ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Ievads

Valsts kontroles likumā ir noteikts, ka par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem Valsts kontrolei (turpmāk – VK) jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Likumdevējs nav sniedzis tuvāku skaidrojumu, par kādiem tiesību normu pārkāpumiem un kurām tiesībaizsardzības iestādēm ir jāziņo.

Valsts kontrole, pildot tai noteikto uzdevumu – veicot revīzijas, kontrolēt, vai rīcība ar publiskajiem līdzekļiem ir tiesiska un lietderīga –, saskaras ar visdažādāko tiesību normu pārkāpumiem: gan grāmatvedības kārtošanas noteikumu, gan noteikumu par nodokļiem, gan darba tiesību, gan valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu, gan rīcību ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu reglamentējošo likumu un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

No 2006. gada vidus, kad VK sākta statistikas apkopošana par tiesībaizsardzības iestādēm nosūtītajiem ziņojumiem par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem un par to izskatīšanas rezultātiem, līdz 2013. gadam ieskaitot, šo ziņojumu skaits sniedzas pāri pusotram simtam, bet pēc ziņojumu izvērtēšanas tiesībaizsardzības iestādēs pie kriminālatbildības sauktas vien četras amatpersonas, administratīvo atbildību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) piemērojis 28 personām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) – trīs personām, Valsts darba inspekcija (VDI) – vienai personai.

Ja ņem vērā, ka VK revīzijās konstatētie tiesību normu pārkāpumi gandrīz visos gadījumos ir pārkāpumi, kas saistīti ar neatļautu amatpersonu rīcību ar valsts iestāžu vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, šāds rezultāts sabiedrībā nevarēja izsaukt sajūsmu. Un kad vienas vadošas tiesībaizsardzības iestādes vadītājs televīzijā izskaidroja, ka VK nav tiesību speciālistu un tāpēc tās revīziju ziņojumi nav derīgi amatpersonu saukšanai pie atbildības, elektroniskajā saziņas laukā sāka parādīties viedokļi: ja jau VK revīziju ziņojumos aprakstītajos valsts pārvaldē nodarbināto personu pārkāpumos tiesībaizsardzības iestādes nesaskata noziedzīga nodarījuma sastāvus, tad kāpēc jātērē nodokļu maksātāju sarūpētie līdzekļi VK darbībai? Pat tie cilvēki, kas uzskatīja, ka VK norāda uz reālām nelikumībām, tomēr šaubījās, vai šāda norādīšana ir iestādei piešķirto budžeta līdzekļu vērta, ja rezultātā nekas nemainās.

Nevar nepiekrist, ka norādīšana vien uz amatpersonu pieļautajiem pārkāpumiem nevar piespiest pārkāpējus laboties. Visiem zināms, ja par pārkāpumu neseko atbilstošs sods, tas strādā kā pamudinājums pārkāpumus turpināt, tas ir, amatpersonām, kurām ir iespēja operēt ar publiskajiem līdzekļiem, rodas visatļautības sajūta.