmā tiesas ēka, kas pārbūvēta, ievērojot procesuālo likumu normas un tiesas ēkas plānojuma vadlīnijas. Gadu gaitā jaunas telpas ieguva Rīgas rajona tiesa, Jūrmalas tiesa, notika Kurzemes apgabaltiesas ēkas rekonstrukcija un Liepājas tiesas kapitālremonts, atjaunota tika Daugavpils tiesas ēka un citas.

Tagad, kad atkal esam piederīgi Eiropai, dalībvalstu tiesu sistēmas tiek analizētas gadskārtējos EU Justice Scoreboard ziņojumos. Šogad publiskotajā kārtējā EU Justice Scoreboard ziņojumā1 apskatītas vairākas lietu kategorijas, kurās salīdzināts lietu izskatīšanas ātrums konkurences lietās, Eiropa Savienības preču zīmju lietās un citās. Latvijā lietu izskatīšanas ilgums pārsvarā visās kategorijās svārstās vidējā Eiropas valstu līmenī, izņemot tā dēvētās naudas atmazgāšanas lietas.

Eiropas Komisija punktu sistēmā salīdzinājusi publicēto spriedumu pieejamības kvalitatīvo saturu. Šajā ziņā līderes ir Austrija, Vācija, Spānija un Slovākija, kurās pilnībā nodrošināta datu aizsardzība, meklēšana pēc atslēgvārdiem, datubāzes tiek atjaunotas vismaz reizi mēnesī, nodrošināta ir bezmaksas pieeja. Vienīgais rādītājs, kurā Latvija vēl nav saņēmusi maksimālo novērtējumu, ir nepilnīga atlase pēc atslēgvārdiem.

Ziņojumā iekļautie apskati par tiesnešu mācību saturu norāda, ka Latvijas tiesneši ierindojas augstajā trešajā vietā saistībā ar Eiropas Savienības tiesību apguvi. Tāpat Latvija ieņem augstu vietu attiecībā uz tiesas klientu aptaujām.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka proporcionāli Latvijā tiesnešu skaits ir augstāks nekā Vācijā, Igaunijā, Nīderlandē, Dānijā un citās valstīs. Interesanti, ka vēl pavisam nesen Latvijas tiesnešu konferencēs vairākkārt debatēs izskanēja viedoklis, ka lietu izskatīšanas ilgums saistīts ar tiesnešu trūkumu.

Pašlaik Latvijas tiesas var salīdzināt ar Eiropas Savienības dalībvalstu tiesām, un vairākos rādītājos mums ir samērā labas pozīcijas. Pirms divdesmit gadiem Eiropas tiesību telpa un principi bija sveši Latvijas tiesās. Tolaik nebija nekāds brīnums arī sastapt vienu otru advokātu tiesneša kabinetā. Par sarunu saturu gan nekas nav zināms, jo fonā klabēja rakstāmmašīnas.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Skat.: http://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/justice_scoreboard_2019_en%20(1).pdf

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Klabēja rakstāmmašīnas. Jurista Vārds, 18.06.2019., Nr. 24 (1082), 2.lpp.
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Leonards Pāvils
19. Jūnijs 2019 / 15:46
0
ATBILDĒT
Tas nav raksts, bet redakcijas sleja - neliels formāts.
Varu minēt vismaz divus trīs advokātus, kurus sastapu tiesnešu kabinetos, tomēr publiski un arī privātā sarunā viņu vārdus nekad nenosaukšu. Tas bija pirms divdesmit gadiem - lai paliek pagātnē.
Jautājums raksts autoram
19. Jūnijs 2019 / 13:54
1
ATBILDĒT
Vai varat nosaukt advokātu/advokātus, kuri staigāja pa tiesnešu kabinetiem?
Viesturs
19. Jūnijs 2019 / 09:16
0
ATBILDĒT
Klabēja rakstāmmašīnas :))) labs! es arī atceros tos laikus. Un kādi bija tiesu nolēmumi, neviena lieka vārda, netika citēti likumi pa pusnolēmumu. Principā šodien daudziem tiesnešiem, mācību nolūkos, vajadzētu likt rakstīt ar roku vai rakstāmmašīnu, lai trenētu spēju nevis skanēt, iekopēt, bet pašiem kko domāt :))
visi numura raksti
Evija Burbecka
Skaidrojumi. Viedokļi
Trauksmes celšanas likuma piemērošanas teorētiskie un praktiskie aspekti
2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums.1 Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes ...
3 komentāri
Mārtiņš Birģelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā sargāsim Tālavas taurētāju? Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā
"Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu! Tu glābsi sev dzīvību! Mēs algosim tevi ar zeltu, Ar godu, ar brīvību!" – "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods, Kas postīdams viņu šausta, Uz pekli lai rauj to jods!" Un ...
Linards Birznieks
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas datu apstrādes aspekti Trauksmes celšanas likuma ietvaros
2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Rakstā autors aplūkos ...
Artis Stucka
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvi teritoriālā reforma jautājumos un atbildēs
Autors šajā rakstā izteic apgalvojumus un uzdod jautājumus, kuri ir vērtējami saistībā ar iecerēto vietējo administratīvi teritoriālo reformu.
Normunds Šlitke
Atsaucoties uz publicēto
Vai ir pieļaujamas ex parte sarunas jau izskatītā lietā, un vai tās var "organizēt" ar oficiālu iesniegumu tiesā?
2019. gada 4. jūnija "Jurista Vārda" laidienā Nr. 22 (1080) publicēts Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Aigara Strupiša raksts "Ex parte un advokātu iesniegumi". Šai rakstā ir uzdots, manuprāt, nekorekts un tendenciozs ...
12 komentāri
AUTORU KATALOGS