2019. gada 1. maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, kas privāto tiesību juridiskajām personām, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Rakstā autors aplūkos personas datu apstrādes aspektus, kas jāņem vērā privāto tiesību juridiskajām personām, ieviešot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, lai tiktu ievērota arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – VDAR).
Informācija, kas jāsniedz datu subjektiem
Saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 6. pantu, lai nodarbinātā iesniegumu varētu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu, tas nedrīkst būt anonīms. Iesniedzējam ir jānorāda šādi personas dati – vārds, uzvārds, kontaktinformācija, kā arī informācija par pašu pārkāpumu, kas var iekļaut arī informāciju par citām fiziskās personām, kuras ir iesaistītas vai saistītas ar iespējamo pārkāpumu. Neapšaubāmi, trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas procesā notiek minēto personu personas datu apstrāde.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes