2019. gada 30. aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu". Konceptuālais ziņojums ir apjomīgs pētījums par sadarbības ekonomiku, tās biznesa modeļiem, Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un ieviesto regulējumu, kā arī par tās tendencēm Latvijā, identificējot iespējamos problēmjautājumus. Pētījuma rezultātā piedāvāts pilnveidot esošo nozaru regulējumu, nevis veidot jaunu, kopīgu sadarbības ekonomiku regulējošu normatīvo aktu. Tas tiks nodrošināts, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju turpinot iesākto darbu pie jautājumiem, kas saistīti ar sadarbības ekonomikas attīstību un nozaru regulējuma pilnveidošanu, par paveikto informējot Ministru kabinetu līdz 2020. gada 1. jūlijam. Ekonomikas ministrijas ieskatā, tādējādi tiktu nodrošināta sadarbības ekonomikas principu ieviešana nozaru regulējumā, radot pievilcīgāku vidi inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem un vienlaikus mazinot barjeras sadarbības ekonomikas ienākšanai.
Turpinājumā izvilkumi no konceptuālā ziņojuma par situācijas izvērtējumu Latvijā.
Sadarbības ekonomikas tendences Latvijā un identificētie problēmjautājumi
Latvijā kopumā transporta, izmitināšanas un finanšu sektorā darbojas vienpadsmit platformas, un to kopējais tirgus apjoms 2016. gadā sasniedza 157,7 milj. eiro, nodrošinot 3162 darba vietas. Vērtējot sadarbības ekonomikas lomu Latvijas tautsaimniecībā, Eiropas Komisija secina, ka Latvija ir viena no vadošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz platformu skaitu (3,59 platformas uz vienu miljonu iedzīvotāju), sadarbības ekonomikas ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (0,63 % no iekšzemes kopprodukta) un šajā jomā nodarbinātām personām (0,33 % no visiem), kas pārsniedz ES vidējo rādītāju.1
Sadarbības platformas Latvijas iedzīvotāju vidū guvušas lielu atsaucību. Latvija ir TOP 3 Eiropas valstu vidū, kuras iedzīvotāji jau ir izmantojuši sadarbības platformas (Francijā 36 %, Īrijā 35 %, Latvijā 24 %, Horvātijā 24 %) un kuras iedzīvotāji regulāri izmanto sadarbības ekonomikas platformas (Īrijā 12 %, Latvijā 9 %, Francijā 7 % iedzīvotāju).2
Eiropas Komisijas pētījumā, vērtējot uzņēmējdarbības vides piemērotību sadarbības ekonomikai, Latvija ierindota 22. vietā starp 28 dalībvalstīm. Latvija augstu novērtēta viesu izmitināšanas jomā, kas galvenokārt ir saistīts ar regulējumu nodokļu un mājokļu noteikumos, bet mazāk labvēlīgs vērtējums ir finanšu un transporta pakalpojumu jomā. Viszemāk Latvijā novērtēta sadarbības ekonomikas administrēšana.
Latvijā nav īpaša atsevišķa normatīvā akta, kas vispārēji regulētu sadarbības ekonomiku, taču atsevišķi nosacījumi ir ietverti vairāku jomu normatīvajos aktos. Latvijā sadarbības ekonomika visvairāk ir attīstījusies kopfinansējuma pakalpojumu, vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas jomās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes