Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Intervija

9. Jūlijs 2019 /Nr.27 (1085)

Katrs uz Saeimu atnāk ar savu čemodānu
Juridiskās komisijas aktualitātes tieslietu jomā
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe intervijā Sannijai Matulei
1 komentāri
Foto: Boriss Koļesņikovs

Saeimas Juridiskā komisija un tās apakškomisijas tradicionāli ir bijušas "Jurista Vārda" sadarbības partneri, jo tieši šajās institūcijās lielākoties sākotnēji tiek izlemti tiesībpolitiskie jautājumi un izskatīti likumprojekti, kas attiecas uz tieslietu jomu. 13. Saeimā ir tikuši pārvēlēti arī divi juristi, tiesību zinātņu doktori – Inese Lībiņa-Egnere un Andrejs Judins, kuri iepriekšējā parlamenta sasaukumā aktīvi darbojās Juridiskajā komisijā, bet šobrīd katrs vada tās apakškomisiju: A. Judins ir atbildīgs par Krimināltiesību politikas apakškomisiju, bet I. Lībiņa-Egnere vada Tiesu politikas apakškomisiju un līdzdarbojas arī Juridiskajā komisijā. Savukārt tās vadība sākotnēji tika uzticēta parlamentā ievēlētajam zvērinātajam advokātam Jānim Bordānam, taču pēc viņa apstiprināšanas tieslietu ministra amatā par Juridiskās komisijas priekšsēdētāju kļuva juriste Juta Strīķe. Sarunā ar "Jurista Vārdu" viņa atklāj ne vien Juridiskās komisijas un tās apakškomisiju aktualitātes, bet arī savas personīgās prioritātes likumdevēja darbā. Interviju papildina I. Lībiņas-Egneres un A. Judina skatījums uz viņu vadīto Juridiskās komisijas apakškomisiju iecerēm un uzdevumiem 13. Saeimā.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
15
4
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Piekrītu Jutai
10. Jūlijs 2019 / 15:28
2
ATBILDĒT
"Pilnībā pievienojos arī profesora Torgāna "Jurista Vārdā" teiktajam, ka tiesas priekšsēdētāji nepietiekami rosina disciplinārlietu izskatīšanu, jo pēc statistikas var redzēt, ka pārsvarā tie ir tieslietu ministri vai žurnālisti, kas aktualizē konkrētus gadījumus, bet ne pati tiesu vara. Tāpēc tiesas priekšsēdētāja lomu arī vajadzētu stiprināt. Vadība jebkurā iestādē ir tā sauktā atslēgas persona jeb cilvēks, kas ikdienā redz, cik aktīvi un godprātīgi strādā kolēģi, tostarp tiesā, tādēļ tieši tiesas priekšsēdētājs ikdienā var objektīvi vērtēt nepieciešamību rosināt disciplinārlietu par konkrētu tiesnešu pārkāpumiem. Tiesas priekšsēdētājiem ir vajadzīga gan lielāka atbildība, gan iniciatīva, vērtējot ne tikai pārkāpumus, bet arī rosinot kvalifikācijas ārpuskārtas novērtēšanu."
Priekšniecība vienmēr ir tā, kas faktiski nosaka iestādes toni, lai cik neatkarīgi būtu darbinieki. Vai nu velk gumiju, vai mērķtiecīgi iet uz rezultātu. Gan tiesās, gan prokuratūrā, gan KNAB, gan policijā, gan arī TM, starp citu.
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Tiesiskuma telts gūst "Lampas" apmeklētāju atzinību  
Pagājušā mēneša nogalē, 28. un 29. jūnijā, Cēsīs jau piekto reizi risinājās sarunu festivāls "Lampa", šoreiz piesaistot rekordlielu apmeklētāju skaitu – vairāk nekā 20 tūkstošus. No tiem vairāki tūkstoši apmeklēja arī ...
Inese Lībiņa-Egnere
Viedoklis
Tiesu politikas apakškomisija kā sadarbības platforma
Andrejs Judins
Viedoklis
Krimināltiesību politikas apakškomisija ir atvērta priekšlikumiem un diskusijām
12 komentāri
Mārtiņš Drēģeris
Viedoklis
Valsts prezidenta mērogs
Valsts prezidenta amata pienākumus ir sācis pildīt Egils Levits, kurš ir ceturtais aiz Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša, bet pirmais Valsts prezidents jurists pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ir apsveicami, ka Valsts ...
Kaspars Novicāns, Eva Ķibermane
Skaidrojumi. Viedokļi
Kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmērs fiziskās personas maksātnespējas procesā
Lai arī jautājums par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru ir viens no centrālajiem fiziskās personas maksātnespējas procesa aspektiem, Latvijā diemžēl nevaram lepoties ar viennozīmīgu pieeju Maksātnespējas ...
AUTORU KATALOGS